Plusu un mīnusu likšanas sistēma Saeimas vēlēšanās izrādījusies ļoti efektīva. Saeimas spīkeres un partijas «Vienotība» vadītājas Solvitas Āboltiņas atstāšana aiz durvīm ir ļoti spilgts piemērs vēlētāju neapmierinātībai ar esošo politiķu darbībām un attieksmi pret tautu.
Politologs Juris Rozenvalds sarunā ar portālu TVNET pauda viedokli, ka plusu un mīnusu likšanas sistēma šajās Saeimas vēlēšanās bija ļoti rezultatīva. Tā lielā mērā noteica esošos vēlēšanu rezultātus.
Daudziem balsotājiem pirms šīm vēlēšanām bija dalītas jūtas. No vienas puses, lielais vairākums iedzīvotāju vēlējās saglabāt politisko stabilitāti, it īpaši ņemot vērā nestabilo ģeopolitisko situāciju un Krievijas-Ukrainas karu. Līdz ar to cilvēki nevēlējās eksperimentēt ar politiskajiem spēkiem.
Vēlas stabilitāti, bet ne tās pašas sejas
No otras puses, ļaudis nebija apmierināti ar patlaban sabiedrībā notiekošo. Šo neapmierinātību diezgan precīzi atspoguļoja balsotāju saliktie plusi un mīnusi vēlēšanu zīmēs.
Nobalsojušie deva pietiekami lielu atbalstu un balsu skaitu līdz šim valdošajai koalīcijai, taču savu neapmierinātību ar tās darbu izpauda, saliekot mīnusus vairākiem ietekmīgiem politiķiem.
«Vienotība», kas sevi līdz šim pozicionēja kā lielāko un vecāko partneri valdības veidošanā, turklāt «iesūca» daļu Reformu partijas politiķu, saņēma neproporcionāli lielu mīnusu skaitu, salīdzinot ar citām koalīcijas partijām.
Turklāt ļoti daudz mīnusu vēlētāji salika tieši «Vienotības» velkošajiem politiķiem.
Protams, jāņem vērā, ka politiķu atpazīstamība ietekmē gan plusu, gan mīnusu skaitu: parasti ir tā - jo pazīstamāks politiķis, jo vairāk plusu un mīnusu viņš saņem.
Taču jāņem vērā, ka tieši «Vienotības» politiķi šajās vēlēšanās saņēma ļoti daudz mīnusu, piemēram, Āboltiņas, Sarmītes Ēlertes un Olafa Pulka vārdi bija ļoti svītroti. Savukārt Zaļo un zemnieku savienības politiķi ieguva daudz vairāk plusu.
Liekot šos mīnusus, vairums vēlētāju demonstrēja, ka vēlas saglabāt esošo stabilitāti politikā, un tāpēc izvēlējās «mazāko ļaunumu», bet reizē izteica arī savu neapmierinātību un attieksmi. Rozenvalds pauda viedokli, ka
daudzie mīnusi «Vienotībai» ir maksa par tās politiķu augstprātību.
Dažkārt politiķiem būtu vajadzējis izvēlēties adekvātāku komunikāciju ar vēlētājiem.
Piemēram, Āboltiņai vajadzēja skaidrot, kāpēc tās automašīna pārsniedza ātrumu, nevis aizbildināties ar gulēšanu. Būtu bijis labāk, ja viņa izskaidrotu, ka dažreiz augstām amatpersonām jābrauc ļoti ātri, un atvainotos par to. Šajā gadījumā saskatāmas kļūdas viņas sabiedrisko attiecību speciālistu darbībā.
Zaķa darbības attaisno
Lai gan kopumā plusu un mīnusu sistēma ir ļoti efektīva, lai vēlētāji paustu savu attieksmi, ne vienmēr balsotāji ir visu līdz galam sapratuši un atcerējušies, politologs teica un norādīja uz «Vienotības» politiķa Dzintara Zaķa saņemto plusu skaitu.
Latgalē, kur ļoti aktuāls jautājums ir nodokļu nemaksāšana, daļa cilvēku laikam aizmirsa vai pievēra acis uz Zaķa aizdomīgajām darbībām ar nodokļiem. Tas saistīts ar cilvēku pašu attieksmi un politisko kultūru.
Kaut arī bieži vien vēlētāji nav apmierināti ar elites politiķu netikumiem, dažkārt viņi piever acis uz tiem.
Iespējams, Zaķis nav pelnījis, lai viņu «izmestu» no Saeimas, bet viņš ir pelnījis, lai cilvēki paustu nosodījumu viņa darbībām ar mīnusiem.
Atpazīstamība ne vienmēr nozīmē efektīvu darbu
Runājot par aktiera Artura Kaimiņa, kurš pazīstams ar vārdu Artuss, nonākšanu Saeimā, Rozenvalds norādīja, ka vēlētāji mācās no pieredzes. Galvenais ir jautājums, kāds labums būs Saeimā no tik kolorītas personības kā Kaimiņš. Atbilde uz šo jautājumu lielā mērā atkarīga no paša Kaimiņa turpmākās darbības.
Līdzšinējā pieredze liecina, ka iepriekš Saeimā ievēlētie aktieri, komponisti, rakstnieki ne vienmēr strādājuši pietiekami efektīvi. «Viņi ir pazīstami, bet ir cits jautājums, kā viņi ir noderīgi parlamenta darbā.»
Politologs arī norādīja, ka vājais Latvijas Krievu savienības rezultāts liecina, ka
arī vairums krievu vēlētāju šajā situācijā dod priekšroku stabilitātei, nevis radikāliem politiķiem,
kas vairāk skatās uz austrumu kaimiņiem, nevis mūsu pašu sabiedrības vajadzībām.
TVNET jau ziņoja, ka visvairāk deputātu vietu 12. Saeimas vēlēšanās ieguva «Saskaņa», «Vienotība» un Zaļo un zemnieku savienība.
Saskaitot plusus un mīnusus, zināms, ka Āboltiņa nav ievēlēta 12. Saeimā.
