Izbijušajiem premjeriem «spožu» nākotni politikā neprognozē

Ekspremjers un uzņēmējs Aigars Kalvītis

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Izbijušie Latvijas premjeri, kuri kandidēja vēlēšanās no partijām «Vienoti Latvijai» un «Latvijas attīstībai», tuvākajā laikā, visticamāk, aktīvu lomu politiskajā dzīvē nespēlēs, pauda vairāki politikas eksperti.

Politologs Juris Rozenvalds sacīja, ka Einara Repšes pārstāvētā partija «Latvijas attīstībai» ir projekts, kas tapis uz ilgu laiku, tāpēc tas varētu turpināties, tomēr ir virkne tam traucējošu apstākļu. Viens no tiem ir Repšes ne visai labie reitingi un slava vēlētāju vidū, teica Rozenvalds.

Savukārt Aināra Šlesera pārstāvētajai partijai «Vienoti Latvijai» esot mazākas izredzes turpināt darbību. «Šlesera rīcība savākt vienkopus bijušos premjerus un ministrus

bija zināms šova elements un nekļuva skaidrs, kas tieši satur šos cilvēkus kopā,»

norādīja politologs. Viņš gan sacīja, ka, visdrīzāk, Šlesers mēģinās vēlreiz, jo viņa temperaments neļaušot «palikt malā».

To, ka pastāv iespēja šo partiju zināmākajiem pārstāvjiem atgriezties politikā, neizslēdz arī politologs Jānis Ikstens, vienlaikus norādot, ka diez vai tas ir iespējams tuvākajā laikā.

Politologs Ojārs Skudra partijas «Vienoti Latvijai» sarakstu dēvē par «politisko izklaidi». «Šie kungi ne ar savu praktisko darbību agrāk, ne arī savām aktivitātēm vēlēšanu kampaņā neuzrunāja vēlētājus.

Kampaņā viņi nemēģināja mainīt priekšstatu par sevi.

Viņi vēlētājus izklaidēja, un tāpēc arī ir tāds rezultāts,» teica Skudra.

Savukārt parija «Latvijas attīstībai» neesot spējusi piedāvāt nopietnu programmu, un, viņaprāt, vēlētājiem radies priekšstats par to kā vienkārši cilvēku grupiņu, ne nopietnu partiju. «Droši vien galvenais gremdējošais aspekts bija Repšes kungs,» piebilda Skudra.

Viņš arī uzsvēra, ka abas minētās partijas nav ieguvušas vairāk kā 2% vēlētāju balsu, tāpēc finansējumu no budžeta nesaņems, un viņam ir grūti iedomāties, kas partijas varētu finansēt.

«Visticamāk, ka viņi no politiski aktīvo cilvēku darbības jomas

pazudīs vai parādīsies atkal pirms pašvaldību vēlēšanām vai vēlāk

- Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanām, bet, visdrīzāk, politiskajā dzīvē nekādu aktīvu lomu nespēlēs,» prognozēja Skudra.

Kā ziņots, pēc aptuveni 98% balsu saskaitīšanas atbilstoši provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, «Vienotība» - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, bet «No sirds Latvijai» un Latvijas Reģionu apvienību (LRA) Saeimā pārstāvēs katru septiņi deputāti.

Uz augšu