Otrdien notika Latvijas Zvērinātu notāru padomes un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tikšanās, lai pārrunātu mantošanas procesa posmus un katras institūcijas atbildību. Tas aktualizējies, kad atklātībā nāca, ka bijušā VID Finanšu policijas darbinieka Roberta Dirnēna un viņa brāļa Kaspara Aleksandrova radiniekiem pieder ievērojami nekustamie īpašumi un dārgas automašīnas, un radās šaubas par naudas izcelsmi.
Secina, ka varētu stingrāk uzraudzīt notārus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tieši notāre apstiprinājusi Dirnēnam mantojumu no mātes, skolotājas, - aptuveni pusmiljonu eiro.
Latvijas Zvērinātu notāru padome savā mājaslapā uzsver - notārs ir valsts ierēdnis, kurš apliecina dokumentu vai darījumu patiesumu. Atšķirībā no advokāta notārs ir valsts amatpersona. Tas nozīmē, ka valsts notāram devusi varas uzticību un viņam to jāprot saglabāt.
Notāra pienākums ir godprātīgi palīdzēt cilvēkiem risināt juridiskos darījumus. Pēdējās nedēļās atklātībā nonākušie fakti pār šo profesiju metuši pamatīgu ēnu.
Jelgavā strādājošā notāre Daina Andersone izsniedza mantojuma apliecību bijušajam finanšu policistam Robertam Dirnēnam par 500 tūkstošu eiro skaidras naudas mantojumu no mātes – skolotājas.
Andersone iepriekš skaidroja, ka likums notāram neprasa pārbaudīt dabā, vai aizgājējam bijuši tik lieli uzkrājumi.
Valsts ieņēmumu dienesta ieskatā tas nav normāli.
Ināra Pētersone, VID ģenerāldirektore -
šīs nedēļas laikā VID sagatavos pieprasījumu visiem notāriem atsūtīt visu mantojumu apliecību saturu, kur ir nereģistrēta kustamā manta.
Divu nedēļu laikā mēs tās saņemsim un iefiltrēsim mūsu analīzes sistēmā un veiksim pārbaudi.
VID kopā ar Zvērinātu notāru padomi un Tieslietu ministriju nolēmusi ķerties pie likuma pārmaiņām, kas turpmāk precizēs ne tikai mantojuma apliecību izsniegšanu, bet arī daudz striktāk ierobežos skaidrās naudas darījumus starp privātpersonām, tostarp savstarpēju aizdevumu izsniegšanu. Tikmēr
tieslietu ministrs uzskata, ka notāru padomei pašai stingrāk jāvērtē savi biedri.
Dzintars Rasnačs, tieslietu ministrs (VL-TB/LNNK) -
viņi daudz darījuši, lai rindas patīrītu no negodprātīgiem cilvēkiem. Taču risku apzināšana nav bijusi augstā līmenī.
Viņiem šis darbs jāpilnveido. Risku zonas ir dažādas un viena no lielākajām – reālajam ienākumu līmenim neatbilstošs parādu apjoms. Tas ir viens no lielākajiem riskiem. Ja notāru padome to pētīja, tad tagad vajadzētu būt lielākai aktivitātei.
Pašlaik Zvērinātu notāru padome sākusi disciplinārlietu pret notāri Dainu Andersoni par notāra necienīgu uzvedību un ētikas normu pārkāpumu, solot raidījuma «Aizliegtais paņēmiens» žurnālistam arī sagatavot mantojuma apliecību par lieliem skaidrās naudas uzkrājumiem, kas mirušajam nemaz nav piederējuši.
Ko izmaiņās vēlas panākt paši notāri, viņi pagaidām neatklāj.
Sandra Stīpniece, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja - mēs esam identificējuši problēmas, bet skaļi paust neizdiskutētus jautājumus nav korekti. Tāpēc strādāsim pie tā, un būs konkrēti priekšlikumi.
Attiecīgos likuma grozījumus sola sagatavot mēneša laikā.