Lielbritānija un Zviedrija interneta vietnes «WikiLeaks» dibinātāju Džūljenu Asanžu pakļāvušas «patvaļīgai aizturēšanai», jo viņš faktiski ieslodzīts Ekvadoras vēstniecībā Londonā, piektdien nolēma ANO darba grupa patvaļīgas aizturēšanas jautājumos.
ANO darba grupa: Lielbritānija un Zviedrija «patvaļīgi aizturējušas» Asanžu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Grupa arī nospriedusi, ka Lielbritānijai un Zviedrijai Asanžam jāmaksā kompensācija par patvaļīgu aizturēšanu.
«Lielbritānija un Zviedrija patvaļīgi aizturējušas «WikiLeaks» dibinātāju Džūljenu Esanžu kopš viņa aresta Londonā 2010.gada 7.decembrī,» paziņoja grupa. Asanža aizturēšana «ir jāizbeidz, jāciena viņa pārvietošanās brīvība, un viņam pienākas tiesības uz kompensāciju».
Lielbritānijas valdība jau paziņojusi, ka gadījumā, ja Asanžs iznāks no Ekvadoras vēstniecības, viņš tiks aizturēts.
Zviedrijas prokuratūra piektdien paziņoja, ka ANO darba grupas aicinājumam Asanžu atbrīvot un izmaksāt viņam kompensāciju «saskaņā ar Zviedrijas likumiem nav oficiālas ietekmes uz notiekošo izmeklēšanu». Prokuratūras preses sekretāre sacīja, ka par lietu atbildīgais prokurors atrodas ceļojumā un vēl nav varējis sniegt komentārus.
Asanžs vairākus gadus uzturas Ekvadoras vēstniecībā Londonā, kur viņš meklēja patvērumu, lai netiktu izdots Zviedrijai.
Asanžs 2014.gada septembrī iesniedza ANO darba grupai patvaļīgas aizturēšanas jautājumos sūdzību par Zviedriju un Lielbritāniju, apgalvojot, ka viņa piespiedu uzturēšanās vēstniecībā līdzvērtīga nelikumīgai aizturēšanai.
Lai gan šīs darba grupas lēmumi nav juridiski saistoši, ir ziņots, ka citi cilvēki tikuši atbrīvoti uz tās lēmumu pamata.
Asanžs, kam Zviedrijā draud apsūdzības izvarošanā, kuras viņš noliedz, Ekvadoras vēstniecībā Londonā slēpjas kopš 2012.gada vasaras. Ekvadora 2012.gadā piešķīra Asanžam patvērumu.
44 gadus vecais Austrālijas pilsonis Asanžs atteicies doties uz Zviedriju, lai runātu ar izmeklētājiem par iespējamām apsūdzībām. Asanžs šo lēmumu pamatojis ar bažām, ka Zviedrija viņu izdos ASV, kur viņu varētu tiesāt par simtiem tūkstošu slepenu ASV diplomātiskās un militārās sarakstes dokumentu publiskošanu 2010.gadā.
Pērn augustā iestājās noilgums trim Asanžam 2010.gadā izvirzītām apsūdzībām - par seksuālu uzbrukumu, par nelikumīgu piespiešanu un par seksuālu uzmākšanos. Tomēr Asanžu joprojām var tiesāt Zviedrijā par apsūdzību izvarošanā, kurai noilgums iestātos tikai 2020.gadā - 10 gadus pēc tās izvirzīšanas.
Zviedrija 2010.gada 18.novembrī izdeva starptautisku orderi Asanža aizturēšanai, lai varētu viņu nopratināt saistībā ar aizdomām, ka viņš Zviedrijā izvarojis kādu sievieti un seksuāli uzmācies citai sievietei. Abas šīs sievietes bija «WikiLeaks» brīvprātīgās līdzstrādnieces. Asanžs noliedz visas apsūdzības un uzstāj, ka seksuālie sakari notikuši ar pušu piekrišanu.
Lielbritānijas valdība ceturtdien paziņoja, ka apsūdzības izvarošanā vēl ir spēkā tāpat kā starptautiskais aresta orderis, tādēļ britu policijai ir pienākums Asanžu aizturēt, ja viņš atstās Ekvadoras vēstniecību, un izdot viņu Zviedrijai.