Lai uzrakstītu šo rakstu par bērniem restorānā, mēs, trīs pieaugušie, paņēmām līdzi trīs dažāda vecuma bērnus un devāmies izmēģināt divus Rīgas restorānus. Mums klājās interesanti, raibi, diezgan nogurdinoši, taču ļoti aizraujoši.
Eksperiments: piedzīvojumi ar bērniem restorānā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iepazīstieties ar šā raksta galvenajiem varoņiem: Reineram ir 6 gadi, Henrijam - 8 gadi un Elzai - 11 gadi.
Savai ekspedīcijai izvēlējāmies divus pilnīgi atšķirīgus restorānus: vienu, kura piedāvātais produkts nav sevišķi draudzīgs bērniem, un vienu, kura pieminēšana bērnos izraisa milzīgu un neviltotu sajūsmu.
Pirms apskatām mūsu piedzīvojumus un pieredzi šajos konkrētajos restorānos, gribu pastāstīt par to, kādas ir vispārējās lietas, kuras der atcerēties, dodoties ar bērniem uz restorānu.
Lai gan nevienam restorāna darbiniekam nav īpašu pretenziju apkalpot bērnus pie galda, visi tie, kuri strādājuši restorānu servisā, atceras tās izjūtas, kuras pārņem brīdī, kad pa durvīm nāk iekšā ģimene ar vairākiem bērniem. Intensīvas darbinieku lūgšanas tiek raidītas visiem zināmajiem svētajiem: «Lūdzu, izdari tā, lai vecāki mums palīdzētu tikt ar saviem bērniem galā!» Tā arī ir galvenā lieta, par kuru būtu jāatceras visiem tiem, kuri dodas ar bērniem uz jebkuru restorānu.
Mīļie vecāki, palīdziet, lūdzu, restorāna darbiniekiem tikt galā ar bērniem!
Īpaši tajos restorānos, kuros nav paredzētas speciālas izklaides bērniem.
Ja izvēlējāties savām pusdienām vai vakariņām restorānu, kuram nav draudzīgas bērnu politikas, lūdzu, rēķinieties un respektējiet, ka būs arī citi restorāna viesi, kuri nejutīsies ļoti laimīgi, ja viņiem visu laiku apkārt skries un skaļi kliegs sveši bērni. Tas var novest pie diezgan lieliem strīdiem arī viesu starpā, ja kādam galda kaimiņam šķitīs, ka būtu jāiesaistās jūsu bērnu uzraudzīšanā. Ja vien nevēlaties izlādēt pa nedēļu uzkrātās negatīvās emocijas uz kādu svešu restorāna apmeklētāju,
dariet visu, lai svešiem cilvēkiem nerastos vēlēšanās sākt jūs apmācīt bērnu audzināšanā.
Vienmēr vajadzētu brīdināt restorānu par lielāka bērnu skaita ierašanos jau tajā brīdī, kad rezervējat galdu restorānā. Un pareizi būtu veikt rezervāciju laikus, jo šajos gadījumos jums būs nepieciešams lielāks galds vai arī galds tādā vietā, lai bērnus varētu ērti apkalpot un viņi netraucētu citus viesus.
Ļoti labi ir pabrīdināt restorānu arī par gaidāmo bērnu vecumu, jo tad darbinieki var atbilstoši sagatavoties, sameklēt bērnu krēsliņus, rezervēt atbilstoša lieluma galdu, varbūt pat pielāgoties kāda bērna speciālai ēdienkartei.
Ne visi restorāni atļauj ar bērniem doties vakariņās. Tā var būt biznesa un luksusa restorānu politika, un par to vienmēr vajadzētu pārliecināties iepriekš.
Neizvēlieties (vai rēķinieties ar dažādiem papildu riskiem) restorānus, kuros ir ļoti maz vietas vai tie atrodas ļoti tuvu bīstamām vietām: ūdens, stāvas kāpnes, lielceļa mala utt.
Centieties neizvēlēties restorānu, kurā nav speciālas, bērniem piemērotas ēdienkartes. Daudzos restorānos, protams, šefpavārs darīs visu iespējamo, lai speciāli radītu jūsu bērniem piemērotu ēdienu, bet
rēķinieties ar to, ka tas paņems laiku un būs jāgaida uz bērnu ēdienu ilgāk nekā vietā, kur ir speciāla ēdienkarte.
Lūdzu, iepriekš brīdiniet restorāna darbiniekus par bērnu ēšanas ierobežojumiem un alerģijām.
Vienmēr vajadzētu iepriekš painteresēties par restorānā esošajām bērnu izklaidēm: krāsojamām grāmatām un dažādām rotaļlietām. Ja restorānā nav pieejamas šīs lietas, lūdzu, paņemiet tās līdzi.
Svarīgi ir saprast, ka, ja dosieties uz restorānu ar bērniem, neplānojiet garas savstarpējas pieaugušo sarunas.
Ja gribat papļāpāt ar draudzenēm, pareizāk būtu atstāt bērnus mājās.
Izmantojiet visas iespējas mācīt bērnus, kā pareizi uzvesties un ēst restorānā, kādus instrumentus un glāzes pareizi izmantot. Šīs zināšanas ļoti noderēs turpmākajā dzīvē, un bērni Jums būs par to pateicīgi.
Ja kopā ar bērniem dodaties uz restorānā notiekošām svinībām, tad labāk bērnus sēdināt pamīšus starp pieaugušiem vai arī pie atsevišķa bērnu galda. Tas nodrošinās maksimāli lielu bērnu kontroli. Ja viesībās plānoti vairāk nekā pieci bērni, ļoti rekomendējami ir apdomāt kāda atsevišķa bērnu uzrauga vai izklaidētāja nolīgšanu, kas palīdzēs izklaidēt un uzmanīt bērnus.
Pāris ieteikumu tiem, kuri aizgājuši uz restorānu un tur priekšā ieraudzījuši lielu bērnu kompāniju: ja vēlaties mierīgi pasēdēt divatā, papļāpāt par lietām, biznesu un dzīvi, meklējiet citu vietu, kur to darīt, vai arī samierinieties, ka līdz jums vienā brīdī var atlidot lelles galva, zīmulis, pēkšņi zem galda atdzīvosies galda kājas vai arī ar jums par dzīvi ļoti nopietni gribēs aprunāties kāds maza izmēra prātvēders. Mēģinājumi audzināt svešus skrienošus un kliedzošus bērnus raisa nevajadzīgus konfliktus un emocijas.
Tagad mazs ieskats mūsu ekspedīcijā
Sākām svētdienas dienu ar branču diezgan labā un tieši brančos specializētā vietā.
Ko mums nācās secināt šajā restorānā
Lai gan sākumā visiem bērniem šķita interesanti, ka var iet pie bufetes un izvēlēties ēdienu, taču, iepazīstoties ar piedāvājumu, interese stipri ātri noplaka, jo restorānā ēst zaļos salātus, tomātus un sviestmaizes nevienam no viņiem nešķita aizraujoši. Mazliet lielāku interesi, protams, izraisīja kūkas un saldie ēdieni, bet ne uz ilgu laiku.
Bufetes ir ļoti nepiemērotas alerģiskiem bērniem, jo būs ļoti grūti pasargāt bērnu no aizliegto produktu apēšanas, vēl jo vairāk tāpēc, ka ēdienu sastāvdaļu uzrādīšana nav sevišķi bieža parādība Latvijas restorānos un nebija arī šajā gadījumā.
Mūs uz brītiņu izglāba ļoti ātri atrastā samērā lielā mantu kaste, taču drīz vien pārējie restorāna viesi tika iesaistīti paslēpju spēlēšanā un skriešanā pa restorāna telpām. Par to nebija sevišķi laimīgi visi tie pārīši, kuri vēlējās mierīgi nobaudīt vēlās brokastis.
Apmēram pēc četrdesmit piecām minūtēm bijām spiesti ķerties pie vislabākajām bērnu savaldīšanas zālēm - mobilā telefona.
Bērnu ēdienu cenu politika šajā restorānā padarīja šo izklaidi par samērā dārgu, tādējādi nebija līdz galam apmierināts neviens no iesaistītajiem – ne bērni, ne vecāki, ne darbinieki, ne arī pārējie viesi, kaut gan, neitrāli vērtējot, viss it kā bija kārtībā.
Otrs restorāns atšķirībā no pirmā izraisīja pilnīgu sajūsmas vētru, un bērni pat bija gatavi apmeklēt muzeju ar noteikumu, ka pēc tam dosies uz restorānu, kurā varēs izvēlēties īstus bērnu gardumus: picas, frī kartupeļus un citas bērna acīs ārkārtīgi vērtīgas ēdamas lietas no speciālas bērnu ēdienkartes. Saprotams, ka vecāki vēlas, lai bērni restorānā ēstu veselīgu ēdienu, tāpēc ieteicams sameklēt tādus restorānus, kuri tomēr pamanās pasniegt bērnu visiecienītākos svētku ēdienus mazliet veselīgākā izskatā, izmantojot svaigas, labas kvalitātes sastāvdaļas.
Pēc šīs nogurdinošās dienas uzdevām bērniem jautājumu, kas no visa patika vislabāk, un mums diemžēl nācās uzklausīt atbildi, ka frī kartupeļi nenoliedzami bija absolūti favorīti, taču jāteic, ka bērnu iespaidu topā bija arī Jūgendstila muzeja darbinieču pašu ceptie cepumi, kurus viņas izvilka no muzeja-dzīvokļa tikko izkurinātās plīts un cienāja muzeja apmeklētājus.