Pirmdien ar vēlētāju sapulcēm Aiovā sāksies priekšvēlēšanu process pirms šogad rudenī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām, kurās abas dominējošās partijas - republikāņi un demokrāti - izraudzīsies savus kandidātus cīņai par Balto namu.
ASV sākas priekšvēlēšanas pirms rudens cīņas par Balto namu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai gan pat ASV daudziem ir maz nojēgas, ar ko vēlētāju sapulces īsti atšķiras no priekšvēlēšanām un kāda ir atšķirība starp republikāņu un demokrātu kandidāta izraudzīšanās procedūrām, visi apzinās, ka Aiovas vēlētāju sapulču iznākumam un tām 9.februārī sekojošajām priekšvēlēšanām Ņūhempšīrā ir ļoti liela nozīme, jo bieži tās ir izšķīrušas priekšvēlēšanu tālāko gaitu.
Pretendentiem, kas nespēs gūt uzvaru nevienā no šiem štatiem, tālākā cīņa var izrādīties jau izšķirta, lai gan Aiovas iedzīvotāju skaits ir tikai aptuveni viens procents no ASV kopējā iedzīvotāju skaita, bet Ņūhempšīrā mīt vēl trīskārt mazāk amerikāņu.
Pirmajās priekšvēlēšanās pretendentiem nākas apliecināt, ka viņi ne tikai ir spējīgi piesaistīt līdzekļus savām kampaņām un ietekmīgus atbalstītājus, bet arī to, ka tie var tikt ievēlēti, uzrunājot ierindas vēlētājus.
Republikāņu nometnē faktiski visu līdzšinējās kampaņas laiku dominējis ekscentriskais miljardieris un nekustamo īpašumu magnāts Donalds Tramps, taču Aiovā līdz pat janvāra sākumam aptaujās vadībā bija senators Teds Kruss.
Taču saskaņā ar pēdējo aptauju rādītājiem, kurus apkopojusi tīmekļa vietne «Real Clear Politics», pēdējā brīdī arī šajā štatā Tramps kļuvis par līderi. Tikmēr starp pārējiem desmit republikāņu pretendentiem vienīgi senators Marko Rubio spējis piesaistīt tādu atbalstītāju skaitu, kura proporcija procentu izteiksmē būtu mērāma ar divciparu skaitli.
Starp republikāņu vēlētājiem Aiovā dominē evaņģēliskie kristieši, kas visumā ir konservatīvāk noskaņoti nekā vidēji visas valsts mērogā. Tāpēc Kruss, kas pats ir dziļi reliģiozs un pārstāv sociāli konservatīvo republikāņu spārnu, spējis uzrunāt vietējos kristiešu līderus. Lai gan Tramps vairākkārt neveiksmīgi izteicies reliģijas jautājumos, šonedēļ viņam tomēr izdevies iegūt ietekmīgā evaņģēlistu līdera Džerija Folvela atbalstu.
Tomēr prognozēt Aiovas priekšvēlēšanu rezultātu ir sarežģīti, jo balsošana notiek vakarā vēlētāju sapulcēs katrā no pavalsts vēlēšanu iecirkņiem un piedalīšanās tajās prasa lielāku apņēmību nekā vienkārša biļetena iemešana urnā parastās vēlēšanās.
Vienlaikus patiesais uzvarētājs var izrādīties nevis tas kandidāts, kas Aiovā iegūs visvairāk balsu, bet gan tas, kas ierindosies otrajā vai trešajā vietā, spējot sevi parādīt kā atšķirīgu no pārējo pretendentu bara. Uz to cer Rubio, paļaujoties, ka tieši viņš varētu kļūt par republikāņu istablišmenta favorītu, kuru varētu likt pretī Trampam, kas sagādājis milzu galvassāpes partijas vadībai, kam nepatīk arī Kruss, kurš ar savu dziļo konservatīvismu attālinājies no lielākās daļas savas frakcijas biedru Senātā.
«Ja Krusam Aiovā neveiksies un Rubio pārliecinoši finišēs kā trešais vai pat vēl labāk, Ņūhempšīra var izvērsties sacensībā starp Trampu un Rubio, nevis starp Trampu un Krusu,» atzīst republikāņu vēlēšanu stratēģis Alekss Kasteljanoss.
Starp demokrātu pretendentiem to pašu lomu, kāda republikāņu nometnē ir Trampam, zināmā mērā uzņēmies Bērnijs Sanderss. Vēl tikai pirms dažām nedēļām šķita neiespējami, ka šis mazpazīstamais politiķis un pašpasludinātais «demokrātiskais sociālists» varētu mest nopietnu izaicinājumu bijušajai pirmajai lēdijai un valsts sekretārei Hilarijai Klintonei.
Taču, ja var ticēt aptaujām, tagad tas šķiet pat ļoti iespējams un Aiovā Klintone vairs tikai nedaudz apsteidz senatoru no Vērmontas. Pirms astoņiem gadiem Klintone Aiovā jau cieta vienu sakāvi, piekāpjoties tobrīd par margināli uzskatītajam senatoram no Ilinoisas, kura vārds bija Baraks Obama un kurš vēl šobrīd saimnieko Baltajā namā.
Pats Sanderss paudis pārliecību, ka lielas vēlētāju aktivitātes gadījumā uzvara pirmdien viņam būs kabatā. Tomēr pat šāds scenārijs, domājams, nedos Klintones kampaņai tādu triecienu kā sakāve Aiovā 2008.gadā.
Lai gan aptaujas liecina, ka Ņūhempšīrā, kas robežojas ar Sandersa dzimto Vērmontu, viņš Klintoni šobrīd pat apsteidz, saskaņā ar priekšvēlēšanu kalendāru daudzas no nākamajām priekšvēlēšanām notiks dienvidu štatos, kur mīt lielas afroamerikāņu kopienas, kas sliecas atbalstīt Klintoni. Savukārt starp baltādainajiem demokrātu atbalstītājiem dienvidu štatos liela ietekme ir partijas konservatīvā spārna pārstāvjiem.
Priekšvēlēšanas ilgs līdz 14.jūnijam, un tas pretendents, kurš gūs uzvaru attiecīgās partijas sacīkstēs, kļūs arī par tās kandidātu, kas startēs 8.novembrī paredzētajās prezidenta vēlēšanās.
Tiesa gan, viņa kandidatūra vēl formāli jāizvirza katras partijas nacionālajā konventā. Republikāņu konvents šogad paredzēts no 18.jūlija līdz 21.jūlijam Klīvlendā, Ohaio pavalstī, bet demokrāti savu konventu rīkos no 25.jūlija līdz 28.jūlijam Filadelfijā, Pensilvānijas pavalstī.
Tomēr, pastāvot vismaz teorētiskai iespējai, ka vienas vai pat abu partiju priekšvēlēšanās uzvaru var gūt kandidāts, kas pašai partijai nav pieņemams un vienlaikus atbaida arī vairākumu vēlētāju, šajās vēlēšanās var notikt negaidīti pārsteigumi.
Piemēram, republikāņu nometnē jau izskanējušas ziņas, ka gadījumā, ja priekšvēlēšanās uzvaru gūtu Tramps un Sanderss, cīņā par Balto namu kā neatkarīgais kandidāts varētu iesaistīties bijušais Ņujorkas mērs Maikls Blūmbergs, kas būtu daudz pieņemamāks kandidāts gan republikāņu istablišmentam, gan mērenāk noskaņotajiem republikāņu vēlētājiem nekā ekstravagantais Tramps, kurš pilnīgi droši aizbaidītu arī lielāko daļu neatkarīgo vēlētāju.