ASV Kinoakadēmija plāno īstenot reformas, lai līdz 2020. gadam dubultotu sieviešu un minoritāšu pārstāvniecību savu biedru vidū. Ņemot vērā to, ka jau otro gadu ASV Kinoakadēmijas balvas «Oskara» nomināciju sarakstā nav pārstāvēti melnādainie aktieri, Kinoakadēmija vēlas savās rindās iekļaut jaunus, profesionālus biedrus, kuri pārstāvētu minētās grupas.
«Šo jauno pārvaldības un balsošanas pasākumu ietekme būs tūlītēja. Tā sāks ievērojamas pārmaiņas biedru sastāvā,» teica Kinoakadēmijas prezidente Šerila Būna Aizeksa.
Paredzēts, ka tiesības balsot katram jaunajam biedram tiks piešķirtas uz desmit gadiem, bet, ja biedrs vēl joprojām aktīvi darbosies kino industrijā, tās varēs arī pagarināt. Balsošanas tiesības uz mūžu biedri iegūs pēc trim desmit gadu termiņiem, kā arī tad, ja iegūs «Oskara» balvu vai būs tai nominēti.
Lai palielinātu daudzveidību Kinoakadēmijas valdē, tajā tiks pieņemti vēl trīs locekļi, kurus nominēs Kinoakadēmijas prezidents un apstiprinās valde. Jaunie valdes locekļi tiks ievēlēti uz trim gadiem.
Pārmaiņas Kinoakadēmijas valde pieņēma vienbalsīgi.
Jau ziņots, ka vairāki pazīstami kinoindustrijas pārstāvji pauduši savu nosodījumu tam, ka «Oskara» nomināciju sarakstā nav pārstāvēti melnādainie aktieri.
Aktrise Viola Smita, pievienojoties diskusijai, norādījusi, ka «Oskara» balvu pasniegšana ir simptoms lielākai problēmai - tam, kā Holivudā notiek filmu veidošana. Viņasprāt, būtu nepieciešams veidot vairāk filmu, kurās lomas varētu spēlēt arī aktieri, kuriem nav balta ādas krāsa.
Savu viedokli pauduši arī Vils Smits, Džada Pinketa-Smita un Spaiks Lī, apliecinot, ka boikotēs «Oskara» pasniegšanas ceremoniju. Arī režisors Maikls Mūrs apņēmies nedoties uz ceremoniju 28.februārī.
Tajā pašā laikā «Oskaram» nominētā britu aktrise Šarlote Remplinga paudusi, ka šī boikota kampaņa ir «rasisms pret baltajiem». Viņa piebildusi, ka, iespējams, melnādainie aktieri nebija pelnījuši, lai tiktu nominēti balvai.
