Valsts ieņēmumu dienestā (VID) strādājošie izmeklētāji vai nu neuzticas bankām, vai arī cenšas legalizēt, iespējams, noziedzīgi iegūtus līdzekļus, izanalizējot 101 izmeklētāja deklarācijas. 33 personām jeb trešdaļai VID izmeklētāju uzrādītā informācija satur datus, ko var uzskatīt par satraucošiem: skaidras naudas uzkrājumi, ikgadēji naudas dāvinājumi no radiem, lielā apmērā izsniegti aizdevumi un, iespējams, atkarība no azartspēlēm.
20% noziedzības apkarotāju ir skaidras naudas uzkrājumi. Šo darbinieku atalgojums pirms nodokļu nomaksas svārstās no 800 līdz 1000 eiro.
Skaidrā naudā pērn izmeklētāji kopumā glabājuši 224 986,27 EUR. Turklāt 85% no viņiem nav cita veida uzkrājumu, piemēram, bankā.
Skaidrā naudā šie noziedzības apkarotāji tur visdažādākās summas, visbiežāk – ap 10 tūkstošiem eiro. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik viena izmeklētāja gada ienākumi, secinājis Latvijas Televīzijas raidījums «De facto».
Uzskatāms piemērs ir VID Finanšu policijas pārvaldes vecākais izmeklētājs, kurš sociālajos tīklos sevi atrāda pikantās fotogrāfijās. Taču par internetā atrodamo interesantāki fakti atklājas viņa ikgadējās valsts amatpersonas deklarācijās.
Darbu VID kā jaunākais izziņas inspektors viņš sāka 2004. gada oktobrī. Viņa deklarācija bija tukša – nebija ne uzkrājumu, ne īpašumu, nekā.
Taču dažus mēnešus vēlāk deklarācijā par 2004. gadu var redzēt, ka nepilnos trīs mēnešos algā inspektors saņēmis ap 700 latu. Tie bija vienīgie viņa uzrādītie ienākumi. Taču nezināmā veidā spējis uzkrāt teju trīs reizes lielāku summu – 1850 latu. Protams, skaidrā naudā.
Viņa uzkrājumi katru gadu palielinājušies, un pērn izmeklētājs sev vien zināmā slēptuvē glabājis jau 11,5 tūkstošus eiro.
Līdzīgi kā lielākajai daļai kolēģu, bankās nekādu uzkrājumu viņam nav. Uz «De facto» jautājumu, vai, ja cilvēkam deklarācijā uzrādīti 10 tūkstoši eiro skaidrā naudā, VID pārbauda šo līdzekļu esamību, VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktores vietniece Ilze Borance atbild noraidoši: «Tāpēc, ka varbūt tobrīd, kad es veikšu auditu, tā nauda jau būs iztērēta.»
VID izmeklētāju deklarācijas norāda uz vēl kādu tendenci. 10% izmeklētāju saņem ikgadējus dāvinājumus. Visbiežāk naudu viņiem dāvina vecāki.
Jāsecina, ka vai nu mātes un tēvi turpina finansiāli atbalstīt savus nu jau pieaugušos bērnus, vai arī šis ir viens no veidiem, kā legalizēt, iespējams, negodīgi iegūtu naudu. Piemēram, VID vecākā izmeklētāja pērn mēnesī vidēji pelnījusi apmēram 1200 eiro. Taču līdzās tam saņēmusi dāvinājumu no mātes 2400 eiro apmērā. Māte, kura saņem līdzīgu atalgojumu, finansiāli atbalsta savu meitu jau sešus gadus. Tostarp izmeklētāja saņēmusi naudu arī no tēva un kādas citas personas.
Šīs darbinieces māte strādā pašvaldībā. Tomēr viņas amatpersonas deklarācijās šādi dāvinājumi meitai nav atrodami.
Vēl vairāki noziedzības apkarotāji spējuši izsniegt lielus aizdevumus citiem. Tā, piemēram, izmeklētājs, kurš «Facebook» profilā savu nodarbošanos apzīmējis ar vārdu «slaists», 21 tūkstoti eiro aizdevis kādai ārvalstu fiziskajai personai. Jāpiemin, ka iepriekš šo summu glabājis skaidrā naudā.
VID izmeklētāju deklarācijās parādās vēl kāda bīstama tendence – iespējama atkarība no azartspēlēm.
«De facto» var redzēt, cik šīs personas ir vinnējušas, bet nav zināms, cik nācies zaudēt, lai iegūtu kāroto laimestu. Visizplatītākie ir ikgadēji ieņēmumi no «Latvijas Loto». Taču tas ir nieks, salīdzinot jau ar tūkstošos eiro mērāmām summām no internetā spēlētām azartspēlēm. Piemēram, vecākā izmeklētāja pērn ne tikai spējusi uzkrāt skaidrā naudā deviņus ar pusi tūkstošus eiro, bet arī azartspēlēs laimēt 860 eiro. Savukārt Finanšu policijas pārvaldes vecākais izmeklētājs interneta azartspēlēs pērn laimējis vairāk nekā divus ar pusi tūkstošus eiro, gadu iepriekš – trīs ar pusi tūkstošus eiro. Taču jāuzsver, ka izmeklētājs ņēmis arī virkni aizņēmumu par mazām summām.
Lai pārliecinātos, vai šāda prakse ir izplatīta arī pārējo valsts amatpersonu vidū, «De facto» izanalizēja 204 Finanšu ministrijā strādājošo deklarācijas, kuri saņem tādu pašu atalgojumu kā VID esošie izmeklētāji. Tur aina bija pretēja. Tikai pieciem procentiem bija skaidras naudas uzkrājumi, no kuriem daļai - pārsimt eiro apmērā. Turklāt ne miņas no laimestiem azartspēlēs, ikgadējiem dāvinājumiem un lieliem aizdevumiem, kas iepriekš glabājušies skaidrā naudā. «Valsts amatpersonu deklarāciju patiesuma pārbaudes kopumā nenotiek,» secinājusi valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Viņasprāt, «nav jēgas pildīt deklarācijas, tās iesniegt, sekot līdzi tam, vai tās ir iesniegtas laikus, vai tās ir aizpildītas atbilstoši formai, ja pietrūkst paša pamata. Vai mēs varam paļauties uz to, ka tās ziņas ir patiesas?»
KNAB izlases veidā pēta vien 120 deklarācijas gadā
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izlases veidā ik gadu pārbauda līdz 120 valsts amatpersonu deklarācijas. Viņu galvenais uzdevums - pamanīt, vai strādājošie nav nonākuši interešu konfliktā. Tikai atsevišķos gadījumos sniegtā informācija tiek izmeklēta padziļināti. «Tad, kad kāda amatpersona nonāk KNAB redzeslokā, tad tiek vērtēta informācija, kas ir norādīta valsts amatpersonu deklarācijā,» norāda KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājs Andris Donskis. Tomēr arī šādā gadījumā tālākai izvērtēšanai iegūto informāciju nosūta VID.
Gadskārtējās pārbaudēs VID izmanto fizisko personu riska analīzes sistēmu. Tajā nonāk dati par visiem Latvijā dzīvojošajiem, tostarp pašu darbiniekiem. Taču galvenokārt pamanīti tiek tie, kuru izdevumi pārsniedz ieņēmumus. Piecu gadu laikā pārbaudītas 33 VID amatpersonas. Piecos gadījumos veikts nodokļu audits. Viņu vidū bijuši arī Finanšu policijas pārvaldē strādājošie. «Rezultātā mēs esam noteikuši budžetā nenomaksāto summu - 73 tūkstošus eiro,» saka Borance.
Tomēr situācijās, kad amatpersonu, piemēram, izmeklētāju ieņēmumi ar izdevumiem sakrīt, jāsecina, ka pastiprināta uzmanība skaidras naudas uzkrājumiem, dāvinājumiem, mantojumiem un aizdevumiem netiek pievērsta. Šādos gadījumos pārbaudes sāk, ja kāds ir uzrakstījis iesniegumu par personu.