Bulduru dārzkopības vidusskolas īpašumu vērtība mērāma 10 miljonu eiro apmērā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «De facto». Ja Izglītības un zinātnes ministrija nolems skolai piederošās zemes Jūrmalā un Babītē nodot «Valsts nekustamo īpašumu» pārraudzībā, pie kārotajiem zemesgabaliem, iespējams, tiks ar bijušo «Parex banku» saistītas personas.
Nemitīgā iesaiste dažādās tiesvedības, ar skaļiem skandāliem noritējušās vadības maiņas un straujais skolēnu skaita samazinājums ir pamatīgi iedragājis Bulduru dārzkopības vidusskolas tēlu.
Vienīgajā dārzkopju skolā Latvijā, kurā vieta paredzēta apmēram tūkstoš audzēkņiem, šobrīd mācās vien nedaudz vairāk par 200 skolēnu. Turklāt tikai ceturtā daļa no viņiem apgūst dārzkopja profesiju, pārējie izglītojas ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumu programmās.
Citāda situācija ir ar šai skolai īpašumā esošajām zemēm.
Skola aplēsusi, ka tās nekustamo īpašumu vērtība mērāma apmēram 10 miljonu eiro apmērā. Taču tikai 13 procentus zemju izmanto mācību procesam. Pusi no skolai piederošajām zemēm iznomā.
Taču ieņēmumi ir nesamērīgi zemi pret iznomāto platību – gadā vidēji 40 tūkstoši eiro.
Turklāt skolu jau ilgstoši vajā problēmas ar finanšu pārvaldību. «Direktors nav atrasts, valdes loceklis reāli strādā vienu dienu nedēļā, direktora vietniece tagad pāris nedēļas ir, es nezinu, vai bērniņš slims, vai pati slima, kā var strādāt vesela skola, kas ir salīdzinoši liela saimniecība, ar lielu kolektīvu izteikti smagā brīdī, kad nav saimnieka?» retoriski jautā Bulduru dārzkopības skolas attīstības biedrības priekšsēdētājs Ansis Birznieks.
Jau kopš 2000. gadu sākuma tieši ar iznomātajām zemēm saistītās problēmas bijušas par iemeslu vairāku skolas direktoru nomaiņai. Tobrīd noslēgta virkne nomas līgumu uz 50 gadiem.
Pie zemēm Ķemeru un Viesturu ielās tolaik tika ar savulaik ietekmīgā Skonto uzņēmuma grupas īpašnieku Gunti Indriksonu saistītais uzņēmējs Igors Stepanovs. Vēlāk Stepanova uzņēmumā «Īpašumu attīstības projektu grupa» par līdzīpašnieku kļuva advokāts, agrāk par «Parex bankas» pelēko kardinālu uzskatītais Juris Vanags. «Viņi nemaksāja, un mēs nonācām pie tā, ka vienu brīdi bija izlīgums, tad Kargina kungs atrakstīja vairākas vēstules un paņēma viņu parādu uz sevi un mums samaksāja,» atstāsta Bulduru dārzkopības vidusskolas jurists Ilgonis Kļaviņš. «Pavisam nesen mēs uzzinājām, ka viņi šīs nomas tiesības cenšas pārdot, ko viņi ir reāli zaudējuši. Mēs esam izbeiguši ar viņiem nomas līgumu, bet šīs neesošās tiesības viņi cenšas pārdot par 2,5 miljoniem eiro.»
Stepanova vadītā uzņēmuma «Īpašumu attīstības projektu grupa» juridiskajā adresē firma nav atrodama. Tāpat uz norādītajiem tālruņa numuriem neviens neatbild. Lursoft pieejamā informācijā redzams, ka «Īpašumu attīstības projektu grupa» neveic nekādu saimniecisko darbību – ir vien skolas zemes nomnieks.
Taču līdzīgā veidā Stepanovs ieguva nomas tiesības ēkai Kuģu ielā. Valsts kontroles arhīvos atrodams, ka tā pirms vairāk nekā desmit gadiem konstatējusi virkni pārkāpumu. Ēka iznomāta kā mācību iestāde, taču rezultātā uzņēmējs tajā izīrējis dzīvokļus. Turklāt noteiktā nomas maksa ēkai nepamatoti samazināta uz pusi. Visticamāk, mērķis bijis ēku privatizēt.
Līdzīgi mēģinājumi bijuši saistībā arī ar zemēm Jūrmalā. «Četri no mūsu nomniekiem attiecībā uz skolas zemēm ir līdz likumā noteiktajam termiņam - 2006. gada 31. augusts - iesnieguši privatizācijas ierosinājumus. Tas nozīmē, ja tiktu noņemtas visas bremzes, kas kavē šo privatizāciju, šiem ļaudīm būtu likumīgas tiesības privatizēt šo zemi,» norāda Kļaviņš. Taču to liedz pirms desmit gadiem pieņemtais likums. Tas paredz, ka skolas īpašumus nedrīkst atsavināt un privatizēt.
Citādāk varētu būt situācijā, ja Izglītības un zinātnes ministrija nolems likumu atcelt un mācību procesā neizmantoto zemi atdot «Valsts nekustamo īpašumu» pārraudzībā. Birznieks pieļauj: «Ļoti iespējams, ka kādam ir izdevīgi, ka tā skola tā lēnām plūst uz leju un vienā brīdī zem tādiem pareiziem lozungiem pateikt tā, kā tagad ministrija saka – jūs parēķiniet, cik tas viens audzēknis izmaksā? Protams, parēķiniet, bet kurš ir vainīgs, ka viņš šobrīd tik izmaksā?»
Ilgstošu nesaimnieciskumu Bulduru dārzkopības vidusskolā šobrīd konstatējusi arī Valsts kontrole
Trūkst uzskaites par izaudzēto un pārdoto produkciju skolas siltumnīcā un nepamatoti tērēti valsts budžeta līdzekļi. Vistiešākie pārmetumi jāraida Izglītības un zinātnes ministrijas virzienā. Tā 15 gadu laikā nav spējusi vai nav vēlējusies ne tikai ieviest kārtību, bet arī domāt par šīs mācību iestādes attīstību. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norāda, ka «problēmas ir Izglītības un zinātnes ministrijā un problēmas ir arī Bulduru dārzkopības vidusskolā. Arī viņu vadības līmenī nav veiktas visas darbības, lai tas process notiktu efektīvi. Savulaik, izveidojot Bulduru dārzkopības vidusskolu kā komercsabiedrību, mērķis bija gūt papildu ieņēmumus, lai varētu nodrošināt mācību procesu. Mēs redzam, ka šis mērķis netiek sasniegts. Šī saimnieciskā darbība nav bijusi tāda, lai veicinātu skolas attīstību un veicinātu izglītības procesa kvalitatīvāku nodrošināšanu.»
Taču arī šobrīd skolas nākotne ir neskaidra
Iespējams, to pievienos kādai no augstākās izglītības iestādēm. Savukārt zemes un ēkas atdos «Valsts nekustamajiem īpašumiem». «Tā kā šis SIA, kapitālsabiedrības statuss neatbilst likumam, valdība jau šovasar lēma, ka tā ir jāpārveido par iestādi. Tādā gadījumā būtu skatāms, kuri īpašumi ir vajadzīgi skolai tieši mācību procesam, kuri nav,» norāda Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Elmārs Martinsons. Tajā pašā laikā apmēram trešdaļu no visiem izdevumiem skola līdz šim sedza ar pašu ieņēmumiem. Ja tai liegs turpmāk pelnīt, būs nepieciešams par apmēram pusmiljonu palielināt valsts finansējumu izglītības iestādei. Taču pagaidām Izglītības un zinātnes ministrija klusē par to, vai būs gatava palielināt nepieciešamo finansējumu skolai.