«Latvenergo lietā» apsūdzētā Meļko atruna: neko nezinu, neko nesaprotu

«Latvenergo» bijušais viceprezidents Aigars Meļko

FOTO: Agnese Gulbe / LETA

Sākot no 2010.gada 15.jūnija līdz pat šai dienai vienā no «Latvenergo» amatpersonas kukuļošanas krimināllietām apsūdzētais bijušais uzņēmuma viceprezidents Aigars Meļko nesaprot, kāpēc viņam izvirzīta apsūdzība. Savā pēdējā vārdā Meļko tiesai pauda, ka apsūdzība ir neloģiska, nepamatota un nesaprotama. Iepriekš līdzīgu aizstāvības pozīciju («neko nesaprotu, neko nezinu..») pauda arī «Digitālās televīzijas lietā» apsūdzētie, tomēr tika notiesāti.

Meļko uzsvēra, ka viss viņa darba mūžs ir saistīts ar enerģētiku un viņa darbs ir ticis atzinīgi novērtēts. Viņš teica, ka apgalvojumi, ka viņš ir rīkojies pretēji «Latvenergo» interesēm, ir pretēji lietā norādītajiem apstākļiem.

Bijušais «Latvenergo» viceprezidents arī klāstīja, ka nav ietekmējis nevienu «Latvenergo» darbinieku, lai «Alstom Power Sweden AB» tiktu atzīts par attiecīgā konkursa uzvarētāju. Viņš uzsvēra, ka visi lēmumi tika pieņemti kolektīvi un vienbalsīgi - uzņēmumā esot bijusi tāda sistēma, lai neviens nespētu ietekmēt ļaunprātīgi darbinieku lēmumus.

Meļko arī stāstīja, ka viņš nepiekrīt, ka pazīšanās ar vēl vienu apsūdzēto - uzņēmuma «Energy Consulting» vadītāju Andreju Livanoviču - saistīta ar to, ka pieņēmis no viņa kukuli vai jebkādus maksājumus projekta gaitā, tāpat viņu sarunas nav skārušas konfidenciālu dokumentu saturošu informāciju.

Apsūdzētais papildināja, ka nevar uzskatīt par saprātīgu kriminālprocesa ilgumu. Nobeigumā viņš uzsvēra, ka sevi par vainīgu neatzīst, lūdzot tiesu sevi attaisnot.

Livanovičs savu debašu runu sāka norādot, ka sev izvirzīto apsūdzību viņš neatzīst, kā arī viņš to nesaprot. Apsūdzētais tiesai uzsvēra, ka viņš nav vienojies ar apsūdzētajiem Gunāru Cvetkovu un Meļko par kukuļa nodošanu.

Livanovičs uzsvēra, ka nav izdarījis viņam inkriminēto noziegumu, kā arī nekad to nav atzinis. Apsūdzētais lūdza sevi attaisnot viņam inkriminētajā noziegumā.

Savukārt Cvetkovs uzsvēra kriminālprocesa ilgumu, kas būtu jāņem vērā.

Uzklausījusi apsūdzēto pēdējos vārdus, tiesa devās uz apspriežu telpu sagatavot spriedumu, un tas tiks pasludināts 11.janvārī plkst.8.45.

Kā ziņots, Rīgas rajona tiesā skatāmajā «Latvenergo» amatpersonu kukuļošanas krimināllietā apsūdzētie šodien teica pēdējo vārdu. Šajā lietā uz apsūdzēto soda sēdās Meļko, bijušais uzņēmuma ražošanas tehniskais direktors Cvetkovs un Livanovičs.

Pērnvasar prokurors Māris Leja lūdza apsūdzētajam Meļko piespriest piecu gadu un sešu mēnešu reālu brīvības atņemšanu ar aizliegumu četrus gadus ieņemt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļa amatu. Cvetkovam valsts apsūdzības uzturētājs lūdza piespriest piecu gadu reālu cietumsodu, arī nosakot aizliegumu četrus gadus ieņemt attiecīgus amatus, savukārt Livanovičam prokurors lūdza piespriest piecu gadu brīvības atņemšanu bez papildu soda.

Tāpat Leja lūdza tiesu piedzīt 480 600 eiro solidāri no Meļko un Cvetkova, kā arī piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli pret Livanoviča uzņēmumu «Energy Consulting» 608 000 eiro apmērā. Vēl valsts apsūdzības uzturētājs lūdza izdalīt materiālus pret liecinieku - SIA «Alstom Latvia» toreizējo amatpersonu Juri Lāci - par nepatiesu liecību sniegšanu.

Jau ziņots, ka 2013.gada 21.oktobrī prokurors šajā lietā nolasīja apsūdzību. Apsūdzētie savu vainu neatzīst.

Saskaņā ar apsūdzību kukuļošana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta līdz 2010.gada 15.jūnijam. Kukulis dots par to, lai «Latvenergo» rīkotajā konkursā par Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) hidroagregātu Nr.4, 5, 7 rekonstrukciju par izdevīgāko tiktu atzīts uzņēmuma «Alstom Power Sweden AB» piedāvājums un lai ar šo uzņēmumu tiktu noslēgts valsts pasūtījuma līgums par iekārtu iegādi. Prokuratūras skatījumā kukulis dots par to, lai minētā līguma izpildes laikā no «Latvenergo» amatpersonu puses tiktu izrādīta labvēlīga attieksme pret darbu izpildītāju un pieņemti šim uzņēmumam izdevīgi lēmumi. Kopējais kukuļu apmērs bijis 627 100 eiro jeb 440 728 lati.

Livanovičs apsūdzēts par kukuļdošanu pēc Krimināllikuma (KL) 323.panta 2.daļas, bet Meļko un viņa kādreizējais kolēģis Cvetkovs - par kukuļņemšanu pēc KL 320.panta 3.daļas.

Tā dēvēto «Latvenergo» amatpersonu krimināllietu KNAB sāka 2010.gadā. Tā paša gada vasarā birojs veica vērienīgas kratīšanas un aizturēja vairākas amatpersonas, tostarp «Latvenergo» prezidentu Miķelsonu, viņa vietnieku Meļko, kā arī Stalažu.

2012.gada rudenī KNAB lūdza prokuratūru pie kriminālatbildības saukt kopumā 17 personas saistībā ar amatpersonu kukuļošanu «Latvenergo» realizētajos Pļaviņu HES un Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukcijas projektos. Atsevišķās lietās prokuratūra apsūdzības jau cēlusi, un tās nosūtītas tiesai, bet vienai personai piemērots priekšraksts par sodu.

KNAB uzskata, ka nu jau bijušās «Latvenergo» amatpersonas par vairāku projektu īstenošanu kukuļos ir saņēmušas ap astoņiem miljoniem eiro (5,6 miljoniem latu), taču vēl 11 miljonus eiro (7,7 miljonus latu) liels kukulis netika nodots, jo izmeklētāji uzņēmuma amatpersonas aizturēja. Šīs lietas izmeklēšanas gaitā dažādās valūtās ir arestēti ap 569 148 eiro (400 000 latu), kas ar tiesas lēmumiem atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu.

Uz augšu