Līdzīgi kā Tartu Universitāte Igaunijā, arī Latvijas Universitāte (LU) plāno reformas, lai apvienotu līdzīgā virzienā strādājošos akadēmiskos spēkus, pirmdien vēstīja LTV «Panorāma».
Latvijas Universitāte sāk reformas, lai apvienotu akadēmiskos spēkus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Igaunijas prestižākā augstskola, Tartu Universitāte no šā gada janvāra līdzšinējās deviņas fakultātes un četras koledžas apvienojusi četrās lielās fakultātēs, lai ļautu studentiem pašiem veidot savu studiju plānu un veicinātu sadarbību starp dažādām zinātniskajām un studiju disciplīnām.
Reforma vērsta nevis uz naudas taupīšanu, bet gan uz darbības uzlabošanu un konkurētspēju,
apvienojot spēkus un sniedzot iespēju studentiem radīt sev unikālu izglītības komplektu.
«Problēmas, ar kurām šodien saskaras universitāte vai ar kurām nākotnē saskarsies absolventi, ir kompleksas.
Šauri specializētas fakultātes vai ļoti šauri specializēti cilvēki nespēs atrisināt sabiedrībā pastāvošās problēmas.
Tāpēc mēs ejam uz ciešāku sadarbību starp akadēmiskajām vienībām un daudzpusīgākām studiju programmām,» «Panorāmai» skaidroja Tartu universitātes rektors Volli Kalms.
Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks to vērtē kā nozīmīgu soli augstskolas attīstībā un pastāstīja, ka
arī LU sākta reformēšanās.
Kā skaidroja Muižnieks,
LU virzās uz četriem akadēmiskajiem centriem, kas apkopos līdzīgā virzienā strādājošās fakultātes, institūtus un arī koledžas.
Atšķirībā no Tartu universitātes, kura naudu reformām - kopumā aptuveni 7 miljonus eiro - radusi augstskolas pamatbudžetā,
Latvijā šajā procesā plānots piesaistīt Eiropas fondu naudu.
«Tikai ar valsts finansējumu, domāju, ka tas būtu par maz, un jāatzīmē, ka mums, uz studentu rēķinot, ir divreiz mazāks finansējums no valsts budžeta nekā Tartu universitātei,» pastāstīja Muižnieks.
Arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Leonīds Ribickis norāda, ka Latvijā bez «piešprices» no valsts puses reformas īstenot nav iespējams. Tajā pašā laikā norāda –
apvienot fakultātes un ļaut studentiem brīvāk izvēlēties savu studiju programmu tehniskas ievirzes augstskolā nav tik aktuāli.
«Tur nevar būt, ka students izvēlas noteiktu priekšmetu skaitu un kaut ko apgūst. Tāpat kā būvniecības fakultātē, tāpat arī enerģētikas-elektrotehnikas fakultātē ir noteikta priekšmetu kopa un studiju programmas, kuras jāapgūst un kur nevar pateikt: «Es mācīšos elektrotehnikas teorētiskos pamatus, bet nemācīšos elektrību un magnētismu.» Tad nesanāk tas speciālists beigās,» skaidroja rektors.
Tas gan nenozīmē, ka Tehniskā universitāte dažādu nozaru zināšanu apvienošanas iespējas neizmantotu nemaz. «It īpaši es gribētu minēt Rīgas Stradiņa universitāti, kur mums ir tāds stratēģiskās sadarbības līgums un mēs kopā ar mediķiem taisām medicīnas inženierzinātņu studiju programmu un farmācijas tehnoloģiju studiju programmu, kurā iesaistīti mācībspēki no vairākām universitātēm. Un tas ir tas ceļš, uz kuru arī Eiropa dodas,» pastāstīja Ribickis.
Vēl viens faktors, kas ļautu augstskolām būt elastīgākām attiecībā uz pārmaiņām, ir
iespēja stratēģiskus lēmumus pieņemt nevis augstskolas iekšienē - Senātā, bet gan veidot padomi, kurā teikšana būtu arī uzņēmējiem un citiem sabiedrības pārstāvjiem.