Decembra beigās 13.janvāra grautiņu lietā apsūdzētajam muzikantam Ansim Ataolam Bērziņam Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa piespriedusi reālu brīvības atņemšanu uz gadu un astoņiem mēnešiem. Iepriekš Bērziņam bija piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz tādu pašu termiņu.
Kā šodien biedrības «13.janvāris» rīkotajā preses konferencē sacīja pats Bērziņš, tiesa šādu spriedumu viņam piemērojusi, ņemot vērā to, ka viņš nav ieradies Valsts probācijas dienestā (VPD), kurā viņam bija jāreģistrējas desmit dienu laikā pēc tam, kad 2014.gada 9.aprīlī viņam piesprieda VPD uzraudzību.
Bērziņš teica, ka šādu uzraudzību uzskata par cieņu aizskarošu. Tāpat viņš Latgales priekšpilsētas tiesai esot nosūtījis vēstuli, kurā skaidrojis, ka VPD notiekot apsūdzēto pazemošana.
Apsūdzētais norādīja, ka šobrīd VPD prasība ir apmierināta pirmajā instancē un pirmdien, 4.janvārī, viņš iesniegs pārsūdzību.
Kā norādīja Latvijas Juristu apvienības biedrs Ivars Redisons, Krimināllikuma norma, pēc kuras Bērziņš ir notiesāts, šobrīd vairs neeksistē. «Šeit no juridiskās puses ir ķīselis, kurā brīdī kāda norma bija spēkā. Pēc tās, kādas viņš tiesāts, viņam nebija jāiet uz probācijas dienestu,» apgalvoja Redisons.
Savukārt kā aģentūrai LETA skaidroja Juristu apvienības vadītājs Rihards Bunka, Krimināllikuma normu bijis nepieciešams pārkvalificēt, bet tas nav noticis, tāpēc notiesāšana notikusi uz neesošas normas pamata. Viņš norādīja, ka vajadzējis pārkvalificēt Krimināllikuma 225.panta otrās daļas normu.
Bunka arī atklāja, ka Latvijas Juristu apvienība par ar šo lietu saistītajiem jautājumiem spriedīs 7.janvārī.
Apsūdzētais Bērziņš noslēgumā pauda, ka tiesai bija jāvērtē tas, vai viņa ielikšana cietumā sasniegtu mērķi, proti, resocializāciju un normālu atgriešanos sabiedrībā. Tomēr pēc viņa teiktā tiesa to nav darījusi. «Tiesa to vērtē tikai formāli - viņš neatnāca un vēl pats uzrakstīja vēstuli, ka pats neies. Tātad viņš saprot, un apzināti neatnāca,» teica Bērziņš.
Jau ziņots, ka Augstākā tiesa 2014.gada beigās Bērziņam piesprieda par diviem mēnešiem ilgāku nosacītu brīvības atņemšanu, proti gadu un astoņus mēnešus.
2009.gada 13.janvārī aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās uz protesta akciju Doma laukumā, lai nevardarbīgā veidā pieprasītu Saeimas atlaišanu.
Pēc protesta akcijas Vecrīgā sākās grautiņi - tika izsisti logi vairākām ēkām, tostarp stipri cieta Saeimas nams, tika aplaupīts veikals, kurā tirgoja AS «Latvijas balzams» produkciju, kā arī cieta muzikālais restorāns «Fīlings». Kā novēroja aģentūra LETA, grautiņos piedalījās vairāki simti jauniešu, no kuriem daudzi bija alkohola reibumā. Šie cilvēki vairākas stundas demolēja Vecrīgu.
Grautiņu laikā tika aizturētas 126 personas, un sadursmēs pie Saeimas ēkas mediķi palīdzību sniedza vairāk nekā 30 cilvēkiem, savukārt slimnīcās ar dažādām traumām tika ievietoti 28 cietušie, bet četri cilvēki no hospitalizācijas atteicās. Tāpat mediķi sniedza palīdzību aizturētajiem sadursmju dalībniekiem, kuri jau bija nogādāti policijas iecirkņos. Nekārtībās cieta arī paši policisti.
