Konflikts Ukrainas austrumos var tikt iesaldēts uz vairākiem gadiem, jo «atdzišanu» nepieļauj ienesīgais ieroču bizness, kā arī politika visaugstākajā līmenī, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Aizsardzības ministrijas Divpusējās sadarbības nodaļas vadītājs Didzis Nīmants, kurš darbojās Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misijā Ukrainā.
Vaicāts, vai situācija Ukrainā pēc Minskas vienošanās noslēgšanas ir būtiski mainījusies, eksperts vērsa uzmanību, ka šā gada augustā Doņeckas apgabalā reaktīvās daudzstobru artilērijas sistēmas tika lietotas 14 dienas, smagā artilērija - 27 dienas, artilērija - 28 dienas, 82 milimetru (mm) un 120 mm mīnmetēji - katru dienu. «Tātad minētā vienošanās nevienu dienu nav tikusi ievērota,» viņš sacīja.
Nīmants arī norādīja, ka septembrī situācija Donbasā strauji uzlabojās, apšaudēm tiekot pārtrauktām, kas varētu būt saistīts ar dažādām augsta līmeņa politiskām aktivitātēm, piemēram, ANO Ģenerālās asamblejas Ņujorkā. Tikmēr oktobrī un novembrī iezīmējās tendence, ka, vispārējai situācijai reģionā uzlabojoties un iestājoties pamieram, abām iesaistītajām pusēm tomēr nebija izteiktas vēlēšanās pilnībā pārtraukt incidentus, liekot EDSO konstatēt, ka Minskas vienošanās tiek regulāri pārkāpta pārsvarā ar ieročiem, kuru kalibrs ir zem 100 mm.
«Decembrī turpināja paaugstināties diversijas - bija vērojama izlūkgrupu aktivizēšanās neitrālajā zonā, kas līdzi nesa dažādus apdraudējumus. Neskatoties uz Minskas vienošanos, joprojām tiek lietoti vieglie strēlnieku ieroči, arī snaiperšautenes un ložmetēji, automātiskie granātmetēji un 82 mm mīnmetēji,» viņš skaidroja, norādot, ka regulāras apšaudes Doņeckas lidostas apkaimē arvien vēl ir ikdienišķa lieta, arī saspīlējums pie Horlivkas un citur.
«Atkal ir vērojams intensitātes pieaugums apšaudēs, izmantojot gan 82 mm, gan 120 mm mīnmetējus. Pusēm nevajag frontē nogādāt atvilktos tankus, var karot arī citādi, lai uzturētu spriedzi un saspīlējumu. Iesaistītajām pusēm ir svarīgi, lai karadarbība Austrumukrainā nepazustu no medijiem, lai tomēr pasaules uzmanība kaut daļēji būtu pievērsta Donbasam,» sprieda eksperts.
Taujāts, cik ilgi tas varētu turpināties, Nīmants prognozēja, ka konflikts var tikt iesaldēts uz vairākiem gadiem. «Arī ienesīgais ieroču bizness neļaus tam «atdzist», nemaz jau nerunājot par politiku visaugstākajā līmenī,» sacīja novērotājs EDSO.
Viņš arī atzina, ka nekad neaizmirsīs pagājušā gada 31.decembri Donbasā, kad patrulēja gan Ukrainas, gan «Doņeckas tautas republikas» kontrolētajā pusē, vairākas reizes šķērsojot kontaktlīniju, lai pārliecinātos par situācijas attīstību. «Šajā dienā abas puses pilnībā ievēroja uguns patraukšanu. Abās pusēs valdīja miers, it kā ievadot citādu jauno gadu un visiem dodot cerības uz miera iestāšanos. Abu pušu kontrolpunktos, kur bijām, bija augsta motivācija šo bezjēdzīgo konfliktu izbeigt,» viņš norādīja.
«Diemžēl 2015.gads sākās un turpinājās pavisam citādi nekā 2014.gada 31.decembris. Laikam lieki būtu jautāt, «kāpēc» vai «kam tas viss bija vajadzīgs»,» rezumēja eksperts.
