Nevis slinkojot un pūstot: «Mielavs un pārcēlāji» koncertā

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Mārtiņš Otto/TVNET

Pirms septiņiem, astoņiem gadiem dziesmu rakstnieks Ainars Mielavs un viņa draugu ansamblis «Pārcēlāji» iedibināja tradīciju sniegt koncertus laika posmā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, kad dienu ritējums ir nesteidzīgi apjucis svētku mijā – šķiet, nekas it kā vairs nenotiek... Kā izrādījās, šī iedibinātā tradīcija, kas personiski būtiska arī pašam Ainaram, ir veiksmīgi iesakņojusies, un arī šonedēļ mūzikas namā «Daile» (tur jau trešo gadu pēc kārtas) intīmā gaisotnē norisinās divi koncerti. Vienā no tiem biju arī es.

Esmu bijis arī vairākos citos «Mielava un pārcēlāju» koncertos, gan pagājušogad, gan arī citus gadus, taču 28. decembra, otrdienas vakara koncertu izbaudīju īpaši. Galvenokārt jau tāpēc, ka beidzot, pēc aptuveni septiņu gadu pauzes, ansamblis uz skatuves kāpa ar jaunām dziesmām. Skaņuplate «Atsaukties», kas izdota septembra sākumā, lai arī nesatricināja radioviļņus ar jaunu «Tu saviļņoji mani», ir viens no labākajiem Mielava un Solas tandēma veikumiem pēdējos padsmit gados jau nu noteikti. Koncertā, kas simboliski iesākās ar mītisko «Jauna Mēness» dziesmu «Piekūns skrien debesīs», visas deviņas jaunākās plates «Atsaukties» dziesmas izskanēja tādā secībā, kā izdotas albumā.

"Atsaukties"
"Atsaukties" Foto: Publicitātes foto

Vairākas no dziesmām dzīvajā versijā atklājās jaunā gaismā, īpaši sulīgi un mazliet «mēnesīgi» izskanēja svaigākais plates radiosingls «Zelta skalošana», mazliet lēnākā tempā nekā ierakstā, bet stabili noskanēja «Varis», brīnišķīgi gaisā pacēlās arī «Ķīvītes, dzērves un mēs». Lielisks papildinājums «pārcēlāju» sastāvam ir saksofonists Mikus Solovejs (savulaik spēlējis projektā «kuba»), kurš vietām atturīgi, bet šur tur spilgtāk, elegantā Veina Šortera manierē iekrāsoja vairākas jaunās plates dziesmas.

Vispār kopumā gan

jaunais albums, gan arī tā dzīvā versija ir elektriskāka, skaņas ziņā bagātāka nekā agrīnais, askētiskais, izteikti bardiskais «Mielavs un pārcēlāji»

, proti, ierakstā vairāk jūtama Ginta Solas elektriskā ģitāra, un elektriska un emocionāli elektrizēta, turklāt dubultā (otru ģitāru spēlēja Aigars Voitišķis) tā bija arī koncertā.

«Mielavs un pārcēlāji»
«Mielavs un pārcēlāji» Foto: Mārtiņš Otto/TVNET

Ainara paskaidrojošie komentāri pirms katras dziesmas (īpaši smieklīgs bija stāsts par kaimiņpuiku Daini) noteikti palīdzēja gan man, gan publikai labāk izprast jauno dziesmu vēstījumu, būtību, un koncerta pirmā daļa ar deviņām jaunām, daudziem pat varbūt ne reizi nedzirdētām dziesmām paskrēja nemanot.

Vispār «Atsaukties» muzikālais materiāls saturiski ir ļoti autobiogrāfisks, vietām pat līdz sīkām detaļām. Dziesmā «Gandrīz» (starp citu, dziesmas sākums pārsteidzoši līdzīgs citai jaunā albuma melodijai - «Ar sakniebtām lūpām pa liepu gatvi») Ainaru uz ielas gandrīz notriec «Kamaz» smagais auto, citā epizodē melna «Volga», bet jau minētajā dziesmā par Daini uzzinām teju visu Mielava bērnības nama kaimiņu vārdus - no vienas puses, tas atklāj ko vairāk par pašu Ainaru, taču no citas - vai tik detalizēts vēstījums tiešām spēj uzrunāt arī neitrālu klausītāju? Lai kā būtu,

Ainars komunikācijā ar publiku bija asprātīgs, ironisks un sirsnīgs, brīžiem pasmejoties arī pats par sevi un saviem «kompleksiem».

No dramaturģijas viedokļa koncerts uzbūvēts ļoti pārdomāti. Sākumā, kamēr publikas uzmanība ir simtprocentīga - tiek stādīts priekšā jaunais albums, pa vidu šis tas no agrīnajiem «pārcēlājiem» un pat viena dziesma («I Love You») no Mielava sadarbības ar komponistu Imantu Kalniņu, bet beigās «Jauna Mēness» zelta fonds ar līdzi dziedamajiem «Ai jel manu vieglu prātu» un «Kad Mēness jūrā krīt». Interesanti, ka koncerts noslēdzās ar dziesmu «Nevis slinkojot un pūstot», ko gan Ainars, gan arī es (skandalozi slavenajā rakstā par Latvijas himnas maiņu) pielīdzinām vēstījuma ziņā esošajai Latvijas Valsts himnai.

«Esmu atklāts gan pret sevi, gan citiem,» Ainars ieminējās koncertā, pasteigdamies notikumiem pa priekšu un varbūt kādam nolaupot pārsteigumu, pavēstot, kāds būs koncerta turpmākais scenārijs. Nudien, šī Ainara atklātība un izteiktā taisnības izjūta, protams, ir atvērusi daudzu cilvēku sirdis, taču brīžiem Ainaru arī iegāzusi. Ir skumji lasīt komentārus lielākajos portālos, diemžēl arī TVNETā, par to, cik pareizu vai nepareizu pilsonisko izvēli Ainars pirms vairākiem gadiem ir izdarījis. Mūzikai taču no tā nav jācieš, un mūzika ir dzīva un patiesa. Ir tikai jāatsaucas!

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu