Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) valde no janvāra plāno koncertzālei «Rīga» atslēgt elektroenerģijas padevi, taču koncertzāles vadītājs Juris Millers cer, ka LZA šos draudus neīstenos, bet, ja elektrība tomēr tiks atslēgta, tad plānoto pasākumu norisi viņš apņēmies nodrošināt, izmantojot ģeneratorus. Millers pauda, ka LZA un tās valde ņirgājas ne tikai par skatītājiem un māksliniekiem, bet arī par Civillikumu, turpinot to kļūdaini izmantot kā piesegu savām prettiesiskajām darbībām.
«Pēc zaudējuma pirmajā tiesvedībā un kriminālprocesa ierosināšanas pret LZA tās centieni ar prettiesiskām metodēm pārņemt koncertzāles «Rīga» telpas nav mazinājušies, tieši otrādi - LZA ir izteikusi jaunus rakstveida draudus 1.janvārī atslēgt elektroenerģijas padevi, uzskatot, ka telpu nomas līgums ar koncertzāli un tajā minētie pienākumi, tostarp par komunālo pakalpojumu nodrošināšanu, tai vairs nav saistošs un piesaucot Civillikuma 2171. pantu,» akcentēja koncertzāles «Rīga» vadītājs.
Tieslietu ministrijā Millers guvis apliecinājumu, ka šis Civillikuma pants dod tiesības prasīt līguma izbeigšanu, bet nedod tiesības uzskatīt, ka līgums ir izbeigts. Vismaz līdz brīdim, kad savu verdiktu paziņos tiesa.
Pēc Millera teiktā, turpinot uzskatīt, ka līgums LZA vairs nav saistošs, LZA terorizē koncertzāles apmeklētājus. Redzot, ka tās mēģinājums «izsaldēt» koncertzāli ir izgāzies, jo koncertzāle šobrīd tiek apkurināta ar elektrību, kas izmaksā divas reizes dārgāk par centrālo apkuri, tā vēlas atslēgt elektrību, ko par nepieņemamu ir nosaukusi Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, klāstīja Millers.
Viņš arī informēja, ka pirms Ziemassvētkiem koncertzālē «Rīga» norisinājās grupas «Iļģi» koncerts, taču koncerta apmeklētāji netika ielaisti koncertzālē pa galveno ieeju, tādēļ bija jāizmanto sānu ieeja, kas aizkavēja koncerta sākumu par vairāk nekā 20 minūtēm.
Millers tomēr cer, ka LZA valde nerealizēs rakstveidā izteiktos draudus, taču gadījumā, ja elektrība tiks atslēgta, plānoto pasākumu norise tiks nodrošināta ar ģeneratoriem.
Kā ziņots, LZA jūlija beigās lauza telpu nomas un lietošanas līgumu ar koncertzāli "Rīga". Līguma laušanas pamats bija telpu nomas un siltumenerģijas parādi. Zinātņu akadēmija vairākkārt pieprasījusi atbrīvot telpas, tomēr "koncertzāle "Rīga" turpina šajās telpās veikt saimniecisko darbību un organizēt koncertus.
LZA norāda, ka koncertzālei «Rīga» pašlaik nav nedz tiesiska pamata, nedz faktiskas iespējas rīkot publiskus pasākumus Zinātņu akadēmijas telpās.
Septembrī Zinātņu akadēmija atzina, ka necer ātri atrisināt konfliktu ar koncertzāli «Rīga».
Koncertzāle «Rīga» tika atklāta 2014. gada 20. septembrī, par privātiem līdzekļiem pilnībā atjaunojot Zinātņu akadēmijas Lielo zāli, kuras skatuve tika aizmūrēta pēc 1972. gadā notikušā ugunsgrēka. Lielās zāles atjaunošanā tika ieguldīti aptuveni 500 000 eiro.
Millers vēstīja, ka ar LZA prezidentu Ojāru Spārīti tika panākta rakstveida vienošanās, ka no 2015.gada 1. janvāra LZA pakāpeniski kompensēs telpu atjaunošanā veiktos ieguldījumus, pārņemot tos savā bilancē un samazinot nomas rēķinus. «Lai izvairītos no šī pienākuma, LZA viltoja dokumentus, ko izmantoja savas rīcības attaisnošanai, kā arī nepatiesi apvainojot koncertzāli «Rīga» radiatoru nozagšanā, centās uzteikt līgumu. Par šiem LZA meliem pret to ir uzsākts kriminālprocess. No jebkādām konstruktīvām sarunām LZA un tās valde ir atteikusies kopš 2015. gada janvāra,» pauda koncertzāles vadītājs, piebilstot, ka LZA prettiesisko darbību rezultātā koncertzālei «Rīga» ir nodarīti zaudējumi vairāk nekā 200 000 eiro apjomā.
