Labākie 2015. gada pašmāju albumi (20.-16.)

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

«Indygo»

FOTO: Mārtiņš Otto/TVNET

2015. gadam izskanot, turpinām ielūkoties pašmāju populārās mūzikas laukā, kurā šogad, līdzīgi kā citus gadus, izdoti (gan digitāli, gan CD, gan vinilā) vairāk nekā 120 jaunu ierakstu. Strādājot ikdienā TVNET, esmu dzirdējis gandrīz visu no tā, kas šogad laists klajā, ja arī kaut kas gada griezumā tomēr bija paslīdējis garām, tad, līdzdarbojoties jaunās mūzikas balvas «Austra» žūrijas komisijā, kā arī Mūzikas ierakstu Gada balvas «Zelta mikrofons» žūrijā, atlikušos baltos plankumus aizpildīju ātri vien. Piemēram, izrādās, vismaz desmit jauni albumi izdoti arī šlāgermūzikas/kantri segmentā. Iepazinos arī ar to saturu.

«Es atradu tautasdziesmu»

FOTO: Publicitātes foto

FOTO: Publicitātes foto

«Stars»

FOTO: Publicitātes foto

«Mana spēle»

FOTO: Publicitātes foto

«Pagriezieni»

FOTO: Publicitātes foto

 

Raxtu Raxti

FOTO: LETA

Raxtu Raxti «Es atradu tautasdziesmu»

Pirms diviem gadiem viesojos muzikālajā konferencē «Tallinn Music Week» un kādā nelielā koncertā atklāju sev jaunu igauņu grupu «Curly Strings», kura savā mūzikā apvienoja populāro un tautas mūziku. Nodomāju: «Nudien perfekta kombinācija! Derētu arī pie mums izveidot ko līdzīgu!» Tautas mūzikas instrumentu izmantošana populārajā mūzikā pēdējos gados ir bijis arī pasaules fenomens, kad pirms pāris gadiem topus iekaroja bandžo vīri «Mumford & Sons», un likās tikai loģiski, ka kas līdzīgs varētu gūt panākumus arī mūsu pusē. Starp citu, «Curly Strings» ar dziedošo vijolnieci centrā jau šobrīd droši dēvējama par vienu no populārākajām igauņu grupām.

«Es atradu tautasdziesmu»

FOTO: Publicitātes foto

Ņemot vērā šīs tendences un vispār cilvēku vēlmi laiku pa laikam atgriezties pie savām saknēm, nav brīnums, ka pirms trim gadiem izveidotais grupas «Autobuss debesīs» blakusprojekts «Raxtu Raxti» (arī ar dziedošu vijolnieci), vēl pat neizdodot albumu, strauji guva ievērību. Apvienojot latviešu tautas dziesmas un tās Imanta Kalniņa melodijas, kurās jūtama tautas mūzikas elpa (būtiski arī dzejnieces Broņislavas Martuževas vārdi), un aranžējot to visu ar tautas mūzikas instrumentiem, «Raxtu Raxti» ir kļuvusi par vienu no populārākajām pašmāju apvienībām. Arī šogad izdotais albums kopumā skan labi. Tiesa, īsteniem folkloristiem, visticamāk, šāds ieraksts varētu likties par daudz nopulēts, sterils, taču «Raxtu Raxtu» atrastā skaņas formula uzrunā daudz plašāku auditoriju, ne velti apvienība valsts svētkos pulcēja teju pilnu Ķīpsalas halli. Ne jau tikai folkloristi turp devās...

Mākslinieciskā vērtība: 3/5

Tehniskā kvalitāte: 5/5

Rezonanse: 4/5

 

Ozols

FOTO: TVNET

Ozols «Atpakaļ nākotnē»

Pagājušogad pēc vairāk nekā desmit gadu pauzes mūzikā atgriezās reperis un hiphopa mūzikas producents Džuzepe, īstajā vārdā Ģirts Šenbergs, bet šogad hiphopā notikušas veselas divas atgriešanās. Jaunu EP izdeva Nātre (īstajā vārdā Jānis Līcītis), savukārt pilnmetrāžas plati (pirmo kopš 2009. gada «Neatkarības») - Ozols jeb Ģirts Rozentāls.

Futūristiski noformētajā Ozola albumā iekļautas 12 dziesmas, kas tapušas periodā no 2012. gada līdz pat šā gada rudenim, un, kā saka pats Ozols, mūzika tika radīta tieši tā, kā pats vēlējies, bez jebkādiem uzstādījumiem. Liels nopelns albuma skanējumā neapšaubāmi jaunās paaudzes bītmeikeriem, īpaši Niklāvam (Niklāvs Sekačs), jo paša Ozola robustā deklamācijas maniere būtiski nav mainījusies.

FOTO: Publicitātes foto

Mākslinieciskā vērtība: 4/5

Tehniskā kvalitāte: 5/5

Rezonanse: 4/5

 

«Indygo»

FOTO: Nils Vilnis

Indygo «Stars»

Mūsdienīga, progresīva roka kaite Latvijā allaž bijusi vēlme līdzināties ārzemju mūzikas paraugiem, kopēt gan skanējumu, gan valodu. Arī «Indygo» kādu laiku slēpās aiz angļu valodas vairoga, taču, kad 2013. gada platē «Decoy» tika iekļauta viena dziesma latviešu valodā (izcilā «Minūtes un stundas»), viss mainījās. Grupa un tās solists Mārtiņš Vaters atrada savu indentitāti, savu seju, un pacēla grupu pavisam jaunā kvalitatīvā līmenī. Šogad izdotajā albumā visas dziesmas ir latviešu mēlē - teksti ir spēcīgi, pārdomāti. Skanējums analogs, dzīvs (liels nopelns Gatim Zaķim).

Viens no labākajiem roka albumiem šajā gadu desmitā.

«Stars»

FOTO: Publicitātes foto

Albums «Stars», kurā iekļautas astoņas dziesmas, radīts, grupas dalībniekiem dzīvojot un saspēlējoties radošajā nometnē meža ielokā esošā mājā pie Rojas.

Mākslinieciskā vērtība: 5/5

Tehniskā kvalitāte: 5/5

Rezonanse: 3/5

 

Edvīns Zariņš

FOTO: No personīgā arhīva

Dakota «Mana spēle»

Šī kādam varētu likties netipiska izvēle, taču, lai arī grupa «Dakota» savu jaunāko albumu «Zelta Mikrofonam» iesniegusi kategorijā «šlāgers/kantri», par šlāgeri šo jauno albumu «Mana spēle» nosaukt nevar. Par kantriroku gan.

«Dakotas» līderis jau divdesmit gadus ir Edvīns Zariņš, kurš septiņdesmito gadu beigās bija izveidojis īsu brīdi eksistējošo grupu «Dālderi» (atceraties dziesmu «Dzeltenie aizkari»?), un Zariņa muzikālās ietekmes allaž bijušas amerikāņu «roots rock». Par vienu no savām lielākajām ietekmēm viņš min kantriroka grupas «Creedence Clearwater Revival» līderi Džonu Fogertiju (John Fogerty).

Tīkamas «krīdensu», arī Marka Noflera, Toma Petija (īpaši albuma labākajā dziesmā «Paradīzes atslēga») ietekmes jūtamas arī šogad izdotajā 11 dziesmu albumā.

Ja skatāmais «šlāgera/kantri» kontekstā, tad šis noteikti ir labākais šā hibrīdžanra paraugs.

«Mana spēle»

FOTO: Publicitātes foto

Līdz šim «Dakota» izdevusi trīs studijas albumus - «Klaidoņa pasakas» (2002), «Vakariņas piecatā» (2003) un «Viss vēl būs» (2009).

Mākslinieciskā vērtība: 3/5

Tehniskā kvalitāte: 4/5

Rezonanse: 2/5

 

"Tur un tur" Ventspilī, novembris 2015

FOTO: Aivars Ivbulis

Tur un tur «Pagriezieni»

Kuldīdznieku instrumentālā dueta «Tur un tur» (Aleksandrs Štro (ģit.) un Edgars Briška (bungas)) debijas albums «Pagriezieni» (izdots arī kompaktdiska formātā («Naba music»/«Melo Records»)) ir viens no patīkamākajiem šā gada pārsteigumiem. Tas ierakstīts dzīvā izpildījumā Zabadaka studijā, bet miksēts un māsterēts pie Ģirta Laumaņa studijā «Hodila rec» Valmierā.

Kvalitatīvs, instrumentāls postroks ar regeja elementiem, kas balstās uz vairākiem ģitāras partiju slāņiem, ko uz priekšu nes kustīgs bungu ritms. Ja šāds ieraksts tiktu izdots 2001. gadā, tad tas droši varētu stāvēt blakus labākajiem tā laika postroka paraugiem.

«Pagriezieni»

FOTO: Publicitātes foto

Mākslinieciskā vērtība: 4/5

Tehniskā kvalitāte: 4/5

Rezonanse: 1/5

Uz augšu