Lemjot par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa Aināra Dimanta atcelšanu no ieņemamā amata, Saeima savā rīcībā pieļāvusi kļūdu un šis lēmums ir atzīstams par prettiesisku, sacīja Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja palīdze Madara Šenbrūna.
Trešdien Administratīvā rajona tiesa taisīja spriedumu administratīvajā lietā, kas ierosināta pēc Dimanta pieteikuma par Saeimas 2015.gada 8.jūlija lēmuma par viņa atbrīvošanu no NEPLP locekļa amata atcelšanu. Tiesa spriedumā vērtēja Saeimas argumentu, ka Dimants atbrīvots no NEPLP locekļa amata, balstoties uz Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumā norādīto. VK revīzijas ziņojumā tika teikts, ka padome nav efektīvi rīkojusies ar finanšu līdzekļiem 1 843 070 eiro apmērā.
Tiesa piekrīt Saeimas akcentētajam, ka padomes priekšsēdētāja, proti Dimanta, uzdevums ir rūpēties par padomes finanšu līdzekļiem, tātad arī to likumīgu izlietošanu. Vienlaikus lēmuma pieņemšanā bija jāņem vērā arī citi būtiski aspekti.
«Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums noteic, ka padome ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija. Padomes neatkarība ir saistāma ar sabiedrības izteiksmes brīvību un netraucētu informācijas apmaiņu, kas ir viens no demokrātiskas valsts pamatiem. Lai nodrošinātu izteiksmes brīvības aizsardzību, padomi kā elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzraugu nedrīkst pakļaut nedz politiskam spiedienam, nedz arī pašiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ļaut nekontrolētu komercializāciju,» skaidroja Šenbrūna.
Tā kā padomes kā neatkarīgas iestādes nostiprinātais statuss ir atvasināts no cilvēka pamattiesībām uz izteiksmes brīvību, tad no tā izriet nepieciešamība Saeimai ļoti rūpīgi analizēt gadījumus, kad ir jāapsver apstākļi, kuri varētu būt par pamatu padomes locekļa atbrīvošanai no amata
Tiesa spriedumā vērtēja Saeimas komisijas kopsēdes 2.jūlija un Saeimas 8.jūlija protokolus un secināja, ka parlaments nav analizējis, vai parasti konkrētajā VK revīzijas ziņojumā norādītie trūkumi noved pie sekām, ka amatpersonu vai iestādes vadītāju atbrīvo no amata. Tāpat tiesa vērtēja kāda ir konkrētā gadījuma atšķirība un kādu iespaidu uz novērtējumu atstāj padomes kā neatkarīgas pilntiesīgas autonomas institūcijas statuss.
«Minētās analīzes trūkuma dēļ Saeima savā rīcībā nav ievērojusi patvaļas aizlieguma principu, kas nosaka, ka apsvērumos iekļaujamo faktu klāstam ir jāatbilst nepieciešamā lēmuma pieņemšanai. Tā kā Saeima savā rīcībā ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, tad lēmums atzīstams par prettiesisku un ir atceļams,» pauda Šenbrūna.
Dimants izteica lūgumu tiesai pieteikuma apmierināšanas gadījumā noteikt, ka spriedums izpildāms nekavējoties. Tiesa atzina, ka pašlaik ir iespējams izpildīt tiesas spriedumu, bet, mainoties apstākļiem, proti, ieceļot amatā jaunu padomes locekli, sprieduma izpilde kļūs neiespējama. Tāpēc tiesa nolēma apmierināt pieteicēja lūgumu un noteikt, ka spriedums izpildāms nekavējoties līdz ar tā pieņemšanu.
Administratīvā rajona tiesa nosprieda apmierināt Dimanta pieteikumu, atcelt Saeimas 8.jūlija lēmumu par viņa atbrīvošanu no NEPLP locekļa amata ar sprieduma pieņemšanas dienu un noteikt, ka spriedums izpildāms nekavējoties līdz ar tā pieņemšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Vēstīts, ka Saeima vasarā 50 deputātiem balsojot par, atbrīvoja Dimantu no NEPLP locekļa amata, pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pantiem, kas paredz, ka ir konstatēti tādi normatīvajos aktos noteikti apstākļi, kas liedz attiecīgajai personai būt par padomes locekli, kā arī paredz labu reputāciju.
