Ekspolitiķi Vinets Veldre un Jānis Straume sākuši strādāt Aigara Kalvīša vadītajā «Latvijas gāzē» - Veldre darbojas ar parādniekiem, bet Straume vada sporta kompleksu, svētdien vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga». Uz «Latvijas gāzi» varētu pāriet galvenais gāzes jautājumu speciālists no Saiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK), Jānis Eisaks. Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola norāda, ka šobrīd izgaismojas «Latvijas gāzes» «draugu astoņkājis».
Šovasar par «Latvijas gāzes» jauno valdes priekšsēdētāju kļūstot bijušajam Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim, uzņēmumā plašas darba iespējas pavērušās Kalvīša kādreizējiem līdzgaitniekiem. Tagad tur strādā Kalvīša bijušais padomnieks Raimonds Lazdiņš, kurš valdības māju savulaik bija spiests atstāt, jo izstrādāja pretrunīgos drošības likumu grozījumus, pret kuriem iebilda eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga un pret kuriem sabiedrība izteica viedokli referendumā. Arī no lidostas «Rīga» drošības departamenta direktora amata Lazdiņu noņēma, jo atklājās nesankcionēta darbinieku sarunu noklausīšanās.
«Latvijas gāzē» no oktobra strādā arī bijusī Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane. Viņa stratēģiskā uzņēmuma valdei un darbiniekiem sniedz juridiskos padomus. Dreimane vairās atklāt, kurš tieši viņai šo amatu piedāvāja.
Nesen «Latvijas gāzē» darbu sākuši arī divi bijušie politiķi Vinets Veldre un Jānis Straume. Kalvīša valdībā Veldre bija veselības ministrs, abi pārstāvēja Tautas partiju. Veldre pēc profesijas ir vetārsts. «Latvijas gāzē» viņš strādā par inženieri gāzapgādes departamentā. Veldres pārziņā ir debitoru jeb parādnieku jautājumi.
Savukārt sporta kompleksa vadīšana monopoluzņēmumā jau aptuveni mēnesi uzticēta kādreizējam Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem. Bijušais tēvzemietis, balsu pirkšanas skandālā Jūrmalas mēra vēlēšanās KNAB noklausītajās sarunās saukts arī par Batjku, no politiskās skatuves ilgāku laiku bija prom. Līdz pagājušajās Saeimas vēlēšanās pieteica savu atgriešanos kopā ar Kalvīti, Ivaru Godmani un Aināru Šleseru partijā «Vienoti Latvijai». Jaundibinātais spēks ar politikas smagsvariem vēlēšanās neguva labus rezultātus. Straumem jaunajā amatā būs jāgādā, lai «Latvijas gāzes» darbinieki saglabātu labu fizisko formu.
«Latvijas gāzes» pārstāvis Vinsents Makaris gan atteicās atbildēt uz jautājumu, vai uz kompleksa administratora amatu rīkots konkurss, vai Veldre šim amatam saņēmis privātu uzaicinājumu.
«Latvijas gāze» jau sen nepieder valstij - to kontrolē Krievijas «Gazprom», Jura Savicka vadītā «ITERA Latvija» un pagaidām vēl arī Vācijas kompānija «E.ON Ruhrgas».
To, cik 440 000 lietotāju maksā par gāzi, un tarifu aprēķinu pamatotību vērtē neatkarīga valsts institūcija - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Viens no tās vadošajiem ekspertiem gāzes jautājumos – Enerģētikas departamenta Gāzes nodaļas vadītājs Jānis Eisaks nolēmis pamest darbu valsts institūcijā un, pēc «Nekā personīga» rīcībā esošām neoficiālām ziņām, viņš no nākamā mēneša vidus plāno sākt strādāt uzņēmumā «Latvijas gāze».
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Komunikāciju nodaļas vadītāja Inese Krūmiņa raidījumam pauda: «Eisaka kungs strādāja 13 gadus un tā pieredze ir uzkrāta gana liela, un man grūti komentēt, kāpēc viņš ir izvēlējies atstāt darbu regulatorā.»
Eisaks pārstāvējis Latvijas valsti gan sarunās ar «Latvijas gāzi», piemēram, par Inčukalna gāzes krātuves modernizāciju, gan rakstījis likumus un saskaņojis ar kolēģiem Eiropā. Viņa tiešā atbildībā atradās visi ar dabasgāzes nozari saistīti jautājumi - sākot ar tarifu aprēķināšanas metodiku, beidzot ar regulatora pārstāvēšanu dažādās starptautiskās organizācijās. Atšķirībā no regulatora padomes locekļiem, kuri divus gadus nevar strādāt uzņēmumos, par kuriem iepriekš lemts, Eisakam šādu aizliegumu nav.
Līdz ar sašķidrinātās gāzes termināļa darbības sākšanu Klaipēdā Latvijai ir beidzies Briseles noteiktais pārejas periods, kas ļāva «Latvijas gāzei» darboties šajā tirgū kā monopolistam. Tomēr regulatora šoruden pieņemtos noteikumus, ka cauruļvadus un pazemes krātuvi varētu izmantot arī citi piegādātāji, «Latvijas gāze» noboikotēja tiesā.
Eisaks laikā, kad rit tiesvedība, pāriet pretējā pusē.
Regulatora eksperta alga vidēji ir 1779 eiro mēnesī. Enerģētikas sektorā tā nav augsta, taču, salīdzinot ar algām valsts pārvaldē, tas ir pieklājīgs novērtējums.
Eisaks iesniedzis atlūgumu un Regulatoru pavisam pametīs 8.janvārī.
Eisaks raidījumam apgalvoja, ka iemesls atstāt regulatoru ir «aizvien pieaugošais politiskais spiediens», taču atteicās komentēt informāciju par karjeru «Latvijas gāzē». Viņš arī izvairījās no atbildes, vai uzskata, ka tas ir korekti attiecībā uz iestādi, kurā strādājis līdz šim, un pret tiem pienākumiem, kurus veicis sabiedrības interesēs, - viņa privātā dzīve neinteresējot nevienu, izņemot viņu pašu.
Arī Makaris atteicās izpaust, vai Eisakam izteikts darba piedāvājums «Latvijas gāzē», taču paziņoja: «Ja mums būs šādi darbinieki, mēs tad arī noteikti neslēpsim to.»
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola pieredzējuša Regulatora darbinieka iespējamu aiziešanu strādāt «Latvijas gāzes» labā sauc par bīstamu tendenci.
Tas liek uzdot jautājumu, cik godprātīgi Regulators izstrādājis noteikumus, kas gāzi ļautu piegādāt no alternatīviem avotiem, un cik aktīvi tas aizstāvēs valsts intereses tiesvedības procesā ar «Latvijas gāzi».
«Ja līdz šim mēs tikai nojautām, cik liela ir «Latvijas gāzes» lobija ietekmes zona - tāds viņu draugu «astoņkājis» -, tad šis ir tas brīdis, kad tās mūsu nojautas izgaismojas. Mēs redzam, ka, iespējams, šie cilvēki arī iepriekš atbalstījuši nevis Latvijas valsts intereses, bet «Latvijas gāzes» intereses,» sacīja ministre.
Ekonomikas ministre aicina drošības iestādes rūpīgi sekot, vai bijušie valsts darbinieki dienestā gūto informāciju neizmanto ļaunprātīgi un nepārkāpj konfidencialitātes aizliegumu.
Tieši šobrīd notiek gāzes tirgus atvēršanas process, un «Latvijas gāze» nekautrējas izmantot savu lobiju gan Saeimā, gan citur, lai to aizkavētu.
Valda Lokenbaha vadītā Regulatora padome strādā no 2011.gada, un līdz pat šai vasarai tai nebija redzamu domstarpību ar «Latvijas gāzi», kas ļauj secināt, ka monopolists līdz šim bijis apmierināts ar Regulatora apstiprinātajiem tarifiem. Drīzumā padomei beidzas pilnvaras, un Ekonomikas ministrija izsludinājusi konkursu uz Regulatora padomes locekļu amata vietām. Reizniece-Ozola uzsver: «Kritiski svarīgi, lai tie cilvēki, kas turpinās vadīt Regulatoru, būtu profesionāļi savā jomā, būtu godprātīgi un spētu tikt galā ar savu aparātu. Jo nereti, vērojot Regulatora darbu, es redzu, ka dažu brīdi vadība ne pārāk labi orientējas tajā, ko dara viņu darbinieki.»