Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

«Protean». Gadsimti deg un degs...

FOTO: Publicitātes foto

Šogad uz pašmāju metāla skatuves debitēja jauns projekts – «Protean», kas muzicē black metal manierē. Tā sastāvā pašmāju mūziķi ar pieredzi grupās «Urskumug», «Frailty», «Eschatos». Pirms debijas albuma raudzībām šīs nedēļas nogalē, 18. decembrī klubā «Melnā piektdiena», aicinājām uz sarunu projekta kodolu – Jāni Krivānu un Edmundu Vizlu.

Vispirms – «Protean», nosaukuma izvēle un tā skaidrojums?

Jānis: Pats vārds apzīmē mainīgumu, dažādību, universālumu un ir cēlies no grieķu jūras dievības Proteja, kuram piedēvēja šīs īpašības - būt mainīgam, pieņemt dažādas formas, kā rezultātā ir radies šis īpašības vārds «protean».

Zināmā mērā mums arī mūzika ir dažāda un mainīga, jo jau sākotnēji vismaz man pašam bija skaidrs, ka nav par visām varēm jācenšas sevi ieturēt kaut kādā vienā rāmī, bet jārada tas, kas konkrētā brīdī nāk ārā. Liels pluss ir arī tas, ka man ar Edmundu ir krasi atšķirīgs komponēšanas stils, kura rezultāts varētu šķist interesants katram metālistam.

Tā ka, ja atgriežamies pie nosaukuma, tad varētu teikt, ka tas pilnībā atbilst muzikālajam noformējumam.

Grupas kodolu veido ģitārists Edmunds Vizla (Frailty) un basists Jānis Krivāns (Moonveil, Urskumug) – abiem iespaidīga muzikālā pieredze; kā nonācāt pie idejas par black metal projektu?

Jānis: Personīgi man doma par projektu galvā sēdēja jau krietni ilgi, kaut kādi motīvi arī lēnām tapa un krājās kaudzītē. 2012. gada ziemā vienā saviesīgā pasākumā apcerot, kas notiek Latvijas metālmūzikas frontē, atklājās, ka tāds žanrs kā black metal Latvijā ir kaut kur pačibējis. Edmunds uz šīs nots izmeta domu, ka viņš kā zvērināts dūmeris (doom) pat varētu spēlēt blekmetālu. Tobrīd pasmējos un neuztvēru to nopietni. Atgriezos pie šā jautājuma jau 2013. gada sākumā, kad pats biju jau nobriedis darīt kaut ko vairāk, nekā tikai krāt motīvus, un tā tas arī sākās.

Edmunds: Projekta izveidošanas ideja radās tā iemesla dēļ, ka Latvijā ir diezgan liels kvalitatīvas smagās mūzikas (tās tradicionālajā izpratnē) deficīts, un acīmredzot bija pienācis laiks, kad varēju atļauties uz mirkli izrauties no savas ierastās muzicēšanas vides un izmēģināt ko jaunu. Jānis bija zināms kā liels mūzikas un dažādu radošo projektu entuziasts, tāpēc izlēmu sākumā tā kā pa jokam piedāvāt pamēģināt uzspēlēt blekmetālu. Tā no jokiem nonācām līdz «Protean» un albumam «The Burning Centuries».

Līdervokāls un ģitārists no grupas «Eschatos» – arī spoža pašmāju grupa. Organiski iekļaujas sastāvā. Kā viņi abi nonāca pie jums?

Jānis: Sākotnēji mēs īpaši pat nedomājām par pilno sastāvu, doma, protams, bija, ka kaut kad vēlāk utt., bet tobrīd svarīgāka bija pati mūzika, nevis skatuve. Lai gan nevar noliegt, ka doma par vokālistu bija aktuāla jau no tā brīža, kad visas dziesmas vēl līdz galam nebija sarakstītas, jo, kritiski pieejot mūsu abu vokālajām dotībām, secinājām, ka ne man, nedz arī Edmundam nav tās balss, kādu vēlētos dzirdēt gatavajā materiālā.

Bet tā pa īstam sastāva formēšanai mēs pieslēdzāmies šā gada sākumā, kad morāli un fiziski bijām nobrieduši beidzot to visu atrādīt plašākām masām.

FOTO: Publicitātes foto

Patiesībā Jānis Bušs mums sarakstā bija iespējamo ģitāristu slejā, bet sarunā ar viņu izrādījās, ka labprātāk viņš gribētu izmēģināt sevi vokālista, nevis ģitārista lomā. Edgars savukārt pieslēdzās brīdī, kad izrādījās, ka Latvijā esot ne tikai bundzinieku deficīts, bet arī patiešām labu ģitāristu trūkst. Vismaz tādu, kurš ir spējīgs gatavo materiālu iemācīties ātri un kvalitatīvi, atrast nemaz nebija tik viegli. Tika aptaujāts strēķītis ar mūziķiem, bet, kā smejies, daudzi no viņiem savas aktīvās gaitas vai nu uz laiku, vai arī pavisam ir beiguši.

Jānis Bušs un Edgars Gultnieks izrādījās ļoti laba izvēle, un man ir prieks ar viņiem sadarboties, jo abi ir pieredzējuši un prasmīgi mūziķi, kuri lieliski adaptējās Protean kolektīvā.

Bundzinieka pagaidām pietrūkst. Trūkst labu bundzinieku, visi aizņemti?

Jānis: Bundzinieki vienmēr ir bijuši problēma nr. 1 Latvijā. Un tā sērga mums velkas jau no deviņdesmitajiem gadiem. Ja ir labs bundzinieks, tad viņš jau spēlē vismaz trīs vai vairāk grupās. Bet, kā saka, kas meklē, tas atrod, un labā ziņa ir tāda, ka bundzinieks mums ir.

«The Burning Centuries» – debijas albums, kurā dominē vēsture. Senā Roma, Kartāga, viduslaiku karš. Kurš grupā ir vēsturnieks?

Edmunds: Par vēstures, mitoloģijas un leģendu tematiku izšķīrāmies mūsu sarunās ar Jāni Krivānu, jo šīs tēmas smagajā mūzikā vienmēr nostrādā ļoti labi, un arvien ir iespējams atrast tādas vēstures un mitoloģijas nišas, kuras citi izpildītāji nav apskatījuši. Īsts, akadēmiski izglītots vēsturnieks grupā laikam nav neviens, bet vislielākais sakars ar vēsturi tomēr ir man, jo no agras bērnības vectēva ietekmē esmu daudz lasījis un interesējies tieši par senajiem un viduslaikiem, un vēlāk tam pievienojās arī interese par reliģijām, par kurām zināšanas apguvu LU Teoloģijas fakultātē. Sarakstīju visus Protean dziesmu tekstus, izvēloties dažādus interesantus motīvus no tēmām, kuras mani piesaistīja, piemēram, «The Black Army» ir par 15. gs. ungāru cīņām pret Otomaņu impēriju, bet «The Sorcerer Baron» iedvesmoja latviešu tautas teikas par vācu baroniem dzimtbūšanas laikā. Tekstos izvēlējos izvairīties no laikmetu un uzskatu kritikas, tāpat kā no pārmērīga simbolisma, vairāk koncentrējoties uz tā laika notikumu un priekšstatu autentiskāku atainojumu. «The Burning Centuries» kā albuma nosaukums ilustrē dažādus pasaules vēstures posmus un tos vienojošos nepārtrauktos dažādu kultūru, uzskatu un sabiedrību konfliktus. Gadsimti deg un degs tik ilgi, kamēr cilvēki būs uz šīs zemes.

Albums kopumā angļu valodā – mūzika eksportam vai angliski skan labāk?

Jānis: Man laikam svarīgākais nosacījums ir – kā tas kopā skan, un, ja šajā gadījumā tā ir angļu valoda, tad kāpēc ne? Turklāt uzrakstīt patiešām labu tekstu latviski, lai tas neizklausītos banāli un prasti, manuprāt, nav nemaz tik vienkārši.

Edmunds: Angļu valoda ir universāla valoda mūzikā mūsdienās, un nesaskatu tās lietošanā neko sliktu.

«Vella Reķis» – vienīgais gabals dzimtajā mēlē. Par ko tas ir?

Edmunds: Dziesma ir par briesmīgo Jaunpils baronu Reķi, kurš pieminēts vairākās tautas teikās kā nežēlīgs un kareivīgs kungs, kurš savas spējas, pēc vietējo zemnieku domām, esot ieguvis, pateicoties sakariem ar Nelabo. Dziesma stāsta par Reķa nežēlību pret karagūstekņiem un viņa gara pastāvīgo klātbūtni vietējo ļaužu apziņā, atgādinot par tālajiem, drūmajiem karu un māņticības laikiem.

Latviešu tautas teikas par vācu baronu valdīšanas laiku – oriģināla un veiksmīga tematika.

Jānis: Konkrēti šajā albumā šī tematika atspoguļojas divos gabalos. Neņemos spriest, vai tā ir kaut kāda ļoti oriģināla vai veiksmīga, nezinu. Tas vairāk ir saistīts ar to, ka šī tematika (teikas, pasakas, mitoloģija) personīgi man ir diezgan tuva, lai to apdziedātu.

Edmunds: Par veiksmīgu mēs to varēsim saukt tikai tad, kad albums būs izgājis apritē un cilvēki to varēs novērtēt.

Varbūt vienu atsevišķu albumu, latviešu valodā, par vilkačiem?

Jānis: Gan jau nonāksim arī pie vilkačiem... un pie troļļiem... un laumām... un ganu zēniem...

Es laikam vēl nejūtu sevī īpašu vēlmi radīt konceptuālu albumu. Tematiski jā, pieļauju domu, ka varētu būt kāds plašāks materiāls, kurā vairāk koncentrētos tieši uz latviešu tautas teikām, bet vai tas viss būtu latviešu valodā? Pagaidām par to neņemos spriest.

Edmunds: Jā, mēs esam par to domājuši, un latviešu tautas teiku materiāls tiešām ir tā vērts, lai dažas no tām ietērptu mūzikā.

No mūziķa skatpunkta – kas notiek pasaules mūzikas laukā un pašmāju? Tendences, ietekmes, ieteikumi?

Jānis: Pēdējos gadus īpaši nesekoju kaut kādiem pasaules mūzikas notikumiem, tendencēm, turklāt man bija viens posms, kad mūzikas, sevišķi metālmūzikas klausīšanos samazināju līdz minimumam. Tikai pēc šā materiāla pabeigšanas ievērtēju, kas jauns pasaulē notiek. Un jāatzīst, ka nekādu pārsteigumu nav.

Latvijas mūzikas laukā, manuprāt, viss notiek. Kā parasti, ir pārbaudītas vērtības, vieni no kuriem spēlēs arī 18. decembrī, un ir īslaicīgie spēlmaņi, pāris gadus paspēlē, apklust, tad parādās tie paši cilvēki ar citu nosaukumu, turas kādu brīdi, pajūk. Manuprāt, pilnīgi normāla parādība. Tāda kā dabiskā atlase, vājākie atsijājas, paliek stiprākie. Bet tas ir tikai pozitīvi, jo tas parāda to, ka metālmūzika Latvijā dzīvo, notiek kaut kāda kustība, līdz ar to Latvijas metāla skatuve pagaidām nestagnē.

Kā jau minēju, tieši spriedelēšana par Latvijas metālmūzikas skatuvi bija viens no pamudinājumiem sākt rosīties

Edmunds: Absolūti neinteresējos par norisēm un modēm pasaules mūzikā. Klausos tikai tos māksliniekus, kuri manu sirdi iekaroja jau krietni sen, un ar meklējumiem neaizraujos, vismaz ne apzināti. Ja gadās nejauši atrast ko labu, tad tas tiek paturēts redzeslokā, bet tas arī viss. Vienīgais, ko sev esmu atklājis kādu laiku atpakaļ, ir senā Rietumeiropas un Bizantijas garīgā mūzika, pārsvarā koru dziedājumi. Fantastiska muzikālā pasaule, kura uzrunā un liek daudz domāt līdzi.

Albuma prezentācijas pasākums 18. decembrī, ar iespaidīgu viesu grupu līdzdalību – «Rattler» (Igaunija), «Thundertale» (Lietuva), pašmāju «Sanctimony» un «Darrva».

Gaidāmi arī citi pārsteigumi?

Jānis: Nekādu pārsteigumu, tikai kvalitatīvs metāls. Bet, ja nopietni, reku augstāk pieminētais «Rattler» varētu būt viens no pārsteigumiem, sevišķi tiem, kas atminas viņu vēl no deviņdesmitajiem gadiem.

Domājot tālāk nākotnē – esat jau ieskicējuši idejas jaunam materiālam?

Edmunds: Laiks rādīs, jo dziesmām ir jānogatavojas, gluži kā labam konjakam. Nesteigsimies notikumiem pa priekšu, kaut gan plānu un ideju mums ir daudz un ceram tās visas arī kvalitatīvi realizēt.

Jānis: Jā, kaut kādi ieskicējumi ir, gan tematiski, gan muzikāli. Jo šo pāris gadu laikā ir tapis krietni vairāk materiāla, nekā mēs izlaidīsim šajā pirmajā albumā. Tematika noteikti paliks tā pati: teikas, pasakas, mitoloģija, vēsture. Varbūt mazāk koncentrēsimies tieši uz vēsturisko aspektu, vairāk uz teikām, bet par to vēl pāragri spriest. Aizvērsim vienas durvis, atvērsim nākamās.

www.facebook.com/proteanofficial

Uz augšu
Back