Miljons eiro. Tāda ir lielākā summa, ko Latvija samaksājusi par kāda smagi slima bērna ārstēšanu ārvalstīs. Arī mazais Artūrs Priede, kura vecāki lūdza ziedot 216 tūkstošus eiro, jau ir Vācijā, jo saņēmis valsts jāvārdu rēķina apmaksai. Taču šīs publiskās līdzekļu vākšanas akcijas daudzos uzjundī jautājumu – vai tiešām pēc Dāvja gadījuma nav gūtas mācības? Un joprojām jāziedo bērniem? Ierēdņi un Bērnu slimnīcas fonda pārstāvji to skaidro ar totālu uzticības zudumu valstij.
Miljons eiro - tik valsts samaksājusi par smagi slima bērna ārstēšanu ārvalstīs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mazais Artūrs. Foršs puika, kuru daudzi iepazina Daktera Klauna akcijā. Un milzu summa, kas nepieciešama viņa dzīvības glābšanai. Vecāki lūdza sabiedrības atbalstu. Jau šodien Artūrs ir klīnikā Vācijā, un tas ir pateicoties S-2 veidlapai, kas garantē, ka visus izdevumus sedz valsts. Savukārt ceļu un uzturēšanos vecākiem – Bērnu slimnīcas fonds. Fondā šādu akciju sakarā atskan daudzi zvani.
Liene Dambiņa, Bērnu slimnīcas fonda vadītāja: - Jā, zvana, zvana, zvana, vaicā, vai ir tāda situācija kā Dāvim? Nē, pēc Dāvja viss ir noregulēts. Šiem bērniem palīdz valsts un maksā.
Pērn Nacionālais veselības dienests sedza ārstēšanās izdevumus 108 gadījumos, kad bērns devās uz ārvalstīm. Kopumā tas izmaksāja nepilnus divus miljonus eiro.
Māra Āboliņa, Nacionālā veselības dienesta pārstāve: - Par šiem gadījumiem jau publiski neuzzina, jo tie ir sensitīvi dati un mēs tos nekad nepubliskojam. Uzzina par akcijām, kas ir emocionālas.
Tāpat dienestā uzsver, ka nav nekāda limita, cik daudz naudas atvēlēt. Kāds bērns, kurš slimo ilgstoši un smagi, no valsts līdz šim saņēmis finansējumu gandrīz viena miljona eiro apmērā ārstēšanai ārvalstīs.
Arī šajos pēdējos gadījumos, kad notiek līdzekļu vākšana, saņemts valsts atbalsts. Privātās naudas vākšanas kampaņas ir vecāku griba.
Māra: - Tā ir viņu iniciatīva. Un dažkārt terapija ir eksperimentāla vai klīniska pētījuma ietvaros. Tad gan valsts nesedz.
Liene: - Tās ir emocijas. Bailes. Tāda fundamentāla neuzticēšanās valstij!
Arnis Kaktiņš, pētījumu centra SKDS direktors: - Mēs esam ļoti dziļā uzticības krīzē, un šis gadījums ir tikai viens ķēdes cēloņsakarības posms.
Sociologs Arnis Kaktiņš to redz arī skaitļos. Lielākā daļa jeb vairāk nekā 70 procenti Latvijas iedzīvotāju nemaz netic vai drīzāk netic amatpersonām. Un tikai katrs piektais uzticas tam, ko amatpersonas saka par stāvokli valstī, finanšu stabilitāti un līdzīgām tēmām. Neticība valsts pārstāvjiem bija īpaši izteikta krīzes gados. Un, lai sasniegtu uzticēšanos, būs vajadzīgi pat gadu desmiti.
Kaktiņš: - uz Jauno gadu – skaista runa, uz 18. novembri, Latvijai 100, nē, tā tas nebūs. Latvija - veiksmes stāsts? Barrozu mūs paslavēja? Patiesībā mēs esam tik dziļā krīzē! Un kļūst tikai sliktāk!
Protams, ticību var atjaunot arī veiksmes stāsti. Bet ne visi gadījumi, kad valsts apmaksā ārstēšanos bērniem, beidzas laimīgi. Jo diagnozes ir smagas un ārstēšana ne vienmēr izdodas arī tur.