Ziemassvētku eglīšu tradīcijas pasaulē

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Ziņas par pirmo Ziemassvētku eglīti ir dažādas. Tiek uzskatīts, ka pirmos mūžzaļos kokus ziemas svētkos izmantoja jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Pagāni izmantoja zarus, ar kuriem izrotāja māju ziemas saulgriežu laikā, tā liekot domāt par nākošo pavasari. Daudzās valstīs ticēja, ka mūžzaļie augi turēja pa gabalu raganas, spokus, ļaunos garus un slimību. Romieši izmantoja egles tempļu rotāšanai, bet kristieši tās izmantoja kā zīmi par mūžīgo dzīvi ar Dievu.

Neviens nav precīzi pārliecināts, kad tieši pirmā eglīte izmantota kā Ziemassvētku koks, bet pastāv versija, ka tas varētu būt bijis pirms apmēram 1000 gadiem Ziemeļeiropā. Turklāt iespējams, ka daudzas pirmās eglītes tika izmantotas ar kājām gaisā, t.i., tās piestiprinot ar ķēdēm pie griestiem (pie svečturiem vai tml.).

Citur Ziemeļeiropā kā Ziemassvētku koku izmantoja ķirsi vai vilkābeli (vai to zarus), ko ielika podos ar zemi un cerēja, ka uz svētku laiku tie uzplauks.

Tie, kas nevarēja atļauties īstu augu, izgatavoja koka piramīdas, kas ar āboliem, papīru un svecēm tika izrotātas, lai izskatītos pēc koka. Dažkārt tās tika nestas no mājas uz māju, retāk izvietotas mājās.

Pirmais dokumentētais gadījums, kad egle tiek izmantota Ziemassvētku un Jaunā gada svinībās, bija 1510.gadā Rīgā. Diemžēl nekas daudz par šo pasākumu nav zināms.

Tomēr par Ziemassvētku eglīšu tradīcijas aizsācēju tiek uzskatīta Vācija, kad dievbijīgi kristieši veda un rotāja eglītes mājās. Plašs ir uzskats, ka Mārtiņš Luters bija pirmais, kas eglītē licis sveces, lai savai ģimenei mēģinātu atdarināt zvaigžņotas debess skatu.

Bet, lai kāda būtu eglīšu vēsture, arī mūsdienās Ziemassvētku koka tradīcijas ir ļoti atšķirīgas, tādēļ īsumā pastāstīsim, kādas tās ir citur pasaulē:

Kanāda. Vācu kolonisti, migrējot no ASV uz Kanādu 1700.-ajos gados, savā ceļā izplatīja dažādas Ziemassvētku tradīcijas, ko atzīmējam arī mūsdienās – Adventes kalendāru, piparkūku mājas, cepumus un Ziemassvētku egles. Kad karalienes Viktorijas vīrs – vācietis princis Alberts – izvietoja Ziemassvētku egli pie Vindzoras pils 1848.gadā, tā kļuva par tradīciju visur Anglijā, ASV un Kanādā.

Meksika. Vairumā Meksikas māju galvenā svētku rota ir el Nacimiento (Kristus dzimšanas aina). Tomēr izrotāta svētku egle var būt daļa no Nacimiento vai izvietota atsevišķi citur mājā. Tā kā lielākajai daļai Meksikas ģimeņu dabīgas priedes iegāde nozīmē luksusa preci, bieži tiek izmantots mākslīgs koks, zars no ziloņkoka vai laukos salasīti krūmu zari.

Britānija. Tradicionāli māju rotāšanai izmanto Norvēģijas egli. Tā bija vietējais augs Britu salās vēl pirms pēdējā ledus laikmeta un tika atjaunota pirms 16.gadsimta.

Grenlande. Ziemassvētku egles tiek importētas, jo tik tālu uz ziemeļiem koki neaug. Egles tiek dekorētas ar svecēm un spošiem ornamentiem.

Gvatemala. Kā populāra dekorācija šeit ir Ziemassvētku egle apvienota ar Kristus dzimšanas ainu dēļ lielās vācu populācijas Gvatemalā. Ziemassvētku rītā zem egles tiek atstātas dāvanas bērniem. Vecāki un pieaugušie neapdāvina viens otru līdz par Jaunā gada dienai.

Brazīlija. Lai gan Brazīlijā Ziemassvētki iekrīt vasarā, dažkārt priedes tiek rotātas ar maziem kokvilnas gabaliņiem, kas paredzēti kā krītošs sniegs.

Īrija. Ziemassvētku egles tiek sarūpētas visa decembra garumā un rotātas ar gaismiņām, vizuļiem un dažādām greznumlietām. Dažas ģimenes egles galotnē izvieto eņģeļa figūru, citas – zvaigzni. Māja tiek rotāta arī ar vītnēm, svecēm, akmensozolu un efeju. Virs durvīm tiek uzkarinātas lentītes un āmuļi.

Zviedrija. Vairums cilvēku Ziemassvētku eglīti iegādājas krietni pirms Ziemassvētku vakara, bet ienesta telpās un dekorēta tā tiek vien dažas dienas pirms svētkiem. Mūžzaļie koki tiek dekorēti ar zvaigznēm, saulītēm un sniegpārsliņām, kas darināti no salmiem. Kā citas dekorācijas tiek izmantoti krāsainas koka dzīvnieku figūras un salmu rotājumi.

Norvēģija. Mūsdienās norvēģi bieži dodas uz mežu, lai izvēlētos savu eglīti – braucienā, ko viņu vecvecāki visticamāk neveica. Ziemassvētku egle Norvēģijā tika iepazīta tikai 19.gs.otrajā pusē no Vācijas; lauku rajonos tas notika pat vēlāk. Svētku egli parasti rotā Ziemassvētku vakarā. To parasti dara vecāki dzīvojamajā istabā aiz slēgtām durvīm, kamēr bērni ar nepacietību gaida ārpusē. Populāra ir norvēģu tradīcija, kur visi sadodas rokas aplī ap eglīti un, ejot ap to, dzied svētku dziesmas. Vēlāk tiek izdalītas dāvanas.

Ukraina. Ziemassvētki ir Ukrainā populārākie svētki, ko katoļi svin 25.decembrī, bet pareizticīgie – 7.janvārī. Ziemassvētku sezonas laikā, ieskaitot Jauno gadu, cilvēki dekorē eglītes un rīko pasākumus.

Spānija. Kāda populāra Ziemassvētku tradīcija ir Katalonijā, kur svētku egles stumbrs tiek piepildīts ar dažādiem labumiem un bērni sit pa eglītes stumbru, mēģinot izsist laukā lazdu riekstus, īrisus, mandeles un citus našķus.

Dienvidāfrika. Dienvidāfrikā Ziemassvētki ir vasaras svētki. Lai gan eglītes nav izplatītas, bieži logos tiek iekārti mirdzoši kokvilnas gabaliņi un vizuļi.

Saūda Arābija. Kristiešu amerikāņiem, eiropiešiem, indiešiem, filipīniešiem u.c., kas šeit dzīvo, Ziemassvētki jāsvin privāti savās mājās. Parasti netiek izmantotas svētku gaismiņas, un vairums ģimeņu svētku egli novieto neuzkrītošās vietās.

Filipīnas. Daudziem filipīniešiem svaiga priede ir pārāk dārga, tāpēc bieži tiek izmantotas paštaisīti koki plašā krāsu un izmēru variācijā. Decembrī tiek izvietotas zvaigžņu laternas, kas tiek izgatavotas no bambusa un klātas ar koši krāsotu rīspapīru vai celofānu. Katrā stūrī tiek izmantotas bārkstis. Katrā logā iekar vienu šādu laternu, kas simbolizē Betlēmes zvaigzni.

Ķīna. No tās nelielās daļas ķīniešu, kas svin Ziemassvētkus, vairums izvēlas mākslīgos kokus, dekorētus ar vizuļiem, papīra ķēdēm, ziediem un laternām. Ziemassvētku egles tiek sauktas par gaismas kokiem.

Japāna. Lielākajai daļai japāņu, kas svin Ziemassvētkus, tie ir laicīgi svētki, kas veltīti mīlestībai un bērniem. Svētku egle tiek rotāta ar nelielām rotaļlietām, lellēm, papīra ornamentiem, zelta papīra laternām un vēja zvaniem. Egles zaros tiek liktas arī mazas svecītes. Viens no populārākajiem rotājumiem ir origami gulbis.

Lai gan tradīcijas ir tik dažādas, visvairāk pasaulē kā svētku koki tiek izmantotas vienas un tās pašas mūžzaļo augu šķirnes, piemēram, Baltegles, Priedes, Nobilis egles u.c. Arī mēs piedāvājam apskatīt, kā izskatās šīs eglītes, kas Latvijā nav populāras, bet ir tik slavenas pasaulē, apmeklējot svētku eglīšu izstādi Annels egļu tirdzniecības vietā pie t/p Alfa.

Piecas no šīm šķirnēm ir iespējams iegādāties 12 Annels egļu tirdzniecības vietās pie lielākajiem tirdzniecības centriem Rīgā un Jelgavā, kā arī pasūtīt internetā ar piegādi uz mājām vai darba vietu.

FOTO: Publicitātes foto FOTO: Publicitātes foto FOTO: Publicitātes foto FOTO: Publicitātes foto FOTO:
FOTO: Publicitātes foto FOTO: Publicitātes foto FOTO: Publicitātes foto FOTO: Publicitātes foto FOTO: Foto: Publicitātes foto
KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu