Šogad septembra beigās atlikušo valsts atbalstu problemātisko aktīvu pārvaldītājā AS «Reverta» veidoja emitētie vērtspapīri 447,4 miljoni eiro un ieguldījums pamatkapitālā 293,6 miljoni eiro.
Valsts atbalsts «Revertai» septembra beigās - 741 miljons eiro
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kopš 2010.gada augusta līdz šā gada 30.septembrim «Reverta» kopumā atguvusi 639,5 miljonus eiro. Šajā periodā valsts atbalsts «Revertai» ir samazinājies par 582 miljoniem eiro, tostarp 336 miljonus eiro kā tiešos maksājumus ir saņēmusi Valsts kase.
Septembra beigās «Revertas» kopējie aktīvi veidoja 182,8 miljonus eiro, no tiem kredītu portfelis ir 131,3 miljoni eiro, teikts Privatizācijas aģentūras paziņojumā.
Valdība šodien šodien iepazinās ar «Reverta» šā gada darbības rezultātiem un prognozēm par darbības plāna izpildi līdz 2017.gada beigām. Valdība pieņēma zināšanai prognozētos darbības rezultātus.
Ziņojumā valdībai uzsvērts, ka 2014.gadā «Reverta» pirms termiņa veica lielākus pamatsummas maksājumus par emitētajiem parāda vērtspapīriem un ātrāk par plānoto tika dzēsti emitētie vērstpapīri 10,6 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to faktiskais emitēto vērtspapīru pamatsummas atlikums 2014.gada beigās bija 455,4 miljoni eiro.
Par šā gada darbību ziņojumā uzsvērts, ka uz darbības rezultātu aizvien spēcīgāku ietekmi atstāj ģeopolitiskās situācijas ietekme, kā rezultātā ir krasi samazinājies no NVS valstu portfeļa atgūto līdzekļu apjoms. Kopš 2010.gada, kad «Reverta» sāka ieguldīto valsts līdzekļu atgūšanu, šis ir bijis smagākais un sarežģītākais periods gan kredītu izstrādes, gan atgūšanas jomā. Krievijas ekonomikas recesija un rubļa devalvācija apgrūtināja Krievijas un citu NVS valstu klientu kredītu atmaksas iespējas. Krievijas un Rietumu investoru intereses apsīkums par Latvijas nekustamo īpašumu tirgu ir negatīvi ietekmējis darījumus ar lielajiem investīciju objektiem. Neraugoties uz nelabvēlīgo situāciju, «Reverta» no problemātiskajiem kredītiem šogad trīs ceturkšņos atguvusi 34,6 miljonus eiro.
Ministru kabinets iepriekš bija uzdevis šī gada otrajā pusgadā sagatavot un iesniegt izvērtējumu par «Revertas» šā gada pirmā pusgada darbības rādītājiem un nepieciešamām izmaiņām valsts atbalsta atmaksas grafikā.
Izvērtējot faktisko situāciju valsts atbalsta atgūšanas procesā 2015.gada pirmajā pusgadā un ņemot vērā pēdējo divpadsmit mēnešu tendences, tiks veiktas izmaiņas valsts atbalsta atgūšanas grafikā atbilstoši prognozētajiem darbības rezultātiem.
Kā ziņots, šogad deviņos mēnešos «Revertas» zaudējumi bija plānotajā līmenī un veidoja 32,6 miljonus eiro. Atbilstoši restrukturizācijas plānam zaudējumi jau sākotnēji tika plānoti visā «Revertas» darbības laikā.
Problemātisko aktīvu pārvaldītāja «Reverta» ir «Parex bankas» slikto aktīvu mantiniece. Labie aktīvi no «Parex bankas» tika izdalīti, izveidojot banku «Citadele», ko valsts šogad pārdeva.
«Revertas» darbība ir koncentrēta trijos virzienos - kredītu restrukturizācija, parādu piedziņa un nekustamo īpašumu pārvaldīšana. Kopš 2010.gada augusta «Reverta» kopumā atguvusi 639,5 miljonus eiro. Latvijas valsts no «Revertas» dažādu maksājumu veidā kopumā saņēmusi 580,8 miljonus eiro, no tiem Valsts kasei samaksāti 336 miljoni eiro.
«Revertas» akcionāri ir Privatizācijas aģentūra (84,15%), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka - 12,74%, citi - 3,11%.
Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs iepriekš intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka «Parex bankas» pārņemšanas stāstā valsts zaudējumi būs 500-600 miljoni eiro.
Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisija par valstij piederošo bankas «Citadele» akciju pārdošanas procesa virzību galaziņojumā raksta, ka valstij no «Parex bankas» restrukturizācijā ieguldītajiem līdzekļiem var neizdoties atgūt no 500 miljoniem līdz 700 miljoniem eiro.