Valdošo partiju politiķiem dažādi viedokļi par iespējamajiem scenārijiem valdības nomaiņai. Politiķi pauž, ka pašlaik nav viennozīmīgas skaidrības par to, kad un kā varētu notikt izmaiņas valdībā. Oficiālos komentāros «Vienotības» amatpersonas joprojām samērā izvairīgas, bet koalīcijas partneri pauž, ka situācijas atrisinājums atkarīgs tieši no šī politiskā spēka.
Tāpat ir dažādas versijas par to, vai šis jautājums izšķirsies tuvākajā laikā vai arī jaunais gads tiks sagaidīts vēl ar pašreizējo valdību. Tomēr politiķi ir vienisprātis, ka izmaiņas gandrīz vai ir neizbēgamas.
Atsevišķi koalīcijas politiķi vērš uzmanību uz ieilgušo neskaidrības periodu. Vienlaikus daži «Vienotības» politiķi uzskata, ka šāda nestabilitāte un runas par valdības krišanu varētu būt daļēji pat izdevīgas koalīcijas partneriem, jo tas visvairāk negatīvi ietekmējot tieši «Vienotības» tēlu.
Iespējams, lielāka skaidrība par valdības nākotni varētu iezīmēties rīt gaidāmajā «Vienotības» kongresā. Kaut gan Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) jau iepriekš pauda, ka kongresā par demisiju nepaziņos. Arī citi politiķi šādu iespēju vērtē kā maz ticamu.
«Vienotības» pārstāvjiem ir dažādi viedokļi par to, vai nepieciešamas valdības izmaiņas, un to, kam būtu jāvada valdība. Politiķi uzsver, ka vispirms ir jādefinē darāmie darbi, bet vienoties, kurš tos paveiks, ir otrā plāna jautājums.
Līdz šim «Vienotības» līderi un pati Straujuma visai izvairīgi komentējusi jautājumu par iespējamām valdības izmaiņām. Arī pārējie politiskā spēka pārstāvji pauduši, ka turpmāka rīcība un risinājumi var būt dažādi.
Lai arī publiski izskanējusi iespēja, ka partijas valde varētu izteikt neuzticību Straujumai, tas automātiski nenozīmētu, ka viņai būtu jāatkāpjas. Lai zaudētu amatu, Straujumai pašai jāpieņem lēmums par demisiju vai arī par valdības krišanu jānobalso parlamenta vairākumam. Tāpat vairāki «Vienotības» valdes locekļi neoficiālās sarunās atzina, ka pašlaik nebūtu gatavi pieņemt šādu lēmumu. Tomēr situācija varētu arī mainīties.
Tikmēr koalīcijas partneri pauž, ka situāciju varētu ietekmēt arī tas, ja «Vienotības» pārstāvji kongresā paudīs skaidru atbalstu kādam kandidātam kļūt par valdības vadītāju situācijā, kad Straujuma izšķirtos par savu demisiju. Ja situācija attīstīsies šādā veidā, tiek pieļauts, ka politiķe jau drīzumā varētu paziņot par atkāpšanos no amata. Pirms šāda paziņojuma valdības vadītāja vēlas gūt skaidrību, kāda būs jaunā valdība. Ja Ministru prezidente nolemtu atkāpties no amata, tiek prognozēts, ka jaunās valdības tapšana varētu notikt nosacīti ātrā tempā.
Pašlaik ir dažādi viedokļi par iespējamajiem premjera amata kandidātiem. Iepriekš pieļauts, ka uz premjera amatu varētu kandidēt partijas vadītāja Solvita Āboltiņa. Tomēr Valsts prezidents Raimonds Vējonis viņu varētu nominēt šim amatam gadījumā, ja Āboltiņai būtu plašāks atbalsts parlamentā.
Tomēr nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK valde un frakcija vienbalsīgi lēma, ka neatbalstītu Āboltiņu šim amatam, liecina neoficiālā informācija. Arī Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) būtu jāizdara ļoti grūta izvēle, ja izveidotos situācija, ka tai vajadzētu lemt par atbalstu Āboltiņai kā Ministru prezidenta amata kandidātei, paziņojis ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Partneri pieļauj, ja Āboltiņa turpinās censties ieņemt premjerministra amatu, tad pašreizējā Ministru prezidente varētu turpināt vadīt valdību tik ilgi, kamēr premjera amatam netiktu virzīts kāds cits. Ņemot vērā nacionālās apvienības formulēto nostāju, daži politiķi gandrīz jau noraksta kā nereālas «Vienotības» līderes iespējas tuvākajā laikā ieņemt premjerministra amatu. Tomēr viedokļi šajā jautājumā ir atšķirīgi.
Pati Straujuma intervijā žurnālam «Sestdiena» atzina, ka ir domājusi par to, kuru cilvēku premjera krēslā vēlētos redzēt pēc sevis, kā vienu no tiem minot iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (V), kā arī ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (V).
Rinkēvičs jau pauda, ka neplāno kandidēt uz šo amatu, arī Kozlovskis iespējamo valdības nomaiņu nekomentējis. Neoficiāli tiek norādīts, ka iekšlietu ministrs varētu kandidēt uz šo amatu, izņemot gadījumu, ja viņam būtu jācīnās pret Āboltiņu.
Kozlovski kā pieņemamu kandidātu premjerministra amatam min arī citu partiju politiķi.
Politikas kuluāros jau izskan minējumi par koalīcijas partneru piedāvājumiem par atsevišķu ministru sadalījuma maiņu, ja būs kritusi Straujumas valdība. Saskaņā ar vienu no neoficiāli minētajām iecerēm, pašlaik vakantajam satiksmes ministra amatam nonākot ZZS kontrolē, «Vienotība» varētu saņemt pretī ekonomikas ministra posteni. Šādā gadījumā kā iespējamais satiksmes ministra amata kandidāts kuluāros tiek minēts kādreizējais satiksmes ministrs, pašreizējais labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Gadījumā, ja Kozlovskim kā potenciālajam nākamajam premjeram tiktu pausts vispārīgs atbalsts un viņš pats piekristu kļūt par valdības vadītāju, tad atsevišķi koalīcijas politiķi atbrīvotajā iekšlietu ministra amatā kā labu kandidāti redz Āboltiņu.
