Kaut arī šis ir gada tumšākais periods, dažas no Latvijas pavisam netālu esošas galvaspilsētas visvairāk vilināt vilina tieši šajos mēnešos.
Trīs apburošas vecpilsētas, kuras noteikti ir vērts apmeklēt gada drēgnajā laikā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viļņa
Viļņa rakstītajos avotos pirmo reizi pieminēta 1323. gadā kā Lietuvas lielkņazistes galvaspilsēta.
Viļņa, kuru Napoleons Bonaparts 18.gs. nodēvējis par Ziemeļu Jeruzālemi, savus viesus noteikti apburs ar vecpilsētu, kura iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Vecpilsēta jeb lietuviski «Senamiestas» var lepoties ar krāšņu arhitektūru, katedrālēm, līkumotām ieliņām, omulīgiem bāriņiem, pievilcīgu naktsdzīvi un ievērojamu vēsturi.
Viens no pievilcīgākajiem apskates objektiem šajā pilsētā noteikti ir Viļņas katedrāle – tā ir galvenā Romas katoļu katedrāle galvaspilsētā, celta 1251. gadā pēc Lietuvas Lielkņazistes valdnieka Mindauga pavēles. Tiek uzskatīts, ka pirms katedrāles celšanas tagadējais katedrāles laukums pildījis pagānu svētvietas funkciju. Šeit tikusi pielūgta pagānu dievība Perkunas (latviešu val. – Pērkons). Pavisam netālu no katedrāles atrodas arī vismaz sešus stāvus augstais, baltais zvanu tornis.
Sekojot Viļņas vecpilsētas galvenajai ielai «Pilies Gatve», sastapsiet gan skaistām vitrīnām izgreznotu pareizticīgo baznīcu, gan balto, masīvām kolonnām apjozto Viļņas rātsnamu.
Netālu no Viļņas vecpilsētas atrodas gan slavenais kalns ar «Trīs krustu» pieminekli, gan Renesanses manierē celtais Viļņas aizsargmūris. Nobeigumā noteikti jāpiemin arī gotiskās arhitektūras meistardarbs – Svētās Annas baznīca, kuru, pēc nostāstiem, Napoleons Bonaparts esot vēlējies plaukstā paņemt līdzi uz savām mājām – Parīzi.
Prāga
Prāga
Prāga izsenis atzīta par vienu no skaistākajām Eiropas pilsētām. Tā tiek dēvēta par «simts torņu pilsētu», kā arī par «simts tiltu pilsētu». Tomēr teikt, ka Prāgā ir tikai simts tilti, nozīmētu melot. Patiesībā to ir vairāk nekā trīs simti. No tiem visslavenākais ir 14. gs. būvētais Kārļa tilts. Visievērojamākā šī tilta arhitektoniskā īpašība ir trīsdesmit svēto statujas, kas veidotas baroka stilā un uzstādītas uz tilta malām.
Tomēr Kārļa tilts ir tikai niecīga daļa no Prāgas maģijas.
Prāgas vecpilsētas laukumā slejas savdabīgi pievilcīgais un mazliet groteskais Prāgas astronomiskais pulkstenis. Pulkstenis ticis uzstādīts 1410. gadā un ir pasaulē trešais vecākais šāda veida pulkstenis un vienīgais no šiem trim, kas joprojām strādā.
Uz pulksteņa ciparnīcas attēlotas zodiaka zīmes, kā arī debesis, saule, mēness un zeme.
Būtībā pulksteni var uzskatīt par arhaisku planetāriju, kurš ticis izmantots viduslaiku astronomijā un rādījis dažādas visuma objektu pozīcijas dažādos laikos.
Tomēr vēl interesantākas ir abpus pulksteņa ciparnīcai izvietotās figūras, kuras norāda galvenās viduslaikos par grēkiem uzskatītās cilvēku īpašības.
Pirmā no tām, vīrs, kurš bez apstājas lūkojas spogulī, simbolizē iedomību. Otrā norāda uz alkatību. Šī īpašība ir iedzīvināta skopuļa, kurš alkaini sagrābis naudas tašiņu, tēlā.
Trešā vēsta par miesaskāri un zemes priekiem. Šīs īpašības iemieso zaļā halātā ieģērbies turks, kurš spēlē Austrumu stīgu instrumentu. Visbeidzot pie ciparnīcas ir attēlots ģindenis, kurš visiem iepriekšminētajiem atgādina par neizbēgamo nāvi, no kuras visus iepriekšminētos neizglābs neviena zemes bauda.
Vēl viena lieta, kuru pilnīgi nekādā gadījumā nebūtu vērts palaist garām Prāgā, ir Jozefova – vēsturisks ebreju kvartāls, kurā neviļus pārņem sajūta, ka laiks ir apstājies agrajos viduslaikos un tur arī palicis. Tieši šajā kvartālā atrodas mītiskā Staronova sinagoga, kuras bēniņos esot noslēptas 16. gs. slavenā Prāgas ebreju rabīna Leva ben Bezalela radītā leģendārā māla milža golema atliekas.
Budapešta
Budapeštas vecpilsētu divās daļās ir sadalījusi Eiropas garākā upe Donava. To pilsētas daļu, kas atrodas kalnā, dēvē par Budapeštas Budu. Otra puse tiek saukta par Peštu.
Pilsēta ir izslavēta ar savu majestātisko un iespaidīgo Parlamenta ēku, kas atrodas Donavas kreisajā pusē. Vēl viens ievērojams apskates objekts ir 15.gs. celtā Budas pils, kura uzbūvēta uz pilskalna. Visapkārt pilij plešas «Pils rajons» (ungāriski - Várnegyed), kurš ir slavens savas viduslaiku, baroka un 19. gs. arhitektūras dēļ.
Budapeštā šķiet, ka ikkatram namam un ēkai ir savs, īpašs raksturs, noskaņa, un katra būve ir personība.
Bez ievērības nepaliek Budas puses stāvā Gellerta kalna ala, kuru dēvē arī par Svētā Ivana alu. Nostāsti vēsta, ka šajā alā dzīvojis vientuļnieks – eremīts, kurš ar blakus alai esošā dubļainā ezera ūdeni dziedinājis sasirgušos un dažādu ligu ķertos.
Vēl viena Budapeštas pērle ir Dohanī ielas sinagoga. Tā ir lielākā sinagoga Eiropā un viena no lielākajām visā pasaulē. Tajā pietiek vietas 3000 cilvēkiem. Sinagoga apvieno sevī vairākas lietas vienkopus - ebreju kapus, memoriālu un ebreju muzeju.
Sevišķi skaista tā izskatās naktī, kad tās kupoliem kronētie torņi, prožektoriem izgaismoti, veras pāri klusajai pilsētai nesatricināmā mierā.
Drēgnam vakaram sevišķi piederīga šķiet asa ungāru gulašzupa vai jauks vakars, kas pavadīts tikai Budapeštai vien raksturīgajos «drupu bāros» (īpaši bāri, kuri ierīkoti pamestās ēkās), pašā pilsētas sirdī.