Aizvadīts 11. novembris - Lāčplēša diena. Šajā svētku dienā piedalās kupls skaits Latvijas pilsoņu no visas Latvijas ar piespraustām sarkanbaltsarkanām lentītēm pie krūtīm, aizdegtām lāpām un plīvojošiem karogiem rokās, kopā ar visu ģimeni - bērniem un vecākiem, vecvecākiem un tuvajiem. Šī emocionālā, sirsnīgā, bet atmiņām, pat rūgtām, pilnā svētku diena rada kopības sajūtu ar cilvēkiem visā Latvijā.
Lāčplēša dienas kopskats: svētki, kas vieno
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
11. novembrī ap pulksten 17:00 cilvēku pūļi sāk pārņemt šaurās Vecrīgas ieliņas, kopīgi dodoties uz Rīgas pils mūri nolikt un iedegt svecīti par godu Lāčplēša dienai jeb kritušajiem karavīriem, kas cīnījās par brīvu, neatkarīgu Latviju brīvības cīņās.
Aptuveni stundas laikā viss Rīgas pils mūris mirdz sveču liesmās. Pasakains skats.
Nedaudz pēc pulksten 18:00 cilvēki sāk aplenkt Brīvības pieminekli, lai ieņemtu labākās vietas, gaidot lāpu gājienu, kas paredzēts pulksten 19:00. Gaidot svinīgo notikumu, emocionālo noskaņu uztur jauniešu koris, kas ciešāk piesaista cilvēkus pie Brīvības pieminekļa kopdziedāšanai.
Lāpu gājiena dalībnieki nedaudz nokavējas, aptuveni desmit minūtes, bet vairāki tūkstoši vērotāju pie Brīvības pieminekļa sapulcējas, lai redzētu šo iespaidīgo pasākumu.
Lāpu gājiena dalībnieku skaits ir līdzīgs vērotāju daudzumam. Tajā piedalās jauni, veci, ar bērniem pie sāniem un uz pleciem un zīdaiņiem ratiņos, u.c. Vairums sapulcējušies pa grupiņām, un katra dzied atsevišķas dziesmas, lai uzturētu noskaņu.
Gājiens noslēdzas Strēlnieku laukumā, kur tiek iedegts ugunskurs un dziedātas dziesmas.
Tuvojas pulksten 21:00, cilvēki pulcējas pie Daugavas krastmalas, lai vērotu uguns plosta ielaišanu Daugavā. Sākumā tas tiek atnests, nedaudz vēlāk aizdedzināts un ielaists upē. Tomēr tālu posts nespēj aizpeldēt, velkot prom no krasta, tas zaudē balansu un apgāžas.
Šis notikums raisīja apmeklētājos sašutumu.
Tomēr vēsais laiks un vēlais vakars ģimenēm nespēj atņemt svētku sajūtu un patriotiskumu. Viena no TVNET aptaujātajām teic: «Degot kopīgai liesmai par godu kritušajiem, mēs kļūstam vienoti.»