Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Nebijis gadījums: Iedzīvotājs uzvar pašvaldību par akmeņu izvietošanu ceļmalā

Ilustratīvs attēls FOTO: flickr.com/photos/82955120@N05

Vai tiešām kādam garāmbraucējam var traucēt ceļmalā novietoti akmeņi, kas pasargā piemājas zālāju no izbraukāšanas? Kādam Mārupes novada iedzīvotājam saistībā ar šiem akmeņiem pašvaldība noteica 70 eiro sodu, bet vēlāk Rīgas apgabaltiesa šo lēmumu atcēla un lietu izbeidza.

Papildināts pašvaldības komentārs

Kāds Mārupes novada iedzīvotājs pastāstīja, ka pagājušā gada aprīlī vietējās pašvaldības policija viņam noformēja administratīvā pārkāpuma protokolu par to, ka pie viņa mājas esošajā zālājā bija novietoti vairāki akmeņi.

Pēc tam jūnijā Mārupes novada Administratīvā komisija viņam noteica 70 eiro naudas sodu par šo rīcību.

Pašvaldības policija savu lēmumu toreiz pamatoja ar to, ka akmeņi piegružojot ceļa malu, apdraudot ceļu satiksmes drošību un traucējot ceļa uzturēšanas darbus.

Vīrietis neuzskatīja, ka akmeņi piegružo ceļa malu un nodara kādu kaitējumu.

Akmeņi tur atradās, lai pasargātu piemājas zālāju no garāmbraucošo mašīnu riteņiem.

Tiesa atceļ pašvaldības lēmumu

Tāpēc vīrietis vērsās Rīgas rajona tiesā, bet vēlāk Rīgas apgabaltiesā.

Rīgas apgabaltiesa nosprieda atcelt rajona tiesas spriedumu, Mārupes novada Administratīvās komisijas lēmumu, administratīvā pārkāpuma protokolu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

Tas nozīmē, ka pašvaldība nepamatoti vērsusies pret šo iedzīvotāju un ceļmalā novietotajiem akmeņiem.

Turklāt līdzīgas sankcijas pašvaldība īstenojusi pret aptuveni vēl 30 privātmāju īpašniekiem. Tādējādi līdz ar šo apgabaltiesas spriedumu arī šie iedzīvotāji var prasīt soda atcelšanu.

Tad būtu jānojauc mājas!

Iedzīvotāja aizstāvis jurists Edgars Džeriņš tiesā norādīja, ka šajā gadījumā vispār nav saprotams, vai runa ir par autoceļu, jo tādā gadījumā ceļa nodalījuma josla ir 9,5 metri. Bet šajā joslā, kur atrodas akmeņi, ir arī kaimiņos esošās mājas, žogi, ceļa zīmes un transformatoru kastes, kas tādā gadījumā būtu jānoņem.

Tas nozīmē, ka Mārupē būtu jānograuj liela daļa māju un žogu, kā arī jāizrok daudz koku.

Džeriņš TVNET norādīja, ka melnbaltāku lietu par šo būtu grūti atrast.

«Persona saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 140.panta trešo daļu sodīta par «priekšmetu novietošanu ceļu zemes nodalījuma joslā». Taču zālienu aizsargājošie akmeņi tur jau bija brīdī, kad māja tika nopirkta, un neviens nekad nevienam pat nepajautāja, kas tos akmeņus tur novietoja. Savukārt administratīvā pārkāpuma protokols tika sastādīts par to, ka persona nenovāca akmeņus.

Domāju, ka te nav nepieciešams jurists, lai saprastu, ka protokola saturs neatbilst sankcijai!

Labi, domes administratīvajā komisijā nebija neviena jurista vai cilvēka ar loģisko domāšanu, taču pirmās instances tiesas spriedums man vēl joprojām ir mistērija.»

Tāpat kā cits pirmās instances spriedums, kuru apgabaltiesa nesen atcēla:

Jurists arī norādīja, ka «tiesā mēs pieskārāmies otram būtiskam aspektam, par ko tiesa nesprieda pēc būtības. Taču šis jautājums arī var nonākt tiesā. Uz strīdus ielas ir uzstādīta ceļa zīme «Dzīvojamā zona», kas nozīmē maksimālo braukšanas ātrumu dzīvojamo māju rajonā 20 km/h. Mārupes dome apgalvo, ka tas ir autoceļš likuma «Par autoceļiem» izpratnē. Tad saskaņā ar likuma «Par autoceļiem» 27.1 pantu ceļa zemes nodalījuma josla ir 9,5 m.

Uz strīdus ielas šajos 9,5 m atrodas visu privātmāju sētas, vismaz puse privātmājas, koki, transformatoru kastes u.tml.

Dome apgalvojot, ka akmeņi rada bīstamību un traucē novākt sniegu. Taču Džeriņš norādīja, ka tiesas sēdē

domes pārstāvis nevarēja iesniegt nevienu pierādījumu tam, ka uz šīs ielas vispār ir noticis kaut viens ceļu satiksmes negadījums.

Tāpat domes pārstāvis nespēja izskaidrot, kāpēc akmeņi traucē, bet tuvāk ceļam esošie koki, ceļa zīmju stabi un transformatoru kastes netraucē.

«Vispār visa jezga sākās ar to, ka kādam domes deputātam tie kaut kādā veidā traucē braukt ar savu «Porsche Cayene»,» viņš piebilda.

Kā situāciju skaidro pašvaldībā?

Savukārt Mārupes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Žunde TVNET norādīja, ka ar 23.oktobra Rīgas apgabaltiesas spriedumu tika atcelts 2015.gada 13.janvāra Rīgas rajona tiesas spriedums, Mārupes novada Administratīvās komisijas lēmums, administratīvā pārkāpuma protokols un izbeigta administratīvā lieta. Šis spriedums nav pārsūdzams. No apgabaltiesas sprieduma izriet, ka konkrētajā gadījumā īpašnieks nav persona, kas izvietojusi uz īpašumam piegulošās zemes akmeņus.

Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 140. panta trešajā daļā atbildība tiek paredzēta tieši par priekšmetu novietošanu ceļa zemes nodalījumu joslā. Līdz šim īpašnieks informāciju par to, ka īpašums iegādāts ar uz tam piegulošās zemes akmeņiem, netika paudis, kas maina lietas būtību.

Konkrētais spriedums nekādā veidā neietekmē un neskar citas līdzīgas administratīvās lietas.

Žunde arī norādīja - tā kā konkrētajā gadījumā akmeņi atrodas uz pašvaldībai piederošas zemes, tie tiks novākti, jo tie pašvaldības ieskatā var traucēt satiksmi un ceļa uzturēšanas darbus, kā arī tie izvietoti bez valsts ceļu dienesta vai autoceļa īpašnieka atļaujas.

«Uzsveram un atgādinām, ka saskaņā ar likumu «Par autoceļiem» 15.panta 1.daļas 1. pantu, «lai nodrošinātu autoceļu saglabāšanu, ir aizliegts piegružot, piesārņot vai aizsprostot ceļa braucamo daļu, nomales, sadales joslas, ceļu inženierbūves un ceļu zemes nodalījuma joslu»,» pašvaldībā uzsvēra.

Uz augšu
Back