No topošā Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības līguma jeb ES-ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līguma (TTIP) Latvijas pārtikas ražotāji sagaida vairākus tehniskus risinājumus, taču nekādas īpašas ilūzijas viņi nelolo, aģentūrai LETA stāsta «Pure Chocolate» un «NP Foods» pārstāvji.
Kā stāsta «Pure Chocolate» padomes loceklis Pēteris Žimants, «Pure Chocolate» ražoto produkciju eksportē uz ASV jau divus gadus, un šis gads ir bijis ļoti veiksmīgs, jo eksportēti jau pieci 40 pēdu konteineri (atkarībā no pasūtīto trifeļu un iepakojuma veida tās ir 7-12 tonnas šokolādes trifeļu), kuru saturs nonācis ASV tirdzniecības tīklos.
Taču vienlaikus Žimants norāda, ka TTIP sarunu lielākais trūkums ir tas, ka šo ES un ASV pārstāvju pārrunu gaitā uzņēmēji nav vēl sagaidījuši atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem. Piemēram, vai TTIP noslēgšanas gadījumā tiks ieviesta vienota preču EAN kodu sistēma ar Eiropu, vai tiks unificēts iepakojuma marķējums ar Eiropu, jautā Žimants.
«Šīs ir izmaksas, kas skar pilnīgi visas iepakotās produkcijas ražotājus. Ja runājam par ievedmuitu, tā nav tik liela, lai sagādātu problēmas un mūsu produkcija kļūtu nekonkurētspējīga. Mēs nelolojam ilūzijas, ka TTIP mums atnesīs jaunas pārdošanas, jo bez mūsu aktīva darba nekas nenotiks. Mēs arī neceram, ka ASV mainīs tirdzniecības paradumus - palešu izmērus, iepakojuma prasības un dažādas specifiskas lietas, ar kurām saskaras ražotāji ikdienā, bet līdz TTIP tas pat nenonāks,» uzskata «Pure Chocolate» padomes loceklis.
Bet pārtikas pārstrādes uzņēmuma «NP Foods» pārstāve Dana Erciņa-Užāne stāsta, ka līdzšinējā «NP Foods» pieredze ASV tirgū ir pozitīva, jo uzņēmumam ir izdevies ieiet ASV tirgū ar saviem produktiem un zīmolu.
«Patlaban 20% no visa eksporta, kurš kopumā veido 10 miljonus eiro, tiek eksportēti uz ASV. Šī gada laikā dubultojām eksporta apjomus uz ASV, eksportējot 140 tonnas saldumu salīdzinājumā ar 70 tonnām saldumu 2014.gadā. Šis pieaugums atspoguļo divu gadu neatlaidīgu darbu, paplašinot saldumu tirdzniecību ASV no beznodokļu (duty free) tirdzniecības vietām uz lielveikaliem (»T.J. Maxx», «Dollar Tree» un citos), kā arī sākot privātās preču zīmes (private label) produktu ražošanu ASV klientiem,» atklāj «NP Foods» pārstāve.
«Laima» uz ASV eksportē šokolādes konfektes ar desertu pildījumu, kā arī Latvijā pazīstamo zefīru «Maigums» ar nosaukumu «Moments by Laima». Uzņēmums lielāko potenciālu saskata tieši šokolādes un zefīru kategoriju attīstīšanā, jo var piedāvāt ASV patērētājiem jau pazīstamu produktu, bet ar unikālu, tikai «Laimai» raksturīgo garšu paleti.
TTIP noslēgšanas gadījumā «NP Foods» kā lielāko ieguvumu saskata muitas tarifa atcelšanu, kurš patlaban veido 6%. Citādu ieguvumu vai risku nav, jo kopš pārrunām par TTIP ASV puse vairs neizskata kvotu ieviešanu šokolādes eksportam.
No konkurences viedokļa Latvijas tirgū «NP Foods» neuzskata, ka ASV ražotāji varētu radīt lielāku risku nekā Ukrainas, Baltkrievijas vai Krievijas ražotāji. Piemēram, «Hershey’s» produkti jau ir nopērkami šeit, kā arī dažviet var iegādāties «Ghirardelli» šokolādes. Latvija ir mazs tirgus un nav ASV interešu lokā. Lielākā daļa ASV ražotāju koncentrējas uz BRICS valstīm (Brazīlija (B), Krievija (R), Indija (I), Ķīna (C) un Dienvidāfrika (S)), kur attīstības iespējas ir daudz lielākas, uzskata «NP Foods».
Kā ziņots, TTIP sarunas, kuras sākās 2013.gada jūlijā, noritējušas lēnāk, nekā plānots. ES līderi iepriekš aicinājuši tās pabeigt līdz šī gada beigām, taču jau tolaik tika prognozēts, ka šis termiņš, iespējams, netiks ievērots.
Šovasar EP deputāti pieņēma rezolūciju, kas paredz, ka TTIP jādod ES uzņēmējiem vairāk piekļuves ASV tirgum, bet tas nedrīkst pazemināt ES standartus - datu aizsardzības, pārtikas drošības un citās jomās.
EP deputāti pieprasa privātās arbitrāžas sistēmu (ISDS) investoru un valstu strīdu risināšanai aizvietot ar jaunu mehānismu, kurā darbojas publiski iecelti tiesneši un kura pakļauta pārredzamības prasībām.
EP prasa, lai investoru un valstu strīdus lemtu nevis privātās arbitrāžas tiesas, kā to paredz starptautiskos tirdzniecības nolīgumos, bet gan īpaši šim nolūkam izveidots jauns mehānisms, kas pakļauts demokrātijas principiem un uzraudzībai un kur lietas izskatītu publiski un pārredzami, un to veiktu neatkarīgi un profesionāli publiski iecelti tiesneši. Jaunajam mehānismam jāietver arī apelācijas mehānisms, jārespektē ES un dalībvalstu tiesu jurisdikcija un jānodrošina, lai privātas intereses neierobežotu sabiedriskās politikas mērķus.
EP deputāti atbalstīja sarunu turpināšanu, bet uzsvēra, ka tajās jāpanāk vērienīgs un līdzsvarots nolīgums, kas palielina piekļuvi preču, pakalpojumu un publiskā iepirkuma tirgum, taisnīgi sadalot ieguvumus visām dalībvalstīm. Nolīgumam ar ASV jāizveido efektīva, konkurējoša ekonomikas vide un jānovērš tirdzniecības šķēršļi.
Sarunās jānojauc ASV ierobežojumi attiecībā uz ES piekļuvi ASV transporta un aviopakalpojumu tirgum, telekomunikāciju tirgum, kā arī jāpanāk ASV publiskā iepirkuma tirgus atvēršana visos pārvaldes līmeņos.
Vienlaikus EP prasa garantēt augstu aizsardzību ES patērētāju datiem, veselībai un drošībai. Arī ES sabiedriskas nozīmes pakalpojumu tirgu nedrīkstētu atvērt ASV, kā arī jānodrošina īpaša aizsardzība jutīgiem lauksaimniecības un rūpniecības produktiem.
Nekādi kompromisi ar ASV nedrīkst būt jomās, kur ES standarti ir stipri atšķirīgi, piemēram, attiecībā uz ķīmisko vielu atļaušanu, klonēšanu un ģenētiski modificētiem organismiem, uzsvēra deputāti.
