Tā kā pašvaldības, kurām radīsies ar bēgļu integrāciju saistīti izdevumi, varēs no valsts prasīt atdot naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kopējie ar patvēruma meklētāju uzņemšanu saistītie izdevumi neaprobežosies pie patlaban aplēstajiem 15 miljoniem eiro. Tā svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņu TOP 10».
«Tā summa [15 miljoni eiro] kā tāda nav gala summa. Tajā daļā, kas būs pašvaldību izdevumi, tur, protams, šī summa palielināsies. Cik būtiski, to mēs tiešām nevaram prognozēt,» raidījumam atzina Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.
Arī Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre Mudīte Priede norādīja, ka šobrīd ir šāds apsolījums. Tiesa, nav izstrādāta kārtība, ko pašvaldības prasījušas. Tās arī vēlas, lai tiktu noslēgts līgums. «Ja tas viss būtu, mums nebūtu satraukuma,» teica Priede.
Kā norāda raidījums, par šo jautājumu atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pagaidām ir gluži kā miglā apmaldījies ezītis. Līdz ar to nav
vēl skaidrs, cik lielā mērā kompensāciju mehānisms pašvaldībām būs kā melnais caurums, kurā gāzt iekšā izdevumu rēķinus.
Raidījums atgādina, ka patvēruma meklētāju atvešana izmaksās nepilnus 2,5 miljonus eiro, patvēruma meklētāju centra «Mucenieki» paplašināšana un papildus citas telpas īslaicīgai izmitināšanai - 5,1 miljonu eiro, barošana, veselības pārbaude un ārstēšana, papīru kārtošana - vairāk nekā 2,5 miljonus eiro.
Lai bēgļi nenonāk reanimācijā, viņiem
mācīs pat pazīt indīgās sēnes mežos, jo zināms, ka daži Vācijā esot nomiruši, izsalkuma dēļ ēdot mušmires. Tas būs iekļauts integrācijas kursos.
Kopā ar latviešu valodas apguvi, tulkiem, subsidētajām darba vietām un konsultantu izmaksām - vēl 4,6 miljoni eiro.
IeM sagatavotais bēgļu uzņemšanas un integrācijas
plāns paredz katram bēglim uz gadu piešķirt arī mentoru jeb tādu kā aukli, kas teju aiz rokas izvadās un risinās visas problēmas vajadzīgajās iestādēs.
«Tam mentoram būs jābūt ar izcili veselu nervu sistēmu, lai viņš spētu kopā ar to bēgli izjust visu to pazemojumu, ko, es domāju, mēs sagādāsim tiem cilvēkiem katru mīļu brīdi,» atzina Pētersone-Godmane.
Pašvaldības raizējas, ka pēc «Mucenieku» pamešanas patvēruma meklētājiem kādā no Latvijas pašvaldībām būs jādzīvo trūcīgo personu statusā. Tās norāda, ka ar valsts pabalstu, kas no 256 eiro tiks samazināts uz 139 eiro, bēglim nebūs iespējams īrēt dzīvokli. «Kas notiek tajā brīdī, kad bēglis nespēj atrast sev dzīvesvietu? Uz šo mēs atbildes nesaņēmām,» norāda LPS pārstāve Priede.
Viens no pašvaldību piedāvātajiem risinājumiem bija ļaut bēglim atstāt «Muceniekus» tikai tad, kad viņam ir atrasta dzīvesvieta, darba vieta un viņš var minimāli komunicēt latviski. IeM noteikumi arī paredz, ka
vienkārši no pabalsta dzīvot nevarēs. Tas bankas kontā būs ieskaitīts tikai tad, ja bēgļi izpildīs savu pienākumu - iesaistīsies darba meklēšanas un latviešu kultūras integrācijas procesos.
Vietējie iedzīvotāji Rūjienas domei iesnieguši parakstus pret bēgļu uzņemšanu
Par «nelegālo musulmaņu imigrantu invāziju» bēgļu uzņemšanu sauc tie 4% Rūjienas iedzīvotāju, kuri domē iesnieguši savus parakstus padarīt Rūjienu teju vai par no bēgļiem brīvu zonu, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņu TOP 10».
Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis
Gladkins būtu gatavs rīkot pat lokālā līmeņa referendumu, taču apzinās, ka vairāk par precīzu socioloģisko aptauju tas neko nepanāktu.
«Rūjienai jau neviens neprasītu. Šeit ir jautājums: ja ir uzradušies šie konkrētie patvēruma meklētāji un atraduši darbu, dzīves telpu Rūjienā, nu tad ir jādomā, kādā veidā viņus integrēt sabiedrībā. Un lai iedzīvotāji justu viņus kā savus pilsoņus, savus Latvijas patriotus,» sprieda Gladkins.
Parakstu vācēji savukārt norāda, ka,
neuzklausot viņu vēlmes, nākamajās pašvaldību vēlēšanās deputāti varot necerēt uz pārvēlēšanu. Daži iedzīvotāji pat esot gatavi izdeklarēties no Rūjienas.
«Dabūsim no savas kabatas uzturēt to liekēžu bandu, kam īstenībā vajadzēja cīnīties savā valstī. Es saprotu, ja viņi būtu atsūtījuši uz šejieni savas sievas un bērnus, bet paši būtu palikuši tur cīnīties par savu valsti, bet nē, tā vietā tagad plūdīs bars ar 25-30-gadīgiem večiem, kam vajadzēja ieročus turēt rokās un tur cīnīties,» vērtēja Juris Ansebergs, kurš parakstījies pret bēgļu uzņemšanu.
Aigars Paukšēns, kurš organizēja parakstu vākšanu pret bēgļu uzņemšanu Rūjienā, savukārt sprieda, ka viņam jādeklarējas kaimiņu novadā. «Tur, kur iedzīvotāji tiek uzklausīti, tur, kur netiks izmitināti nelegālie imigranti. Jā, es nevēlos atbalstīt savu pašvaldību, kas atbalsta šos migrantus,» norādīja Paukšēns.
Vietējie arī neapmierināti, ka valsts gatava savest kārtībā tai piederošās ēkas tikai tagad, kad jāmeklē risinājums bēgļu izmitināšanai.
Rūjienā ir šāds valsts īpašums, kurā no 18 valsts dzīvokļiem tukši un neizmantoti ir 14. Tātad izmitināt varētu 14 bēgļu ģimenes. Ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī, un mājas iemītniece raidījumam norādījusi, ka apsaimniekotājs ilgstoši neesot licies ne zinis par tur dzīvojošajiem rūjieniešiem. Taču tagad, kad jāmeklē risinājums bēgļu izmitināšanai, Privatizācijas aģentūra piedāvā pašvaldībai šo māju savest kārtībā.
«Tas tā kā interesanti - mums nav apkures, bet bēgļiem apkure būs, ko? Tas nav pareizi. Mums ir pašiem jākurina, bet bēgļiem būs viss. Pa visu lielo māju palikuši vairs tikai pieci cilvēki, jo nav taču apkures, mēs salstam,» klāstīja mājas iemītniece Ilona.