Patlaban Latvijas cietumos atrodas teju pusotrs simts ārvalstu pilsoņu, bet Ieslodzījuma vietu pārvaldē prognozē, ka turpmākajos gados tendence būs augšupejoša. Tādēļ, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, plāno apmācīt darbiniekus darbam ar ārvalstu ieslodzītajiem, svētdien ziņoja raidījums «LNT Ziņu TOP 10».
Līdz šim būtiska problēma bijusi komunikācija ar ieslodzītajiem. Piemēram, no 37 vjetnamiešiem, kas raidījuma apmeklējuma laikā atradās Daugavpils cietumā, kaut cik saprotami varēja sarunāties divi. Viens angļu, viens krievu valodā. Un tieši tāda ir arī cietuma darbinieku ikdiena.
«Kad tikko bija pirmie Vjetnamas pilsoņi, bija lielas grūtības. Griezāmies «Google», meklējām tulkojumu. Tad tika iztulkota grāmatiņa. Tagad ir arī vjetnamiešu valodā, kur viņu tiesības, pienākumi, kas tiek prasīts, par ko var tikt sodīti, kā tiks atbrīvoti. Viss tur ir izskaidrots viņiem saprotamā valodā,» stāstīja Daugavgrīvas cietuma priekšnieka vietnieks Pēteris Čirksts. Viņš norādīja, ka līdz šim atrasta izeja no visām problēmām, bet uz jautājumu, vai būtu vajadzīgs pastāvīgs tulks, atzina: būtu jau ļoti labi, bet tas viss maksā naudu.
Starp ārvalstu ieslodzītajiem ir gan robežpārkāpēji, gan arī tādi, kas izdarījuši citus pārkāpumus.
Vjetnamieši ir līderi tieši attiecībā uz nelegālo robežas šķērsošanu.
Kāds cietumā sastaptais vjetnamietis stāstījis, ka devies uz Poliju un Latvija nebija mērķis. Robeža šķērsota no Krievijas puses, un pārvadātāji solījuši, ka Polijā būs darbs. Cits savukārt bijis ceļā uz Vāciju. Brauciens viņam izmaksājis 12 000 dolāru.
Kopumā aizturētie Vjetnamas pilsoņi uzvedoties labi. Kam ir nauda,
iepērkas cietuma veikalā. Savukārt Latvijas ēdiens viņiem ne pārāk ejot pie sirds.
Robežpārkāpēji reālā ieslodzījuma vietā nonāk, ja nelegālas robežšķērsošanas fakts ir acīmredzams. Daugavpils cietuma izmeklēšanas nodaļā Vjetnamas pilsoņi pavada vairākus mēnešus.
Gadījumos, kad pierādījumu nav, taču viņi Latvijas teritorijā tomēr pārtverti, ceļš ved uz aizturēto ārzemnieku centru. Šajos gadījumos trūkst noziedzīga nodarījuma sastāva elementa, lai sauktu pārvadājamo pie kriminālatabildības, un sākas izraidīšanas procedūra.
Vēl viena iespēja, kā nenokļūt cietumā, bet vieglāka režīma iestādē, ir patvēruma pieprasīšana. Tā visbiežāk rīkojas noķertie Irākas, Afganistānas vai Sīrijas pilsoņi.
Kamēr pieteikums tiek izskatīts, viņi dzīvo, piemēram, «Muceniekos».
Triju gadu laikā tā rīkojušies arī ap 100 vjetnamiešu, taču neviens no pieprasījumiem nav apmierināts. Šis ir arī viens no izskaidrojumiem, kādēļ tagad šīs valsts pārstāvji minēto iespēju tikpat kā neizmanto.
«Izplatās jau informācija par to, vai vienā vai otrā valstī ir vērts prasīt patvērumu un vai tas tiek akceptēts.
Visi līdz šim ir noraidīti, jo Vjetnamā nepastāv tādi apstākļi, lai prasītu politisko patvērumu. Šī informācija acīmredzot ir izplatījusies tālāk, ka tas neko nav devis,» stāstīja Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Dienesta organizācijas pārvaldes priekšnieks Mariks Petrušins.