Bēgļi, islāms, Latvija

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Latvijas Universitāte, publicitātes foto

Pēdējā laikā latviešu vidū īpaši aktuāls kļuvis jautājums par patvēruma meklētājiem no Sīrijas un to integrēšanos Latvijas sabiedrībā. Vai mūsu eiropeiskās, saknē kristietīgās vērtības varētu konfliktēt ar «ne tik pazīstamajām», islāmiskajām vērtībām? Vai latvietis ir gatavs satikt svešo un cik ļoti šis svešais ir patiešām svešs?

Latvijas teritorija un «citādais» vēsturiski

Nav noslēpums, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vēsturiski bijuši daudz savādākā ģeogrāfiskajā un kulturālajā dispozīcijā nekā dienvidu valstis, sākot ar, piemēram, Grieķiju, Bulgāriju, Maķedoniju, beidzot ar Konstantinopoli, vēlāk Stambulu.

Visu augstākminēto valstu iedzīvotāji jau izsenis atradušies vairāku kultūru un etnosu migrācijas, tirgošanās kontrapunktā, tādēļ, kaut arī Sīrijas bēgļu krīze ir un paliek nopietna problēma arī šīm valstīm, šīs Eiropas kultūras mantinieces jau gadu simtiem saskārušās ar islāmu, ļoti bieži bijušas ar to saistītas labprātīgi (tirgošanās, pats pravietis Muhameds bijis tirgotājs) vai piespiedu kārtā (piemēram, Osmaņu impērijas laikā).
Latvija salīdzinoši ilgi bijusi «izolēta» no ievērojamākajiem procesiem vēsturē.

Piemēram, tāda senos laikos aktuāla lieta kā kristianizēšana šeit noritējusi tikai sākot ar 12.gs. (salīdzinājumam – Grieķijā tā notikusi jau mūsu ēras 1.gs.).

Arī pirms kristīgās ticības nonākšanas Baltijā šeit kontaktēšanās notikusi pārsvarā starp «savējiem» – kaimiņos dzīvojošiem slāviem un .somugriem. Ar spēcīgāku vai ne tik spēcīgu pretestību kristietība laikmetu gaitā mūsu vidē tikusi pieņemta, savukārt islāmticīgie Baltijas teritorijā vēsturiski nekad nav figurējuši.

Lai arī šis nav pirmais gadu desmits, kad Latvijā uz dzīvi ierodas citu etnosu un kultūru pārstāvji, latvieši pirms tam nekad nav saskārušies ar lielāku, koncentrētāku svešu kultūru, reliģiju pārstāvju ieplūšanu savā valstī.

No šīs premisas izriet jautājumi – vai latvietis ir gatavs sastapties ar citas kultūras, reliģijas nesējiem? Kādu iespaidu šī sastapšanās atstās uz mūsu ierasto dzīves vidi un situāciju? Kā uz šādām izmaiņām reaģēs šajos platuma grādos tradicionālās reliģijas, kristietības, praktizētāji un tauta kopumā?

Atbild Latvijas Universitātes asociētais profesors, Teoloģijas fakultātes bibliskās teoloģijas katedras vadītājs un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Dr. theol. Ralfs Kokins

«Domāju, ka bēgļi un migranti varētu pamodināt Latvijas kristiešus no kaut kāda iekšēja, pašapmierināta garīguma, miega. No kaut kādas dvēseliskas, ar reālo dzīvi nesaistītas reliģiozitātes, atverot mūs visus sociāli atbildīgākai dzīvei un rīcībai.

Pilnīgi noteikti gaidāmie procesi draudzēm praktiski iemācīs, ka misija, diakonija un sociāli karitatīvais darbs nav darbošanās ap sevi un«savējiem» un ka katram ir kas svarīgs darāms.

Pilnīgi noteikti būsim spiesti nenodarboties vairs ar smieklīgām, pašu izdomātām pseidoproblēmām sabiedrības acu aizmiglošanai, bet gan beidzot ķerties pie daudz svarīgāku, būtiskāku problēmu risināšanas sabiedrībā.

Ceru, ka baznīcu sakāpinātās rūpes par seksuālo ētiku beidzot pāraugs rūpēs par sociālo atbildību, taisnīgumu, cilvēcību sabiedrībā.

Visam ir kaut kādi pozitīvie un negatīvie aspekti. Pie negatīvajiem varu minēt, ka negribam apjaust, cik islāms un tā kultūra radikāli atšķiras no mūsējās, šī problēma visādi tiek ideoloģiski pieklusināta. Pie pozitīvajiem varu minēt kaut vai to, ka mēs varbūt skaidrāk apzināsimies savas reliģiskās, kultūras tradīcijas un eiropeiskās cilvēciskās vērtības, jo ienācēji būs ar ļoti atšķirīgu pasaules skatījumu un dzīvesveidu. Varbūt beidzot ieraudzīsim, cik svarīgas tomēr ir kristīgas vērtības Rietumu sabiedrībā, cik ļoti esam tās pazaudējuši un ar kādām sekām tagad saskaramies. Eiropa diemžēl mainās ļoti dramatiski, lielu pārmaiņu priekšā ir arī mūsu sabiedrība.

Laikā, kad Eiropas politiķi nereti izrādās pārāk gļēvi, tuvredzīgi un liekulīgi, daudzas lietas būs atkarīgas no mums pašiem – no mūsu pašu atbildības, godaprāta, veselā saprāta un cilvēcības,» tā Latvijas Universitātes asociētais profesors, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Dr. theol. Ralfs Kokins.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu