Turaidā svinēs Mārtiņdienu

Svētdien, 8. novembrī, plkst.14.30 Turaidā svinēs latviešu gadskārtu svētkus - Mārtiņdienu, informē Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja Anda Skuja.

Mārtiņdienas svētkos Turaidā kopā ar maskotajiem ļaudīm no Siguldas folkloras kopām «Senleja» un «Senlejiņa» notiks Zemes mātes daudzinājums, rotaļas, dejas, rudens velšu izsole, Mārtiņa gaiļa zupas vārīšana un baudīšana, kā arī ziemas sagaidīšana.

Mārtiņi ir rudens un ziemas satikšanās svētki, kas tikuši svinēti kopā ar Apkūlībām. Apkūlības sevī ietver nobeigtu darba cēlienu - labības kulšanu, kad lielie rudens darbi pabeigti - lauki aparti, graudi savietoti klētī un zeme sagatavota ziemas atpūtai. Mārtiņos beidzas klusais veļu laiks, kas sācies Miķeļos un ritējis visu oktobri. Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena. Svētku rituālos iederīgs ir zemes daudzinājums un pateicība par darbu izdošanos. Simboliski Mārtiņš tiek meklēts labības kūlī rijas stūrī, kur tas paslēpies, glabādams un svētīdams nākamā gada ražu.

Mārtiņdienā sākas čigānos, ķekatās jeb budēļos iešana, kas turpinās visu ziemu līdz pat Meteņiem. Čigānos iešanai ir rituāla nozīme. Čigāni jeb budēļi simbolizē svešos jeb citādos, kas viesojoties sētai nes auglību, svētību, laimi, veselību un saticību. Mārtiņu laikā čigāni tiek saukti arī par mārtiņbērniem. Vidzemē īpaši populāri bijis šādos gājienos puišiem pārģērbties par meitām un meitām par puišiem, kā arī daudz izmantotas mājas un meža dzīvnieku maskas - vilks, kaza, gailis, lācis u.c.

Uz augšu