Pirmā Ķīnas izstrādātā un ražotā lielā pasažieru lidmašīna pirmdien nobrauca no komplektācijas līnijas, Ķīnai cenšoties attīstīt savu aviācijas sektoru un konkurēt ar ārvalstu ražotājiem par prestižu un tirgus daļu.
Ķīnā pabeigta pirmās vietējās lielās pasažieru lidmašīnas būvniecība
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lidmašīna «C919» ar vienas ejas salonu un 168 pasažieru vietām, vairāk nekā gadu tika gatavota rūpnīcā Šanhajā. Lidmašīna sagatavota kompānijas «Commercial Aircraft Corp. of China» (COMAC) vadībā.
Ķīnai lidmašīna nozīmē gadiem ilgus valsts virzītus centienus samazināt atkarību no Eiropas konsorcija «Airbus» un ASV kompānijas «Boeing».
Valdības uzdevums ir izstrādāt lidmašīnu, kas pat varētu sacensties ar sektora smagsvariem.
«Pirmās lidmašīnas «C919» pabeigšana ir nozīmīgs pagrieziena punkts Ķīnas attīstībā,» svinīgajā ceremonijā valdības un sektora amatpersonām teica COMAC vadītājs Dzjiņs Džuanluns.
Maza kravas automašīna vilka tauvā 39 metrus garo lidmašīnu ārā no angāra, kas izrotāts ar milzīgu Ķīnas karogu, bet pie projekta strādājušie cilvēki soļoja līdzās.
Tomēr lidmašīna, kas var veikt līdz 5555 kilometru garus maršrutus, šogad neveiks savu pirmo testa lidojumu,
kā tas bija plānots iepriekš, sacīja Dzjiņs, norādot, ka lidmašīna pirmajā testa lidojumā dosies nākamgad.
Ķīna ir sapņojusi par savas civilās lidmašīnas izstrādi kopš pagājušā gadsimta 70.gadiem, kad valsts līdera Mao Dzeduna sieva Dzjana Cjina personīgi atbalstīja tādus mērķus, tomēr pirmās lidmašīnas «Y-10» smagums padarīja to nepraktisku, un tika izgatavoti vien trīs šīs lidmašīnas modeļi.
Lai gan «C919» ir izgatavota Ķīnā, ārvalstu kompānijām ir būtiska nozīme sistēmu, kā arī dzinēju piegādē.
Dzinējus piegādāja ASV koncerna «General Electric» (GE) un Francijas «Safran» kopuzņēmums «CFM International».
«C919» izmaksas pagaidām netiek publiskotas.
Pagājušajā mēnesī Ķīnas Eksporta-importa banka izsniedza CPMAC 7,9 miljardu ASV dolāru (7,1 miljarda eiro) aizdevumu tās lidmašīnu projektu īstenošanai.
COMAC paziņoja, ka jau ir saņemti 517 pasūtījumi «C919» lidmašīnām. Praktiski visas ir pasūtījuši vietējie pircēji.
Ārvalstu pircēju vidū ir Taizemes «City Airways», kas pagājušajā mēnesī paziņoja, ka ir pasūtījusi desmit «C919» lidmašīnas.
Ķīnas komerciālo lidmašīnu ražotājs jau ir izstrādājis mazāku reģionālo reisu lidmašīnu ARJ, kuras projekts vairākus gadus atpaliek no sākotnēji plānotajiem termiņiem.
ARJ ar 78-90 pasažieru vietām joprojām veic testa lidojumus un tā nav saņēmusi nozīmīgo ASV Federālās aviācijas pārvaldes sertifikātu, kas ļauj lidot ASV gaisa telpā.
Ķīnas kompānija arī plāno sadarbībā ar Krievijas «Objedinjonnaja Aviastroiteļnaja Korporacija» attīstīt lidmašīnas modeli «C929» ar divu eju salonu, kā arī
pieaug spekulācijas, ka Ķīna dibinās jaunu aviācijas dzinēju uzņēmumu, lai mēģinātu ražot jaudīgus dzinējus, kas nepieciešami lielajām lidmašīnām.
«C919» mērķa tirgū pašlaik dominē «Boeing 737» un «Airbus A320».
Ķīna sagaida, ka līdz 2034.gadam tā savā komerciālo reisu flotē pievienos 6330 jaunas lidmašīnas ar kopējo vērtību 950 miljoni ASV dolāru (865 miljoni eiro).
Pagājušajā mēnesī Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpiņs, apmeklējot «Boeing» rūpnīcu Sietlā noslēdza vienošanos, ka Ķīnas kompānijas iegādāsies 300 «Boeing» lidmašīnas 380 miljardu ASV dolāru (35 miljardu eiro) vērtībā.
Sji vizītes laikā arī tika paziņots, ka COMAC un «Boeing» izveidos «lidmašīnu pabeigšanas centru» Ķīnā, kurā tiks veikta, piemēram, lidmašīnu krāsošana.
Vācijas kancleres Angelas Merkeles vizītes Ķīnā laikā pagājušajā nedēļā Ķīna piekrita iegādāties 100 «A320» lidmašīnas no «Airbus» 9,7 miljardu ASV dolāru (8,8 miljardu eiro) vērtībā. Tāpat apstiprināta iespēja Ķīnai iegādāties arī 30 «A330» lidmašīnas.