Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Streļčenoks pieļauj iespēju kandidēt uz vēl vienu termiņu KNAB vadītāja amatā

LETA
Streļčenoks pieļauj iespēju kandidēt uz vēl vienu termiņu KNAB vadītāja amatā
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks Foto: Edijs Pālens/LETA

orupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks pieļauj iespēju kandidēt uz nākamo termiņu KNAB biroja vadītāja amatam, šodien ziņo raidījums «Nekā personīga». Streļčenoks norādīja, ka vēl gads ir jānodzīvo. Viņš strādāšot līdz pēdējam un neatkāpšoties no saviem principiem. Viņš atzina - ja šāda iespēja būs, viņš kandidēs nākamajam termiņam.

Jau ziņots, ka Latvijai ir jāīsteno pret naudas atmazgāšanu vērsti instrumenti un jāstiprina KNAB, secinājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) darba grupa Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos.

Darba grupa, kurā ietilpst 41 valsts, ir pabeigusi izvērtēšanu attiecībā uz Latvijas praksi, ieviešot Konvenciju par kukuļdošanas ārvalstu amatpersonām apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos, un sniegusi vairākas rekomendācijas.

OECD pauž, ka Latvija ir uzlabojusi likumdošanu kopš Pretkukuļošanas konvencijas ratificēšanas 2014.gadā, tomēr vēl neseni personāliju jautājumi, kā arī valdības negatīvie izteikumi attiecībā uz KNAB ir raisījuši šaubas par valsts spēju likumus ieviest.

Kā raidījumam «Nekā personīga» norādīja Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētaja vietnieks Kārlis Šadurskis, visticamāk līdz KNAB vadītāja pilnvaru termiņa beigām diez vai tiks atrasts kāds risinājums. Viņaprāt Saeimai jauns KNAB likums jāpieņem, kad pilnvaru termiņš būs beidzies, lai jauno vadītāju ievēlētu un viņa darbību kontrolētu jaunais likums.

«Tad es teiktu, ka mūsu mājas darbs būtu izpildīts, jo mēs OECD varētu teikt, kāds ir jaunais normatīvais regulējums, kurš stāsies spēkā ar konkrētu datumu,» skadroja Šadurskis.

Latvijas iestāšanās OECD jau ilgu laiku bijusi Latvijas nozīmīgākā ekonomiskā un ārpolitikas prioritāte. 1996.gadā Latvija, Lietuva un Igaunija kopīgi iesniedza deklarāciju, kurā tika pausta Baltijas valstu vēlēšanās nākotnē iegūt OECD dalībvalsts statusu. Latvijas mērķis pievienoties OECD atkārtoti tika pausts 2004.gadā.

Ārlietu ministrijā norāda, ka, pievienojoties OECD, Latvija tiks novērtēta kā augstu ienākumu OECD dalībvalsts valstu riska klasifikācijā. OECD dalībvalsts statuss veicinās valsts atpazīstamību ārpus Eiropas Savienības, kas padarīs Latviju vēl pievilcīgāku investīcijām, kā arī atvieglos pieeju kredītu tirgiem tautsaimniecībai nozīmīgu projektu finansēšanai. Tāpat Latvijas iestāšanās OECD veicinās valsts pārvaldes kvalitātes attīstību un labāku publiskā sektora pakalpojumu sniegšanu valsts iedzīvotājiem, šajā procesā izmantojot citu, ekonomiski attīstītāko valstu pieredzi.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu