Latvijas nacionālajās interesēs ir panākt, lai NATO spēki reģionā uzturētos ilgtermiņā. Patlaban tiek īstenoti pērnā gada Velsas samita lēmumi par ASV un citu sabiedroto vienību pagaidu izvietošanu Baltijas valstīs rotācijas kārtībā. Tā bija alianses steidzama reakcija uz drošības situācijas maiņu Eiropā. Taču tagad, reaģējot uz pieaugošajiem draudiem drošībai austrumos un dienvidos, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis nolēmušas pieprasīt lielāku NATO klātbūtni reģionā.
Daudzās militārās mācības, uz kurām ik pēc pāris mēnešiem Latvijā ierodas ASV un citu sabiedroto valstu karavīri, un NATO štāba elementu izvietošana Baltijas valstīs un Polijā, ir īstermiņa risinājums drošības garantēšanai reģionā pēc Krievijas agresijas Ukrainā - uzsver AM. Tāpēc NATO samitam, kas nākamgad notiks Varšavā, būtu jāpiedāvā jau ilgtermiņa klātbūtne.
«Mūsu nacionālas intereses, lai mēs pārietu NATO no reaģēšanas stāvokļa uz īslaicīgu situāciju. Mēs paskatāmies uz to, kā situācija attīstījusies ilgtermiņā un kādā veidā NATO adaptēsies vai pielāgosies jau ilgtermiņā,» saka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
Diplomātiskajās aprindās tiekot apspriesti vairāki plāni par NATO valstu karavīru skaita palielināšanu Baltijas valstīs un Polijā.
Piemēram, katrā valstī izvietot pa bataljonam - tas ir, 800 līdz 1000 karavīru vai arī - vienu bataljonu uz visām četrām valstīm.
Kā atzīst Aizsardzības ministrijā, no militārā viedokļa tikai būtu loģiski, ja Baltijas valstīs atrastos pa bataljona lieluma vienībai.
NATO lēmums būs jāpieņem vienbalsīgi. Pagaidām, cik noprotams no diplomātu izteikumiem, vienprātības nav.
Lai saskaņotu viedokļus un pieprasītu lielāku NATO klātbūtni, novembra sākumā Bukarestē tiksies deviņu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu līderi. Latviju pārstāvēs prezidents Raimonds Vējonis.
«Jebkuru spēku uzturēšana ir saistīta ar izdevumiem.
Neskatoties uz to, ka kopumā Eiropā aizsardzības budžetu samazināšanas tendence ir apstājusies, aizsardzības izdevumi ir liela problēma. Mēs joprojām runājam gan ar sabiedrotajiem, gan divpusēji, gan NATO,» saka Garisons. «Tas ietver arī jautājumu ar uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanu, ko esam jau vairākas reizes teikuši, ka jau pašreizējām vienībām, kas jau atrodas Latvijā, ka šis atbalsts ir ļoti būtisks, un mēs pie tā esam strādājuši ļoti nopietni arī šajā gadā,» norāda Garisons.
ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters nesen Tallinā paziņoja, ka Savienotās Valstis ir gatavas uz laiku izvietot ekipējumu Latvijā. Runa ir par smago bruņu tehniku un palīgaprīkojumu vienas vienības vajadzībām. Pašlaik tiekot risinātas praktiskas lietas - kā un kur to izvietot un kāda veida noliktavas nepieciešamas.
Jau ziņots, ka pastiprināta NATO spēku Baltijā un Centrāleiropas valstīs klātbūtne sākās pēc prokremlisko spēku kaujām ar Ukrainas armiju pērn aprīlī.