ASV otrdien paziņoja, ka Irāna varētu piedalīties sarunās par pilsoņu kara izbeigšanu Sīrijā, kā arī brīdināja par lielāku militāro vēršanos pret džihādistu grupējumu «Islāma valsts», cita starpā pieļaujot arī tiešus sauszemes uzbrukumus džihādistiem.
Militārajā frontē Pentagons pieļāva, ka ASV varētu sākt vairāk gaisa triecienu un īpašo spēku karavīri varētu pat veikt tiešus sauszemes uzbrukumus pret džihādistiem, kas cenšas izveidot islāma kalifātu Irākā un Sīrijā.
Savukārt no diplomātiskās puses ASV Valsts departaments paziņoja, ka sagaida Sīrijas nozīmīgās sabiedrotās Irānas uzaicināšanu uz jaunu sarunu kārtu, kas par politisku konflikta risinājumu šonedēļ gaidāma Vīnē.
«Uzaicinājums Irānai piedalīties, domāju, ka Irānas līderi var uzskatīt, ka tas ir patiess daudzpusējs uzaicinājums,» paziņoja ASV Valsts departamenta preses sekretārs Džons Kērbijs.
ASV amatpersonas nav atklājušas, kas uzaicinājumu Irānai izteiks un vai tā varētu to pieņemt, tomēr tās norādīja, ka Irāna ir laipni lūgta apmeklēt sanāksmi.
Piektdien Vīnē paredzētās sarunas tiek uzskatītas par nozīmīgu soli ceļā uz pilsoņu kara Sīrijā izbeigšanu, izveidojot pagaidu vienotības režīmu un paverot ceļu prezidenta Bašara al Asada aiziešanai no varas.
Tomēr paralēli šim politiskajam procesam, ASV vadīta koalīcija veic gaisa triecienu kampaņu pret «Islāma valsts» kaujiniekiem Irākā un Sīrijā.
ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters Kongresa deputātiem sacīja, ka ASV karavīri neizvairīsies no «tiešas darbības uz zemes», ja redzēs iespēju iznīcināt «Islāma valsts» mērķus.
Savienoto Valstu prezidenta Baraka Obamas administrācija nav nosūtījusi sauszemes spēkus Sīrijas opozīcijas un kurdu nemiernieku atbalstam cīņā pret «Islāma valsti», bet Irākā atrodas 3500 ASV karavīru, kas «apmāca un sniedz padomus» Irākas spēkiem cīņā pret ekstrēmistu grupējumu, lai gan nesen tie tika iesaistīti kaujās Irākas ziemeļos.
Pagājušajā nedēļā ASV karavīrs gāja bojā reidā, kurā desantnieki un kurdu nacionālistu partizāni uzbruka «Islāma valsts» pārvaldītam cietumam Irākas ziemeļos un atbrīvoja 70 gūstekņus.
Pēc tam Kārters paziņoja, ka sagaida «vairāk tāda veida lietu», un otrdien viņš sacīja senatoriem, ka koalīcija koncentrēsies uz «Islāma valsts» bastionu Sīrijas pilsētā Rakā.
«Mēs sagaidām, ka pastiprināsim savu gaisa triecienu kampaņu, tostarp ar papildu ASV un koalīcijas lidmašīnām vēršoties pret «Islāma valsti» ar vairāk un plašākiem triecieniem,» teica ASV aizsardzības ministrs.
«Tas ietvers vairāk gaisa triecienu pret «Islāma valsts» augstas vērtības mērķiem, jo uzlabojas mūsu izlūkošanas spējas,» viņš piebilda.
Kārters teica, ka stratēģija koncentrējas uz reidiem, Raku un Irākas Anbaras provinces galvaspilsētu Ramadi, kuru «Islāma valsts» spēki kontrolē kopš maija.
«Mēs vēlamies turpināt sniegt plašākas spējas un uguns atbalstu, lai palīdzētu saviem Irākas partneriem gūt panākumus,» Kārters sacīja ASV parlamenta augšpalātas Senāta Bruņoto dienestu komitejai.
«Islāma valsts» tiecas kļūt par globālu ekstrēmistu tīklu, kas radies no nemieriem Irākā un pilsoņu kara Sīrijā, bet tā atzari ir visā Tuvo Austrumu teritorijā.
ASV vadītās koalīcijas mērķis ir «degradēt un iznīcināt» kustību, kuru stiprina haoss Sīrijā, alavītam prezidentam Asadam cenšoties apspiest plašāku pretošanās viņa režīmam.
Krievija, Irāna un Libānas šiītu kustība «Hezbollah» atbalsta Asadu ar tiešu militāru palīdzību, bet ASV sabiedrotie, piemēram, Saūda Arābija un Turcija atbalsta sunnītu nemierniekus.
Tomēr ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Brenans sacīja, ka Krievijas puse paredz politisku pāreju Sīrijā, kur Asads beigu beigās vairs nebūs pie varas.
«Neskatoties uz to, ko viņi saka, uzskatu, ka Krievija nesaskata Asada dalību Sīrijas nākotnē,» viņš teica.
«Domāju, ka Krievija saprot, ka Sīrijā nav iespējams militārs risinājums, ir jābūt kaut kāda veida politiskam procesam,» norādīja CIP vadītājs.
ASV vaino Asadu par brutalitāti pret savu tautu, izraisot karu un kavējot vienotu fronti Sīrijā pret «Islāma valsts» virzīšanos tālāk.
Tomēr vidutāju mēģinājumi panākt miermīlīgu varas nodošanu pagaidu vienotības valdībai ir nonākuši strupceļā, un izskatās, ka Krievija ir apņēmusies nodrošināt sava sabiedrotā Asada palikšanu pie varas.
Piektdien ASV valsts sekretāram Džonam Kerijam un Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam Vīnē ir paredzētas tikšanās ar vairāku valstu pārstāvjiem.
Otrdien, apstiprinot, ka sagaida Irānas uzaicināšanu uz sarunām, ASV norādīja, ka sarunas virzās uz priekšu, tomēr tas rada riskus saniknot Irānas seno ienaidnieci Saūda Arābiju.
Obama piezvanīja Saūda Arābijas karalim Salmanam, bet Baltais nams neatklāja, vai Obama ir mēģinājis runāt par Irānas iespējamo dalību sarunās par Sīrijas konflikta risinājumu.
Tomēr abu valstu līderi «atkārtoti apliecināja nepieciešamību ciešāk sadarboties, lai stātos pretī «Islāma valsts» radītājiem kopīgajiem draudiem un izveidotu apstākļus politiskai varas pārejai Sīrijā», norādīja ASV prezidenta preses pārstāvji.
ASV Valsts departamenta preses sekretārs Kērbijs teica, ka sarunu Vīnē mērķis ir sākt vienoties par politiskās pārejas plānu, lai izbeigtu karu Sīrijā un Asads aizietu no varas.
Viņš atzina, ka nav zināms sarunu Vīnē piektdien iznākums un diezin vai tās ir pēdējās sarunas, tomēr ASV valsts sekretārs Kerijs esot optimistisks pēc pagājušajā nedēļā notikušajām sarunām ar Krieviju, Turciju un Saūda Arābiju.
Savukārt Parīzē tikās Francijas prezidents Fransuā Olands un Vācijas kanclere Angela Merkele, lai runātu par Sīrijas bēgļu masveida ierašanos Eiropā.
Sīrijā pilsoņu karš turpinās kopš 2011.gada marta, kad Asada režīms vardarbīgi apsprieda protestu kustību, kas vēlējās Asada aiziešanu no varas. Konfliktā bojāgājušo skaits pārsniedz 250 tūkstošus.
