Latvijas vidusskolu beidzēji tiek diskriminēti ceļā uz prestižas izglītības iegūšanu. Ja esat ieguvis tradicionālo vidusskolas diplomu Latvijā un gribat studēt, piemēram, Kembridžā vai citās labākajās britu augstskolās, jums atšķirībā no tādiem pašiem citu valstu pretendentiem būs jārēķinās ar atteikumu. Kādēļ tā?
Latvijas vidusskolēnus neņem studēt Kembridžā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kembridžas universitātē Lielbritānijā dati par pēdējo gadu rāda, ka no Lietuvas šeit studē 70, no Igaunijas 22, bet no Latvijas – tikai 15 studenti. Kāpēc no Latvijas tik maz? To jautājām vienam no viņiem – Edgaram Klētniekam.
Viņš šogad pabeidzis ģimnāziju Cēsīs. Nu jau dodas uz studijām Kembridžā. Sarunā pirms izlidošanas secina – diemžēl britu labākās augstskolas neatzīst Latvijas centralizēto eksāmenu rezultātus.
Edgars Klētnieks: - Lietuvas eksāmenu ņem, Igaunijas eksāmenu ņem! Izgāju cauri visam ES sarakstam un pamanīju, ka
Latvija ir tā kā vienīgā valsts Eiropā! Vienīgā valsts, kuras valsts eksāmenu neatzīst!!! Jā..
To pašu saka cits Kembridžas students - Jānis Briška. Viņš vidusskolu beidza Jēkabpils un Salas skolās. Līdzīgi kā Edgaram -
veiksmes atslēga bija uzvaras pasaules zinību olimpiādēs. Ja būtu tikai Latvijas parastais diploms – Kembridžā viņus neņemtu..
Jānis Briška: - Ja es būtu Kembridžas universitātes kanclers, es šaubos, vai es to darītu citādāk. Tāpēc, ka tā sprauga starp to, kur sākas universitāte, un to, kur beidzas Latvijas vidusskola, ir milzīga! Es pat tā īsti nezinu, kā pat labs skolēns varētu viņai pārlēkt pāri..
Latvijas centralizētie eksāmeni esot padarīti pārāk viegli. Robi Latvijas skolu programmās – pārāk lieli.
Jānis Briška: - Piemēram,
matemātiskā analīze, kuru Latvijas vidusskolā nemāca. Un Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur vidusskolā to nemāca.
Un tā ir reāli svarīgākā tēma zinātnē!
Jānim vēl laimējās, jo viņš pats laikus sazinājās ar augstskolu, uzzināja noteikumus un pēdējā vidusskolas gadā mācījās pats pēc savas programmas.
Jānis Briška: - Es būšu atklāts – es divas trešdaļas no priekšmetiem vidusskolā ignorēju. Un to laiku es veltīju tam, kas man būs vajadzīgs manā akadēmiskajā karjerā. Līdz ar to tas
mans veiksmes stāsts vairāk balstās uz to, ka es produktīvi lietoju laiku.
Neesot saprotams, kāpēc Izglītības ministrija šķēršļus nenovērš vai vismaz laikus neinformē skolēnus par tiem. Tā vietā laiku tērē runās par tikumību, bet naudu – dārgiem pirkumiem.
Edgars Klētnieks: - Nav nekādas atšķirības, parasta tāfele vai interaktīva tāfele – viņi vienkārši izšķērdē naudu šādām kosmētiskām pārmaiņām.
Tikmēr studētgribētāji no Latvijas tiek atstumti no prestižajām augstskolām
Labākajā gadījumā mūsējiem nākas tērēt lieku gadu, lai sagatavotos. Daudziem tas ir par dārgu. Tāpēc no sapņa spiesti atteikties pavisam. Bet ministrijā un to pārrraugošajā Saeimas komisijā par situāciju rausta plecus.
Jānis Vucāns, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs (ZZS): - Īsti precīzi, teikšu godīgi, nevarēšu nokomentēt, jo tā man ir jauna ziņa.
Baiba Ramiņa, Akadēmiskā izglītības centra direktore: - Varbūt, ka, teiksim, Kembridžas augstskolas uzņemšanas komisijas nav pietiekami iepazinusies ar Latvijas izglītības sistēmu un ar mūsu eksāmenu saturu?
- Vai jūs esat jautājuši viņiem?
Ramiņa: - Nē. Ar to mēs nenodarbojamies.
- Vai esat zvanījuši, interesējušies Kembridžā, citās britu augstskolās un jautājuši – kāpēc jūs neņemat mūsu absolventus?
Guntars Catlaks, Valsts izglītības satura centra vadītājs: - Nē, gluži tādas vēstules es sūtījis neesmu.
Ministre Mārīte Seile caur savu biroju ziņo, ka varot tikai paust nožēlu. Viedokli ministre nebija gatava formulēt divu nedēļu laikā. Pēdējā atteikuma vēsts skanēja: «Ministre šonedēļ ir Korejā, un šis joprojām nav politisks jautājums.»
Tikmēr Kembridžas mājaslapa turpina ziņot, ka Latvijas atestāts par vispārējo vidējo izglītību netiek uzskatīts par atbilstošu,
lai pieteiktos iestājai augstskolā.
Edgars: - Es zinu, ka
tas ir grūti – padarīt eksāmenus grūtākus, jo tad būs sliktāki rezultāti. Arī neapmierināti skolotāji.
Bet – lai būtu pārmaiņas labas, ir vismaz kaut kas jāmaina. Un eksāmeni jāpadara grūtāki. Vai arī jāuztaisa duāla eksāmenu sistēma, kas ir arī daudzās valstīs. Ir eksāmeni, piemēram, matemātikā arodskolām vai cilvēkiem, kas grib mākslu, un tad tie cilvēki, kas grib zinātni mācīties vai matemātiku, viņiem ir augstāki eksāmeni.
Atbilstoši ministrijā dzirdētajam, Latvijas vidusskolu absolventiem neesot problēmu iestāties lielākajā daļā ārzemju augstskolu, bet
attiecībā uz labākajām uz izmaiņu sākumu varam cerēt ne ātrāk kā pēc aptuveni diviem gadiem.
Tad plānots, piemēram, analītisko matemātiku sākt atkal iekļaut mūsu vidusskolu standartprogrammā.