Lašveidīgo zivju nārsta laikā Dabas aizsardzības pārvalde pastiprināti kontrolēs maluzvejniekus upēs un ezeros, un šogad tiks izmantotas modernākas iekārtas.
Cīņā pret maluzvejniekiem lašveidīgo nārsta laikā izmantos modernākas iekārtas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iekārtas ļaus novērot darbības upju un ezeru tuvumā arī nakts tumšajā laikā. Inspektori jau devušies pirmajos reidos gan sadarbībā ar Valsts vides dienesta un sabiedriskajiem inspektoriem, gan nevalstiskajām organizācijām un brīvprātīgajiem.
Gauja un citas tās pietekas ir vienas no Latvijas nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām. Daudzi laši un taimiņi ik gadu migrē šajā virzienā, lai radītu pēcnācējus. Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas pārstāvis Jānis Bušs informēja, ka šajā gadā
maluzvejnieku ķeršanā inspektori strādās gan ar termokamerām, gan izmantos meža kameras.
Tāpat, līdzīgi kā iepriekšējos gados, reidos dosies ar laivām un strādās slēpņos.
Arī Latgales ezeros nārstojošās lašveidīgās zivis – sīgas un repšus aizliegts iegūt no 1.oktobra līdz 30.novembrim. Lai gan ezeros vēl nav sācies lašveidīgo zivju nārsta laiks – ir jāsagaida nedaudz aukstāks laiks, jau tagad Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas vides inspektori pievērš pastiprinātu uzmanību īpaši aizsargājamo zivju sugu aizsardzībai un regulāri veic noteikumu ievērošanas kontroli.
Inspektori ir gatavi aktīvi iesaistīties arī Valsts vides dienesta koordinētajās aktivitātēs, lai īstenotu lašveidīgo zivju resursu aizsardzības pasākumus.
Dabas aizsardzības pārvalde darbam Latgales puses ūdenstilpēs iegādājusies papildu inventāru zivju resursu aizsardzības pasākumiem - trīs meža kameras ar SD atmiņas kartēm, divas termokameras ar videoierakstītāju, vienu videokameru, vienu binokli un četrus LED lukturus. Aprīkojumu iespējams izmantot plaša spektra aktivitātēs gan gaišajā, gan tumšajā diennakts laikā.
Taču, lai zivju resursu uzraudzība un kontrole visā Latvijā tiktu veikta nepārtraukti,
lūgums vietējiem iedzīvotājiem būt apzinīgiem un par aizdomīgiem gadījumiem un iespējamo maluzvejniecību ziņot valsts vides inspektoriem.
Vienlaikus Dabas aizsardzības pārvalde aicina ikvienu interesentu doties dabā un vērot lašu nārstu, kas ir samērā unikāla parādība. Tādējādi kopīgiem spēkiem varam iztraucēt kādu maluzvejnieku un pasaudzēt lašus un taimiņus.
Laši pieder pie ceļotājzivīm - tie nārsto upēs, bet pieaugušie dzīvo jūrā, līdz nobriest ceļošanai atpakaļ uz nārsta upi. Baltijas laši jūras dzīves laikā migrē tikai Baltijas jūras robežās. No viena lašu pāra pēc gadiem upē atgriežas aptuveni no 40 līdz 60 jaunu lašu.
Lašu un taimiņu ieguves lieguma laiks ir no 1.oktobra līdz 30.novembrim,
izņemot Daugavu un Buļļupi, kur to populāciju veido no zivjaudzētavām ielaistie laši un taimiņi, kā arī licencētās makšķerēšanas vietas, kur šo zivju ieguve ir atļauta, iegādājoties licenci.
Zivju resursiem nodarītā zaudējuma apmērs par vienu nelikumīgi noķertu lasi ir 715 eiro,
kas tiek piemērots papildus sodam par makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārkāpumiem.