/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Šī vasara apliecinājusi, ka Jūrmalā arī bez «Jaunā viļņa» dzīve kūsā, restorāni un kafejnīcas nestāv tukšā, bet Dzintaru koncertzāle dāvājusi atpūtniekiem veselu virkni brīnišķīgu festivālu un koncertu, - šādu viedokli intervijā ziņu paudusi Baltijas Starptautiskās akadēmijas asociētā profesore, ekonomikas zinātņu doktore, interneta žurnāla «The Baltic Course» izdevēja un galvenā redaktore Olga Pavuka, kas pati ir jūrmalniece.
Jūrmala lieliski var iztikt bez «Jaunā viļņa»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Ar pareizu attīstības impulsu, par kādu varētu kļūt brīvās ekonomiskās zonas izveide, mūsu kūrortpilsēta var kļūt par visa reģiona attīstības centru,» viņa sacījusi. «Mēs iesakām piešķirt Jūrmalai brīvās ekonomiskās zonas statusu ar medicīnas tūrisma ievirzi, kas uzņēmējiem dos iespējas saņemt virkni atvieglojumu. Tas parasti piesaista investorus, kuri vēlas sākt kaut ko jaunu. Ja ir izredzes uz vairākiem gadiem saņemt atbrīvojumu no nodokļiem vai nodokļu atlaides, viņi nāks pie mums ļoti labprāt.»
Kā izteikusies Pavuka, jautājums par brīvajām ekonomiskajām zonām atkal kļūst aktuāls, jo 2020.gadā beigsies Eiropas Savienības fondu atbalsta programma un investoriem jāpiedāvā alternatīva.
Ekonomiste uzskata, ka to izdarīt ir ļoti viegli - nekas jauns nav jāizgudro, jo likumi par brīvajām ekonomiskajām zonām Latvijā jau ir, tādēļ vienīgi jāuzraksta vēl viens likums Jūrmalai pēc analoģijas ar jau esošajiem un kā darbības joma, uz ko attieksies brīvās ekonomiskās zonas atvieglojumi, jāieraksta tajā tūrisms, tostarp medicīniskais tūrisms.
«Starp citu, Latvijas brīvās ekonomiskās zonas Rēzeknē, Ventspilī un Rīgas ostā bijušas iekļautas «Financial Times» veidotajā 50 labāko brīvo ekonomisko zonu sarakstā, un tas liecina, ka Latvijai šai ziņā ir iestrādes,» spriedusi ekonomiste.