Skolu direktori aizvien biežāk saredz vērtīgas metodes, ko «nošpikot» no uzņēmumiem. Arī uzņēmēji biežāk iesaistās un tiek uzrunāti dalīties savos secinājumos no prakses. Pagājušā mācību gada laikā tika istrādāta programma, kas apvieno organizāciju vadītāju labo praksi. Liepājā šogad jau vesela skolotāju grupa uzsāk izaugsmes programmu, lai «piemērītu» uzņēmumu vadītāju metodes, Rīgā tāda iespēja tiek piedāvāta skolu vadītājiem.
Tomēr, pirms iesaistīties, svarīgi sev atbildēt uz jautājumu, ko man tas dod? Tādēļ šajā rakstā kopā mēģināsim uz to rast atbildes.
Organizāciju veiksmes formula
Jau no pagājušā gadsimta pēdējā ceturkšņa sportā un organizācijās tiek izmantota inovatīva metode, kas paaugstina efektitivāti – koučings* jeb izaugsmes veicināšana. Ņemot vērā organizāciju un biznesa pamat nostādnes, kas saistītas ar finansēm, to izlietojumu un vairošanu, koučings ir strukturēts un piemērots, lai lieliski palīdzētu sasniegt mērķus. Metodes, kas iekļaujas koučingā ir vērstas uz potenciāla raisīšanu un maksimālas efektivitātes sasniegšanu. Kā rakstījis viens no koučinga pamatlicējiem Dž. Vitmors «Koučings sasniegumiem» autors, tā ir metode ar mērķi veicināt cilvēkā apzināšanos un atbildību. Tie ir divi būtiski atslēgvārdi, kad runā par efektivtāti un rezultātiem. Apzināšanās saistās ar situācijas izpēti, riskiem, informāciju, pieredzi un iespēju izzināšanu, kā arī konkrētu mērķu izvirzīšanu. Atbildība par savu izvēli, kas ir izdarīta, apzinoties gan situāciju, gan savus resursus un vēlmes, ir dabiska. Ar atbildību saistās motivācija mērķu sasniegšanai.
*koučings- angļu valodā aizgūts termins, jo tulkojot tiek zaudēta būtiska jēgas daļa. LZA Terminoloģijas komisija ir atzinusi terminu «izaugsmes veicinātājs», kā termina «koučs» latvisko tulkojumu.
Motivācija sniegt un sasniegt vairāk
Iekšējā motivācija ir viens no aktuāliem intereses objektiem gan organizācijās, gan skolā. Kā to veicināt? – viens no pamat jautājumiem. Ārējā motivācija saistās ar situāciju, kurā cilvēkam mēŗki un uzdevumu dod kāds cits. Uzstādījums nāk no ārpuses, neatkarīgi no iekšējām izjūtām, piekrišanai un vērtībām. Iekšējā motivācija ietekmē rezultātus daudz spēcīgāk, jo tā rodas cilvēkā, tā ir viņa paša izvēlē un lēmums, kas saistās ar sev svarīgu domu un vērtību realizesanu dzīvē.
Šāda atteksme pret pienākumu ir tik ļoti efektīva un vēlama, ka ir radītas neskaitāmas programmas, lai palīdzētu organizācijām savus darbiniekus ietekmēt šajā dziļaā, iekšējās motivācijas līmenī. Realitātē tas izskatītos šādi: darbinieks, kas strādā organizācijā, tās mērķus un uzdevumus redz ne tikai kā kopīgi nepieciešamus, bet arī sev tuvus un svarīgus. Šāda attieksme pret darbu palīdz gan darbiniekam, gan organizācijai sasniegt maksimumu. Darbinieks nāk uz darbu ar iedvesmu un vēlēšanos strādāt un darīt visu iespējamo, lai mērķi tiktu sasniegti. Nav grūti uzminēt, ka šāds cilvēks mazāk kavēs darbu, mazāk veltīs laiku blakus aktivitātēm un nelietderīgām aktivitātēm. Viņš arī jutīsies piederīgs savai darba vietai, patiesi apmierināts ar savu darba vietu, jo tur ir iespēja realizet viņam pašam svarīgas lietas. Līdz ar to ir izveidota metode, kas palīdz gan darbiniekam just piepildījumu par savu veikumu, gan darba devējam un organizācijai kopumā aizvien efektīvi izmantot resursus. Patīkamo ar lietderīgo ir iespējams apvienot.
Skolotājs – iedvesmotājs
Skola, kurā skolotājs nāk ar prieku uz darbu un iedvesmojas no saviem, kolēģu un skolēnu sasniegumiem – vieta, kur tiešām ir vēlme atgriezties. Nereāls sapnis vai realitāte? Nu jau aizvien vairāk valstīs tā kļūst par realitāti. Norvēģijai atbilde uz problēmām izglītībā tiek risināta ar koučingu, pie tam, vairākās jomās ļoti sekmīgi. Londonā arī ar valsts atbalstu šobrīd tiek īstenota koučinga programma 40 skolās. Arī Latvijā jau aizvien vairāk skolu izvēlas dažādas pieejas, kas palīdz veidot vidi patīkamu un izaugsmi veicinošu. Nesen iepazināmies ar Blīdenes pamatskolas darba vidi un redzējām veiksmīgu piemēru Humānai pedagoģijai. Nereti arī gadās, ka analizējot konkrētu skolas ikdienas darbu, izrādās, ka vairākas labās prakses metodes tiek izmantotas intuitīvi. Šāda situācija norāda uz organizācijas un dalībnieku iekšējo potenciālu un motivāciju, vērtībām. Intuitīva izaugsmi veicinoša attieksme ir būtisks resurss. Dabiskiem talantiem vienmēr palīdz attīstīties arī pieredzes apmaiņa, esošo zināšanu un pieredzes sistematizēšana. Gan iedzimta izjūta un arī zināšanas no labajiem prakses piemēriem citur ir lieliska kombinācija, lai veiksmīgi izvirzītu un sasniegtu mērķus.
Īstie un mazāk īstie mērķi
Saskaņā arī ar motivāciju, kas rodas, ja tiek uzdoti uzdevumi kādam «no ārienes», var rasties arī neīsti mērķi. Praksē tas ir novērojams situācijā, kad cilvēks stāsta par saviem mērķiem un iespējamiem sasniegumiem, bet nonāk pretrunās, sakot, ka tam šobrīd neatliek laika. Jam ērķis ir skaidrs un cilvēks iekšēji tam tic, tad laiks vienmēr atrodas.
Svarīgi ir savlaicīgi noteikt, kuri ir šādi neīsti mērķi, lai pārstātu uz tiem tērēt lieku laiku. Vērtīgākais, ko darīt šādā situācijā būtu pārplānot mērķus un rast iekšēju motivāciju darāmajiem uzdevumiem. Tas prasa laika vairāk, ja salīdzina ar sapulcē nolasītiem nākamā gada uzdevumiem. Tomēr, ja salīdzina ilgtermiņā uzdevumus, kuri tā arī kvalitatīvi nekad netiek izpildīti ar uzdevumiem, kurus cilvēks pats rada, lai parādītu savu augstāko sniegumu – efektivitāte ir nesalīdzināma gan paterēto resursu ziņā, gan reālo ieguvumu var acīmredzami novērtēt.
Šāda pieeja atklāj vēl vairākus aspektus, kas raksturo komandu. Viens no tiem ir komandas saliedētība un iekšējā komunikācija. Cilvēks patiesi atklās sev svarīgo tikai atbalstošā un uz izaugsmi vērstā vidē.
Izaugsmei auglīga vide
Šādu medožu izmantošana, kā, piemēram, svarīgo mērķu noteikšana, to plānošana, vērtību noteikšana un saskaņošana, kvalitatīva atgriezeniskā saite, kas motive attīstīties, rada pamatu veiksmīgai sadarbībai, pozitīvam mikro klimatam un arī atraisa komandas snieguma potenciālu, kas atstāj iespaidu uz jebkuru, kas ar to sastopas. Organizācijās iekšējo kultūru var sajust pat klients, kas ienāk un iepazīstas ar pakalpojuma sniedzēju. Bieži tas notiek intuitīvi un tiesi šie intuitīvie lēmumi ir izšķiroši pieņemot lēmumu, vai es varu šai organizācijai uzticēties.
Līdzīgi var uzlūkot arī skolu. Ir skolas, kurās gribētu vēlreiz mācīties, lai piedzīvotu pozitīvo un attīstošo vidi, kas tajās virmo. Skolas, kurās pat ideja par pagarināto mācību gadu nešķiet kā sods J Un ir organizācijas, kurās ienākot pārņem savāda neērtības sajūta, iekšā rodas doma, ka kaut kas nav tā, un grūti koncentrēties mērķim, ka sir uz šejieni vedis.
Labās prakses piemēri un arī pieredze, kas liek domāt par ceļiem, kā nonākt līdz labajai praksei, pastāv gan skolās, gan arī organizācijās. Tā ir realitāte šobrīd Latvijā. Tas ir tikai normāli un pat labi. Dažāda praksē novērojama pieredze ir vērtīga un paplašina skatījumu. Labo praksi ir iespējams analizēt un izpētīt, lai sniegtu padomu tiem, kas vēlas mācīties un to mēģināt iedzīvināt savā dzīvē.
Iekšējās kultūras stabilizējošas un pozitīvi veidojošas metodes, kas veicina un raisa iekšējo motivāciju, ir apkopotas variākos veidos, kā arī sauktas arī dažādos vārdos.
Viens no efektīvākajiem metožu apkopojumiem, kas palīdz uzlabot gan ārējos organizācijas kultūras aptākļus, gan arī veicināt personības potenciāla raisīšanu tādā veidā palielinot dalībnieka ieguldījumu organizācijas attīstībā ir – koučings.
Radām nevis sekojam!
Latvijā ir bijušas vairākas mācības atsevišķos reģionos dažādu projektu ietvaros. Beidzot sadarbībā ar Starptautisko kouču federāciju (www.icf.lv) un organizāciju Radošuma pils (www.radosumapils.lv) tiek piedāvāta pilna mācību programma. Tā apvieno visu labāko biznesa praksi no pieredzējušiem treneriem un koučiem, kā arī sadarbībā ar ārvalstu izglītības koučiem sniedz iespēju būt šobrīd pasaulē aktuālajā un uzlecošajā koučinga kustībā. Tā ir unikāla iespēja nevis sekot rietumu tendencēm, bet būt kopsolī ar aktualitātes vilni.
Vairāk informācijas par koučingu kā metodi var gūt, lasot nesen latviešu valodā izdotajā Džona Vitmora grāmatā «Koučings sasniegumiem».
Iepriekšminētās koučinga mācību programmas ierosmē ir radusies iniciatīva par prakses apkopojumu, kuru arī veidot kā grāmatu. Ja par teoriju ir piejama jau laba un kvalitatīva saturiski multifunkcionāla Vitmora grāmata, tad šis prakses apkopojums ietver specifisku nozares informāciju. Tas nozīmē: 1. Šībrīža Latvijas skolu skolotāju un direktoru reāla pieredze; 2. Labās prakses apraksti un analīze; 3. Ikdienas sarežģījumu apkopojums ar dažādiem praktiski izmēģinātiem risinājumiem ar precīzu liecību par to, kas strādāja, kā tas tika darīts un kādi bija rezultāti. Grāmata šobrīd ir izstrādes stadijā, tiek apkopoti materiāli par metodēm.
Cilvēki, kas gribētu iesaistīties programmā, prakses apkopojuma veidošanā vai kā savādāk piedalīties ar savu iniciatīvu ir ļoti gaidīti! Rakstiet uz radosumapils.latvija@gmail.com
Koučings skolā, īpaši vadītājiem
Šogad pirmo reizi tiek piedāvāta koučinga programma izglītības iestāžu vadītājiem. Skolas tāpat kā jebkuras organizācijas iekšējo mikroklimatu un potenciālu lielā mērā nosaka tās vadība. Protams, vadībai mainoties, var paiet ilgāks laiks līdz skola ieņem vadītāja nosprausto ceļu, tomēr emocionālā līmenī vadītāja izvēlētos pārvaldes principus un stratēģijas var sajust jau ienākot skolā.
Skolu vadītājiem ir savs īpašs skatījums uz organizāciju un tās attīstību. Parasti problemātika nav saistīta ar vīzijas vai plāna radīšanu vadītāja «galvā», katram ir vairāk vai mazāk skaidra vīzija par savu nostāju. Jautājumi un izaicinājumi rodas savas vīzijas formulēšanā, komunikācijā kolēģiem un rīcības plāna īstenošanā. Vadītājam šajā prakses ceļā jāsastopas ar daudziem pārbaudījumiem, Līdzīgi kā uzņēmējiem, vaidojot un stabilizējot, attīstot savu organizāciju, nepieciešams atbalsts, pieredzes apmaiņa un metodes, kas tiešām strādā, jo bieži var nebūt pietiekami laika eksperimentiem.
Ko tas viss dod? Katram noteikti iekšēji jau ir radusies vismaz nojausma par šo, bet īsumā - sistēmu, pieredzi, metodes un vērtīgus kontaktus.
Atsauksmes no dalībniekiem
«Paldies, ka māciet mums konstruktīvu kritiku. Man likās, ka es arī par mērķi zinu visu, bet kad pārrakstīju un analizēju sapratu, cik daudz tur ir bijis neskaidrību, ka tagad man ir iespēja to reāli sasniegt. Es zināju, ka būs labi, bet es nezināju, ka būs Tik labi!» Lauma Abramsone, skolotāja
«Teorija ir viens, bet tad, kad pieslēdz domāšanu un dara, tad tas ir pavisam cits. Praktisko darbu vērtība. Treniņos izjūtam visu uz savas ādas.» Lāsma Plaude, skolotāja
«Kā runāt par vienkāršām tēmām - tas var būt ne tik vienkārši. Sniegt atgriezenisko saiti utt..“ Marita Bašlika, skolotāja
«Metodes, ko apguvu, es redzu, kur to var izmantot skolā.» Kārlis Strautiņš, direktors
«Praktiskie darbi dod vērtību par to, kas un kā darbojas praksē. Pēc teorijas viss šķiet vienkārši un loģiski, bet tad, kad to sāk mēģināt, tad rodas gan jautājumi, gan atklāsmes.» Inese Zlaugotne, skolotāja un direktora vietniece
«Man patika darbs pie savu mērķu izvirzīšanas un pārskatīšanas. Mācību rezultātā saprotu , kas man jāpieliek, lai tos vispār varētu sasniegt.» Elita Vaivode, skolotāja
«Kad es redzu labu piemēru, ir vieglāk saprast, kas ar teoriju bija domāts. Praktisko darbu nozīme.» Dina Jaunzeme, pirmsskolas direktore
«Mērķus mācāmies uzstādīt kopš vidusskolas. Mācībās iekļautās metodes bija iepriekš dzirdētas, tomēr iekļautie treniņi atklāja daudz jauna un patieso metodes vērtību. Zinām daudz, bet prakse atklāj metodes vērtību.» Kristīne Bārdule, direktore
«Lielisks kurss, lai labāk ielūkotos sevī, saprastu sevi attiecībās ar citiem. Ļoti noderīgs profesionāli - pedagoģijā, skolvadībā, jo runa ir par stratēģisko plānošanu, komunikāciju.»
«Super! Priekš sevis, darbam! Kolosāli pasniedzēji-kouči!»
«Kursi risina šobrīd aktuālas problēmas Latvijas skolās: 1. skolotājiem palīdz sevi sakārtot kā personību, kā rezultātā mainās komunikācijas kvalitāte; 2. skolēnu motivēšanu, apzināties savas iespējas, mērķus.»
Materiāls tapis sadarbībā ar e-žurnālu «Skolas vārds»