Virsprokurori noraida deputāta Liepiņa kritiku par politisku pasūtījumu amatpersonas deklarācijas lietā

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Daiņa Liepiņa aizdomas par politisku pasūtījumu apsūdzības uzturēšanā viņa amatpersonas deklarācijas lietā ir spekulatīvas un nepamatotas, pauda Jelgavas un Zemgales tiesas apgabala virsprokurori.

Jelgavas prokuratūras prokurore Ludmila Masļakova apstiprināja, ka šonedēļ Jelgavas tiesā ir iesniegusi apelācijas protestu, pārsūdzot Liepiņu attaisnojošo spriedumu, jo

tiesa spriedumā norādījusi, ka Liepiņa darbībās nesaskata nozieguma sastāvu, savukārt prokuratūra tam nepiekrīt.

Jelgavas virsprokurore Vida Kravcova pastāstīja, ka ir iepazinusies ar šo lietu un seko tās gaitai, taču apsūdzību uztur prokurore, kuras darbā viņa nejaucoties. Virsprokurore nav saskatījusi nekādas pazīmes, kas liktu apšaubīt prokurores darbu, un viņa noraida Liepiņa pārmetumus par politisko angažētību.

«Es medijos lasīju Liepiņa kunga paustās aizdomas, ka Jelgavas domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam (ZZS) esot bijusi sadarbība laikam ar mani, kas man nešķiet nopietni, un visa mana «sadarbība», ja to tā var saukt, ir bijusi tāda, ka es kā ielūgta amatpersona esmu sasveicinājusies ar Rāviņu pilsētas svētku vai valsts svētku pasākumos vai ceremonijās,» pauda Kravcova, uzskatot, ka

neesot pamata apšaubīt Masļakovas uzturēto apsūdzību.

Zemgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Dainis Mālmanis komentēja, ka viņš nav par šo lietu informēts, jo pašreizējā stadijā tas nav viņa pienākumos.

«Man nav jāreaģē uz katru publikāciju medijos, bet par šo lietu es arī neesmu saņēmis nedz iesniegumus, nedz sūdzības, un man netrūkst lietu, kurās iedziļināties. Šīs lietas virzītāja patlaban ir tiesa, un attiecīgi tā ir tiesas kompetencē,» pauda Mālmanis.

Savukārt Zemgales apgabaltiesas konsultants Normunds Čulkstēns informēja, ka apsūdzētā Liepiņa lieta ir saņemta nesen un tai vēl nav nozīmēts tiesnesis, kas skatīs lietu, tāpēc arī vēl nav nozīmēts izskatīšanas datums.

Kā ziņots, 17.septembrī Jelgavas tiesa par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijā apsūdzēto Liepiņu atzina par nevainīgu un pilnībā attaisnoja visās apsūdzības epizodēs. Savukārt prokuratūra ir pārsūdzējusi tiesas attaisnojošo spriedumu.

Pēc Liepiņa vārdiem, šajā jautājumā «šovs turpinās» un prokuratūras rīcība vērtējama kā «bezatbildība un varas izmantošana». Lietu virzošā prokurore īsteno savas ambīcijas un par šādu rīcību nesekos nedz sods, nedz prēmijas nepiešķiršana vai atvilkums no algas, prokuratūru kritizēja politiķis. Viņš uzsvēra, ka nedz virsprokurors, nedz Ģenerālprokuratūra nav izmantojusi iespēju izvērtēt šajā lietā atbildīgās prokurores darbu. Līdz ar to politiķis secina, ka viņš nav tik svarīga persona, lai augstas amatpersonas iesaistītos šīs nepieņemamās situācijas risināšanā.

Liepiņš izteicās, ka šajā lietā saskata arī Jelgavas mēra Rāviņa lomu, kuram esot bijusi «sava veida sadarbība ar augstāk stāvošu prokurori», kurai esot iespējams pārraudzīt deputāta Liepiņa lietu virzošās prokurores darbu.

Lietu pirmajā instancē virzīja prokurore Masļakova. Viņa iepriekš debatēs prasīja sodīt Liepiņu ar naudas sodu desmit minimālo mēnešalgu jeb 3600 eiro apmērā.

Liepiņš ir apsūdzēts pēc Krimināllikuma 219.panta 2.daļas par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā. Par šādu pārkāpumu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu.

Prokurore iepriekš informēja, ka sākotnēji Liepiņš bija apsūdzēts septiņos noziedzīgos nodarījumos, kas izdarīti laikā no 2010. līdz 2012.gada jūnijam un ir saistīti ar nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijās par 2009., 2010. un 2011.gadu, kas detalizētāk ir vairākkārt norādītie neatbilstošie dati ar dažādām atšķirībām lielu summu apmēros.

Vēlāk prokurore samazināja epizožu skaitu un grozīja apsūdzību. Apsūdzības panti un būtība saglabājas tā pati, tikai septiņu epizožu vietā grozītajā apsūdzībā palika sešas epizodes un dažās bija mazāks faktu uzskaitījums.

Prokurore grozīja apsūdzību, izslēdzot no tās detaļas, kas attiecas uz laiku, kad Liepiņš bijis Rīgas brīvostas valdē.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu