Toms Jorks (Thom Yorke) ir dumpinieks. Viņš ir viens no retajiem mūziķiem, kurš nav apmierināts ar jauno mūzikas izdošanas un izplatīšanas kārtību globālajā tīmeklī, un īpaši asi vēršas pret strauji augošo mūzikas straumēšanas segmentu - «Spotify», «Pandora» u.c. kompānijām, kuras, viņaprāt, būtībā darbojas pēc vecajiem lielo mūzikas kompāniju principiem, proti, lielāko peļņu nosmeļ sev, mūziķiem maksājot kapeikas.
Thom Yorke «Tomorrow’s Modern Boxes»
(pašizdots)
8/12
Tāpēc no «Spotify» pirms kāda laiciņa jau izņemts Jorka pirmais soloalbums «The Eraser» (skat. recenziju), kā arī ar producentu un domubiedru mūzikas industrijas kritizēšanā Naidželu Godriču (Nigel Godrich) kopīgi izdotais projekts «Atoms for Peace» (skat. recenziju). «Jaunie mūziķi, kurus jūs atklājat «Spotify», nesaņems nekādu naudu. Tikmēr drīz vien parādīsies akcionāri. Pavisam vienkārši,» pirms kāda laika rakstīja Jorks.
Jāpiekrīt viedajai 45 gadus vecais «radiogalvai» vien būs. Mūzikas industrija tiešām ir nonākusi strupceļā, un piespiest klausītāju pirkt mūziku kļūst arvien sarežģītāk. Kāpēc lai to pirktu, ja neierobežotā daudzumā jebkura žanra jebkuru mākslinieku var straumēt gan datorā, gan telefonā, gan citās ierīcēs? Protams, taustāmam mūzikas nesējam tāpat ir pastāvīgs uzticīgs klausītājs, kurš savā plauktā vēlas ielikt skaisti noformētu vinilplati, taču arī šāds
klausītājs, kurš spēj novērtēt mūziku kā nopietnu mākslas formu, nevis «fona troksni», lēnām izmirst.
Jāmeklē jauni ceļi, kā nogādāt mūziku pie klausītāja. «U2» kļuvuši bēdīgi slaveni ar to, ka palaiduši «mēstuli» albuma formā pusmiljardam «Apple» lietotāju, izpelnoties kritiku un «remove» pogas kaunu, daži mūziķi vispār savus ierakstus atdod bez maksas, taču to var atļauties tikai tādi, kuri savas pozīcijas tirgū ir jau nostiprinājuši. Ievērojamākais «Radiohead» albums «Ok Computer» (1997) galu galā visā pasaulē pārdots gandrīz 9 miljonos. Tāpēc jau Jorks var atļauties eksperimentēt.
Šāds eksperiments gan muzikāli, gan izdošanas ziņā ir arī šis otrais Jorka soloalbums «Tomorrow’s Modern Boxes».
Tas digitāli izdots failu apmaiņas vietnē «BitTorrent», izmantojot «saišķa» (bundle) principu, proti, astoņas dziesmas, videoklips un albuma vāciņš pieejams kā viens torents, kuru var iegādāties savā īpašumā par 6 ASV dolāriem. Viena no pirmajām grupām pirms diviem gadiem, kas izmantoja «BitTorrent Bundle» stratēģiju, bija «Death Grips». Vēlāk ar saturu «BitTorrent Bundle» dalījās Madonna, Linkin Park u.c. Starp citu, ne vienmēr tā ir mūzika un ne vienmēr par to jāmaksā.
Pamatideja ir tāda - autortiesību īpašnieki ievieto trekeros īpašus bundle failus, pirms kuru lejupielādes izlec logs, kurā tiek prasīts veikt kādu darbību. Piemēram, tā var būt:
* reklāmas rullīša noskatīšanās pirms lejupielādes,
* epasta reģistrācija (Madonnas prasība),
* prasība sekot vai «laikot» autora sociālos tīklus,
* aicinājums ievietot kādus datus par sevi, lai veiktu fanu statistiku,
* lūgums ziedot,
* samaksa par mūziku vai video.
Saskaņā ar kompānijas «BitTorrent» stratēģiju 90% no ienākumiem jānonāk autora - mūsu gadījumā Toma Jorka kontā. Tātad, ja tiek pārdoti 100 000 albumu (pirmajās 24 stundās pārdots pat vairāk, un līdz šodienai jau pārdoti 400 000), tad no 600 000 dolāru Jorka kontā nonāk 540 000 tūkstoši. Nav slikti, ja ņem vērā to, ka albumā ir tikai astoņas dziesmas un tā kopējais garums pat nesasniedz 40 minūtes.
Albuma preses paziņojumā Jorks uzsvēra, ka šāda albuma izdošana ir eksperiments. «Ja tas nostrādās, tad ikviens var rīkoties līdzīgi. Torentu mehānisms nepieprasa kādas uzturēšanas izmaksas.» Tas gan. Ikviens tā var rīkoties, taču ne visi ir tik pazīstami kā Jorks, un, manuprāt, arī šāds mūzikas pārdošanas scenārijs jaunajām grupām īsti nederēs.
Tik daudz par tehnoloģijām, kuru aprakstīšana diemžēl zīmju skaita ziņā šajā albuma apskatā dominē. Tehnoloģiju straujā ienākšana un dominēšana mūsu ikdienā satrauc arī Jorku. Būtībā šis albums saturiski ir tieši par to. «Esmu 45 gadus vecs ludīts un lepojos ar to,» pagājušā gada novembrī tvītoja Jorks.
«Nākotnē mēs nomainīsim mūsu numurus un zaudēsim kontaktu,» viņš dzied kompozīcijā «Interference», atsedzot savas bailes pazaudēt cilvēcisku kontaktu, bailes zaudēt nevienlīdzīgajā veselā saprāta un moderno tehnoloģiju sadursmē.
Muzikāli «Tomorrow’s Modern Boxes» ir elektroniskākais ieraksts Jorka diskogrāfijā - krustu šķērsu sakrauti dažādi mūsdienīgi dabstepa tembri, deviņdesmito gadu elektronika («Autechre» un «Aphex Twin» jau izsenis ir Jorka favorīti), «reidiohedīgas» klavieres, bungmašīnu «clicks & cuts», kam visam pāri diezgan nemelodisks (tradicionālā izpratnē) Jorka dziedājums.
Albumā nav atrodama neviena dziesma, kuru varētu dungot līdzi. Taču tas nemazina ieraksta kvalitāti - Jorks ir kļuvis abstraktāks, netveramāks, un platē uzburtā noskaņa atsedz veselu kultūrslāni, kas tiem klausītājiem, kuriem grupa «Radiohead» nav vienaldzīga, ļauj šo mūziku baudīt, saprast un just pat ar muguras smadzenēm.
Izdošanas datums - 26.09.2014.
* Ludīti – sabiedriska kustība 19. gs. Anglijā, kura pretojās industrijas attīstībai bailēs par to, ka mašīnu ieviešana ražošanā padarīs darba rokas liekas. Ludīti tīši bojāja ražošanas iekārtas. Nosaukumu kustība ieguva no Neda Luda, šīs lietas aizsācēja.
