Lielbritānija ir noraidījusi Ekvadoras lūgumu atļaut interneta vietnes «WikiLeaks» dibinātāja Džūljena Asanža drošu nokļūšanu no Ekvadoras vēstniecības Londonā uz medicīnisku pārbaudi pēc viņa sūdzībām par asām sāpēm labajā plecā, paziņoja Ekvadoras ārlietu ministrs Rikardo Patinjo.
Asanžs kopš 2012.gada uzturas Ekvadoras vēstniecībā Londonā, izvairoties no aizturēšanas un izdošanas Zviedrijai.
«Mēs tiešām lūdzām britu valdībai drošu ceļu humānu apsvērumu dēļ koordinācijā ar Ekvadoru, lai Džūljenam Asanžam varētu veikt magnētisko rezonansi (MRI),» preses konferencē Kito sacīja Patinjo.
«Mēs saņēmām Lielbritānijas atbildi, ka viņš var doties, kad vien viņam labpatīk, uz jebkādu medicīnisko aprūpi, kas viņam būtu vajadzīga, tomēr Eiropas orderis Asanža aizturēšanai vēl ir spēkā. Citiem vārdiem, viņš var doties - un mēs viņu ieliksim cietumā,» piebilda Patinjo.
Patinjo uzsvēra, ka viņa valdība vairs nelūdz iespēju Asanžam aizbraukt uz Ekvadoru. Viņš paskaidroja, ka tagad tika lūgts atļaut Asanžam atstāt vēstniecību uz dažām stundām, lai izietu magnētisko rezonansi.
Lielbritānijas policija pirmdien paziņoja, ka policisti vairs nepārtraukti nedežurēs pie Ekvadoras vēstniecības Londonā, kur uzturas Asanžs, kuru tiesas lēmums paredz izdot Zviedrijai. Tomēr policijas paziņojumā uzsvērts, ka «operācija, lai aizturētu Džūljenu Asanžu, turpinās», un, ja viņš atstās vēstniecību, tiks darīts viss iespējamais, lai viņu aizturētu.
44 gadus vecais Austrālijas pilsonis Asanžs var tikt tiesāts Zviedrijā par apsūdzību izvarošanā, kurai noilgums iestātos tikai 2020.gadā – 10 gadus pēc tās izvirzīšanas.
Augustā iestājās noilgums trim Asanžam 2010.gadā izvirzītām apsūdzībām - par seksuālu uzbrukumu, par nelikumīgu piespiešanu un par seksuālu uzmākšanos.
Zviedrija 2010.gada 18.novembrī izdeva starptautisku orderi Asanža aizturēšanai, lai varētu viņu nopratināt saistībā ar aizdomām, ka viņš Zviedrijā izvarojis kādu sievieti un seksuāli uzmācies citai sievietei. Abas šīs sievietes bija «WikiLeaks» brīvprātīgās līdzstrādnieces.
Asanžs atsakās atgriezties Zviedrijā apsūdzību atspēkošanai, jo bažījas par to, ka Zviedrija viņu izdos ASV, kur viņam draudētu mūža ieslodzījums vai nāvessods par slepenu ASV diplomātisko, militāro un izlūkošanas dokumentu publiskošanu, ko ir veikusi «WikiLeaks».
