Ir divi iemesli, lai ielūkotos jaunā britu blūzroka dueta «Royal Blood» debijas platē. Pirmkārt, šis albums «Royal Blood» ir nominēts šā gada prestižajai «Mercury» balvai, otrkārt, tas pirmajā nedēļā pēc izdošanas iekaroja britu albumu topa 1. vietu. Kas tad ir tik īpašs šajā ierakstā? Iemetam ausi!
Royal Blood «Royal Blood»
(Warner Bros.)
8/12
Ja godīgi, nekas īpašs! Divu mūziķu ansambļi kopš «The White Stripes» (ja nerokam vēl tālāk) ir ļoti izplatīta parādība mūzikā, īpaši blūzroka žanrā, un ar šo faktu jau nu noteikti nav iespējams pārsteigt. Muzikāli basģitārista/dziedātāja Maika Kera (Mike Kerr) un bundzinieka Bena Tačera (Ben Thatcher) dziesmas tieši citē jau minētos Džeka un Megas Vaitas ansambli «The White Stripes», kā arī Džoša Homija daiļradi («Kyuss», «Queens of the Stone Age»). Var just, ka puišiem tuva arī britu grupa «Muse», politiskie dumpinieki «Rage Against The Machine» un arī «Arctic Monkeys», kuru bundzinieks (Matt Helders) ir viens no «vaininiekiem» (Glastonberijā viņš bungoja «Royal Blood» krekliņā), kāpēc ap šo grupu sacelta šāda ažiotāža.
Vienīgā «Royal Blood» atšķirības zīme ir savdabīgais Kera bass, kas ir solo un basa ģitāras hibrīds. Tas tiešām skan jaudīgi, smagi un pamatīgi. Varbūt arī puišu skatuves tēls ir neraksturīgs blūzrokam, drīzāk kādam dīdžeju tandēmam.
Grupa pastāv pavisam nesen, kopš 2013. gada, taču Kers un Tačers viens otru pazīst jau no pusaudža gadiem, kad abu ceļi krustojās dažādās mūzikas grupās. 2013. gada vasarā ar pirmajiem ierakstiem - «Out of the Black» un «Come On Over» puišiem izdodas pievērst radio dīdžeju uzmanību, un uz panākumiem ilgi nav jāgaida. Seko nominācija «Sound of 2014», un pārējais, tā sakot, ir vēsture.
Redzēsim, kā veidosies jaunekļu karjera, taču ir skaidrs, ka Džeku Vaitu, Homiju un Belamiju ar šādu plati diez vai izdosies izaicināt uz nopietnu dueli, taču, ja piektdienas vakarā gribas nobaudīt «kačājošus», smagus roka rifus, tad kāpēc lai tās nebūtu «Karaliskās asinis»?
Izdošanas datums - 22.08.2014.
