Lai gan Beļģija nav patvēruma meklētāju sapņu zeme kā Vācija un atrodas tālu no vietām, kur viņi šķērso Eiropas Savienības robežu, tomēr pēdējā laikā tā piedzīvojusi milzīgu cilvēku pieplūdumu.
Bēgļi arī Beļģiju pārsteidz nesagatavotu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Beļģijā ir labi izveidota sistēma, kā rīkoties ar patvēruma meklētājiem, jo ik gadu tur ierodas vairāk nekā 15 tūkstoši cilvēku. Taču pēdējo mēnešu notikumi Eiropas neoficiālo galvaspilsētu pārsteiguši nesagatavotu.
Vēl pirms mēneša parkā Briseles centrā, biznesa rajonā teltis sacēla aptuveni 1000 atbraucēju no Sīrijas un Irākas, kuri gaidīja, lai varētu piereģistrēties patvēruma meklētāja statusam Beļģijā. Centrs, kas reģistrē patvēruma meklētājus, spēja pieņemt tikai 250 cilvēkus dienā.
Tagad patvēruma meklētāji no parka ir aizvākti, parks slēgts, bet patvēruma meklētāju skaits turpina pieaugt. Pagājušajā mēnesī vien ieradušies 5500, bet kopš gada sākuma, pēc Beļģijas aprēķiniem, 22 tūkstoši.
Reģistrēti kā patvēruma meklētāji, šie cilvēki tiek nosūtīti uz uzņemšanas centriem – visā valstī to ir vairāk nekā 40. Tur viņi vairākas nedēļas gaida, līdz pienāks kārta doties uz trīs četras stundas garu interviju, pēc kuras tiks izlemts – piešķirt vai nepiešķirt viņiem bēgļa statusu.
Jautājumi, kurus uzdod intervijās, ir visdažādākie, pat, piemēram, ar kādu autobusu braucāt uz darbu. Tas tiek darīts, lai noteiktu, vai cilvēks patiešām ieradies, piemēram, no Sīrijas, kā viņš apgalvo, vai gluži vienkārši par 50 eiro nopircis Sīrijas pasi.
Centrā šobrīd strādā 380 cilvēki, bet, strauji pieaugot pieteikumu skaitam uz bēgļa statusu, tiek pieņemti darbā vēl 120 cilvēki. Intervijas ar patvēruma meklētājiem notiek 50 nelielās telpās.
Pēc intervijas paiet vēl vismaz trīs mēneši, līdz patvēruma meklētājs uzzina, vai viņš iegūs kāroto bēgļa statusu. Bēgļa statusu automātiski nesaņem arī visi iebraukušie, piemēram, no Irākas, it īpaši no kurdu apdzīvotajām teritorijām Irākas ziemeļos, kur kara šobrīd nav. Tagad vidēji to iegūst aptuveni 60% no prasītājiem, bet pirms gadiem diviem trim – nedaudz vairāk kā 20%.
Tikmēr vēl nereģistrēti un jau reģistrētie patvēruma meklētāji, kas gaida savu kārtu intervijai, un arī tie, kam ir atteikts bēgļa statuss, ir sastopami Briseles ielās. Ar žurnālistiem runāt viņi nevēlas, jo teic – mūs te Beļģijā tāpat daudzi uzskata par meļiem.
To cilvēku, kas neiegūst bēgļa statusu, nosūtīšana atpakaļ ir sarežģīta – ne vienmēr to vēlas paši cilvēki, ne arī to izcelsmes valsts sagaida viņus ar atplestām rokām. Tomēr daži atgriežas brīvprātīgi – tā pagājušajā mēnesī 100 irākieši brīvprātīgi no Briseles atgriezās Bagdādē.
Skaidrojums: ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants
Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.
Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.
Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.
Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.
***
Vārdu «bēglis» ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) teritorijā kopš šā gada sākuma nelegāli ieradušies aptuveni 630 000 cilvēku, paziņojis ES robežapsardzes aģentūras «Frontex» izpilddirektors Fabriss Legžerī.
Apvienoto Nāciju Organizācijas bēgļu lietu aģentūra prognozē, ka šogad pāri Vidusjūrai Eiropā ieradīsies 700 tūkstoši imigrantu. Nākamajā gadā šis skaitlis varētu būt pat nedaudz lielāks.
Pēdējos mēnešos Eiropā masveidā ieplūst bēgļi, pārsvarā no militāru konfliktu skartiem reģioniem, galvenokārt Sīrijas. Viņi Eiropā ienāk caur Grieķiju vai arī Itāliju.