"Es vienmēr esmu uzskatījis, ka esmu skots, nevis brits," tā pirms šodien notiekošā Skotijas neatkarības referenduma sarunā ar TVNET savās izjūtās dalījās skots Dereks Svīnijs, sakot, ka daudzi skoti, kas atbalsta neatkarīgas valsts izveidošanu, apzinās, ka viegli laiki tad nebūs ilgi, taču neatkarības vārdā var visu. Gaisotne Skotijā ir satraucoša un gaidu, un cerību pilna; skoti sola nakti negulēt, gaidot referenduma rezultātus.
"Gadiem esmu vērojis, ka Vestminsterā (parlamentā) tiek ievēlēta valdība, kas neatspoguļo Skotijas iedzīvotāju demokrātiskās vēlmes. Anglijā un Velsā ir 9 reizes vairāk balsstiesīgo iedzīvotāju nekā Skotijā, līdz ar to parlamenta vēlēšanas skotu balsojums praktiski neietekmē," skaidro Dereks.
Skotu vidū esot arī sarkastisks joks, ka "Edinburgas (Skotijas galvaspilsētas) zoodārzā pandu ir vairāk, nekā valsts (Lielbritāniajs) parlamentā konservatīvās valdības pārstāvju no Skotijas (šobrīd 1 konservatīvais, bet pandas zoodārzā - 2).
Par balsīm izvēršas plašas kampaņas
"Nē!" kampaņa ir plaša, cenšoties pārliecināt potenciālos vēlētājus, ka skoti ir pārāk vāji un nabagi, lai veidotu paši savu valsti.
Kā novērojuši vietējie iedzīvotāji Glāzgovā un Edinburgā, "Nē!" kampaņas bukletus un
trafaretus nereti dala cilvēki bez skotu akcenta,
iebraukuši no kādas citas Lielbritānijas daļas.
Tajā pašā laikā ik dienu notiek gan organizētas, gan ļoti daudz spontānu neatkarībai "Jā!" akciju, kad cilvēki sociālajos tīklos sazinās, norunā laiku un vietu, un ierodas ļoti lielā skaitā, lai vienotos centienos pārliecināt šaubīgos, ka Skotijai ir vajadzīga neatkarība.
Ne tikai pēdējās dienās, bet jau kādu laiku
daudzu māju logos ir izliktas "Yes!" zīmes,
izkārti Skotijas karogi, māju žogi un ietves aprakstītas ar aicinājumiem atbalstīt Skotijas neatkarību, mašīnas aplīmētas ar šiem aicinājumiem un pat suņu apģērbā dominē skotu simbolika, nerunājot par pašu skotu izskatu, kas nepārprotami liecina par konkrētā cilvēka izvēli.
Interesanti, ka kāds skotu pāris loterijā vinnēja miljonu, no kā daļu noziedoja "Jā" kampaņai. Skrejlapas uz ielām dala ne tikai jaunieši, bet arī cilvēki gados
Dereka aprēķini gan arī ir bēdīgi, jo arī daudzi lieli mediji ļoti propagandē vienotu Lielbritāniju - liela daļa balsotāju ir gados veci cilvēki, kuri nepavada laiku sociālajos tīklos, bet skatās tikai televīziju.
Skoti neizpratnē par viesstrādnieku noliedzošo attieksmi
Kā liecina noskaņojums iebraukušo un uz dzīvi tur apmetušos vidū, tad šie cilvēki ir Pret Skotijas neatkarību.
Piemēram šajā Lielbritānijas daļā
daļa strādājošo no Latvijas saka, ka arī balsošot "pret",
jo ir daudz man iekārtojušies beidzot, ir zināma dzīves stabilitāte, tādēļ jaunas pārmaiņas viņi negrib piedzīvot, skaidrojot to ar neziņu, kas tad sekos tad, kad būs šī neatkarība iegūta - daudzi no Latvijas saka, ka vienkārši ir noguruši no mūžīgi neparedzamā, tā šo nostāju TVNET skaidroja Skotijā jau daudzus gadus dzīvojoša Inga, kas pati gan sola balsot "par" neatkarīgu Skotiju.
Skotijā dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie dzīvo kā savās komūnās, kur visi runā latviski, darbā poliski, un daudzi gadiem nemaz nav iemācījušies saprasties ar skotiem ne par kādiem sadzīves jautājumiem, nerunājot par politiku, uzskatot, ka nav ko "līst iekšā" svešas valsts iekšējās lietās.
Tāpat iebraucēji baidās - kas notiks, vai viņus no jaunās valsts neizraidīs, vai viņu darbs tur vairs būs vajadzīgs, taču imigranti nenovērtē to, ka viņiem ir ļauts šai referendumā balsot..
Skoti patiesībā nepavisam nav nabagi
Bet skoti ir lepni par sevi un tautas paveikto, uzskaitot savu devumu ne tikai Lielbritānijas, bet arī pasaules ekonomikas attīstībā: penicilīns, televīzija, tvaika dzinējs. Un kas ir interesanti fakti, skotiem pieder trešdaļa Lielbritānijas teritorijas, liela daļa Lielbritānijas jūras teritorijas, teju viss Lielbritānijā izmantotais saldūdens, vismaz puse Lielbritānijas dabasgāzes ieguves, apmēram puse Lielbritānijas atklāto ogļraktuvju (kas nav pazemē) un vismaz tikpat Lielbritānijas ogļu ieguves vietu, kas ir atklātas, bet vēl neapgūtas, jo nav nepieciešamības), 100% skotu viskijs, bet tas nav nav ne tuvu viss, lepni stāsta Dereks.
Pat visi nosauktie resursi nav iemesls, kas motivē skotus piedalīties referendumā. Noskaņojums ielās liecina, ka kaut kas ir jāmaina, jo Vestminsteras valdība ir pārāk tālu un pārāk neiedziļinās situācijā uz vietas.
Skoti paši apzinās, ka
neatkarīgas valsts sākums nebūs nekas spīdošs
- pašiem būs jāveido viss no jauna; pasu daļa, CSDD un daudzas citas ikdienišķas institūcijas, kas apliecinātu piederību Skotijai, taču visi ir pārliecināti, ka nākotnē tas atmaksāsies viņiem ar uzviju.
"Nē" kampaņa apelē pie tā, ka jau šobrīd Skotijai ir liela pašnoteikšanās, piemēram, skolu sistēma, policijas un veselības aizsardzības sistēma, taču netiek stāstīts par to, ka visi iztiek tikai no tā, ko atmetot Londona. Proti,
Skotijai nav itin nekādas teikšanas par finansēm,
uz ko viņi liekot vislielākās cerības.
Skotijā ir mazs iedzīvotāju blīvums, ceļus vajag kalnos un salās, tāpat daudzviet Skotijā nav nemaz mobilo sakaru pārklājuma, jo britiem nav izdevīgi par to maksāt.
Politiskās iekārtas ietekme vairo pāridarījuma sajūtu
Pēckara Liebritānijā tikai divas reizes skotu balsojums ir ietekmējis vēlēšanu iznākumu, un abas reizes ievēlēta tikusi Leiboristu partija. Nekad vēlēšanās skotu vairākums nav balsojis par konservatīvo partiju, bet Skotija ir piedzīvojusi vairākas toriju valdības, kas bijušas naidīgi noskaņotas pret skotiem.
Skoti nav aizmirsuši 1979.gada referendumu, kā rezultātā notika varas decentralizācija, dodot iespēju skotiem izveidot pašiem savu parlamentu. Skoti pat nobalsoja par parlamenta izveidi, bet toreizējā leiboristu valdība pieņēma jaunu likumu attiecība uz referendumiem - tajā jāpiedalās 40% no reģistrētajiem balsstiesīgajiem.
Tā kā vēlētāju aktivitāte bija ļoti neliela, tad britu valdība paziņoja, referenduma iznākums nav vērā ņemams.
Nākamajās vēlēšanās pie varas nāca konservatīvie ar Mārgaretu Tečeri priekšgalā, kas Skotiju izmantoja kā eksperimentu platformu, piemēram, – katram, kas vēlas balsot, ir jāmaksā nodoklis, ka rezultātā nabadzīgāka iedzīvotāju daļa vēlēšanām nemaz nereģistrējās, jo nevarēja to atļauties.
Skoti Tečerei arī pārmet pilnīgu Skotijas ogļu un metāla industrijas sagraušanu, uz kā tieši balstījās parasto skotu strādnieku ienākumi, iztikšana un darbavietas.
