Pašvaldību deputāti «šturmē» Saeimu. Vai godīgi pret vēlētājiem? (23)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Ja rūpīgāk papētīsit 12.Saeimas vēlēšanām pieteiktos deputātu kandidātu sarakstus, uzvārdu birums garantē pārsteigumus. Tomēr tie nav dubultnieki - desmitiem pašvaldību deputātu, pat veselas partiju frakcijas, dažu labu pilsētas mēru ieskaitot, kas vēl pirms pusotra gada mirdzošām acīm un sārtiem vaigiem solīja savu turpmāko dzīvi, vismaz viena sasaukuma garumā, ziedot mīļās pilsētas labā, nu gatavi cīnīties par krēslu parlamentā, vēstī LNT Top10.

Vai tā ir vienkārši karjera, vai tomēr nodevība pret vēlētājiem?

Vēl tikai pirms gada viņi cīnījās par vietu Rīgas domē, solot strādāt rīdzinieku labā, bet tagad jau nolēmuši rātsnamu pamest. Turklāt masveidīgi. Katrs trešais domnieks tā vietā, lai turpinātu strādāt pašvaldībā, par savu īsto vietu uzskata parlamentu, jo kandidē 12.Saeimas vēlēšanās. Tas rada jautājumu, cik godīga ir šāda promgājēju attieksme pret savu pilsētu un vēlētājiem, kuri acīmredzot par viņiem balsoja, sagaidot, ka domē deputāti strādās visu atvēlēto pilnvaru laiku - četrus gadus.

Trešdaļa Rīgas domnieku startē «tālāk»

No 60 Rīgas domniekiem Saeimas vēlēšanās kandidē 21 deputāts. Gandrīz visi viņi ir no «Vienotības» un Nacionālās apvienības - abas partijas domē atrodas opozīcijā, ar mazu ietekmi uz pašvaldības lēmumiem. No deviņiem «Vienotības» Rīgas domes deputātiem Saeimas vēlēšanās kandidē seši, bet no Nacionālās apvienības - 11 domnieki, tātad pilnīgi visa Rīgas domes frakcija, izņemot vienīgi Baibu Broku, kura pēc atkāpšanās no tieslietu ministres amata, atgriezusies domē, pienākumus apvienojot ar darbu labi apmaksātajā valsts uzņēmuma «Latvijas Gaisa satiksme» valdē.

Nauris Puntulis, Rīgas domes deputāts, VL-TB/LNNK: «Mēs vienkārši gribējām parādīt, ka jebkurš no mums 12, ir šobrīd tik spēcīgs, lai varētu kandidēt arī soli tālāk, proti, Saeimas vēlēšanās un atstāt šo izvēli vēlētāju ziņā. Lai vēlētājs tad izvēlas, kurš, piemēram, es vai kāds cits no mums pārējiem, būtu vairāk noderīgs joprojām Rīgas domē vai jau Saeimā.»

Bet Nacionālās apvienības Rīgas domes frakcijas vadītājs Aleksandrs Kiršteins uzskata, ka rīdzinieku labā vairāk var paveikt, esot Saeimā nevis rātsnamā.

Aleksandrs Kiršteins, Rīgas domes VL-TB/LNNK frakcijas vadītājs: «Rīgai daudz vairāk es varu palīdzēt tieši strādājot Saeimā, jo es zinu, kādi likumi ir vajadzīgi, lai Rīga kļūtu par normālu Eiropas Savienības un NATO valsts galvaspilsētu, nevis par tādu pilsētu, kuras mēri braukā, teiksim, un draudzējas ar kaut kādiem bandītu formējumiem un teroristiskām organizācijām.»

Līdzīgs ir arī «Vienotības» pamatojums.
Olafs Pulks, Rīgas domes «Vienotības» frakcijas vadītājas vietnieks: «Es kandidēju ar domu kalpot vēlētājiem, kalpot rīdziniekiem. Un ja būs lemts, es kandidēju arī Rīgas apgabalā, tā kā nekur no šejienes es netaisos prom braukt. Abas iestādes atrodas Rīgā ļoti tuvu viena otrai. Mans darba stils nemainīsies, es tikšos tāpat ar cilvēkiem un es saku vēlreiz -- nekas nepārtrūks, viss turpināsies. Bet tas, protams, ir vēlētāju ziņā.»

«Vienotības» Rīgas domes frakcijas vadītāja vērš uzmanību, ka ievēlēšanas gadījumā domnieku krēsli tukši nepaliks, jo vietā nāks citi šīs partijas politiķi, savukārt -- aizgājušie -- stiprinās Saeimu.

Sarmīte Ēlerte, Rīgas domes «Vienotības» frakcijas vadītāja: «Es domāju, ka tā ir ļoti svarīga pieredzes apmaiņa. Otrkārt, tie cilvēki, kuri neiekļuva Rīgas domē, bet ir mūsu Rīgas sarakstā, ir arī ļoti spējīgi politiķi. Tajā skaitā jaunie politiķi. Un es domāju, tas ir ļoti labi, ja viņi nomainīs un ienāks domē.»

Uz Saeimu lūkojas arī trīs deputāti no domē valdošā «Saskaņas centra», ieskaitot Baibu Rozentāli. Viņa skaidro, ka Saeimas vēlēšanās startē, jo tāda ir vēlētāju griba.

Baiba Rozelntāle, Rīgas domes deputāte: «SC Tas ir manu vēlētāju mandāts. Mani vēlētāji ir tie, kas nāk uz tikšanās reizēm ar Rīgas domes deputātu, un tas jautājumu loks, ko viņi vēlas lai atrisina veselības aprūpē, tas ir valsts varas kompetences jautājums.»

Arī citu lielo pilsētu deputāti atrodami Saeimas vēlēšanu sarakstos

Vairumā gadījumu kandidē divi domnieki. Izņēmums ir Jēkabpils, kur nekandidē neviens un Jelgava, kur kandidātu ir vairāk.

Salīdzinot visas deviņas lielās pilsētas, līdzīga situācija kā Rīgā ir Jelgavā. Arī šeit aptuveni trešā daļa deputātu grib strādāt nevis domē, bet parlamentā. No 15 pašvaldības deputātiem Saeimas vēlēšanās kandidē četri.

Viņu argumenti tādi paši kā Rīgā. Ivars Jakovels, kurš iekļauts «Saskaņas» sarakstā, uzskata, ka jelgavniekiem būs noderīgāks Saeimā.

Ivars Jakovels, Jelgavas domes deputāts, SC: «Ievēlot Saeimā, šos jautājumus tu jau vari risināt valstiskā līmenī, jo bieži vien pašvaldībām rokas ir saistītas ar valsts nesakārtotajiem likumdošanas aktiem. Tātad šo programmas realizāciju, ievēlēšanas gadījumā, jau ir iespējams pacelt jaunā līmenī.

Bet Dainis Liepiņš, kurš ir Reģionu apvienības kandidāts, ir vīlies Jelgavas domes sastāvā un tāpēc izjūt pienākumu cīnīties par vietu Saeimā: «Bija cerība, ka būs savādāk. Šī cerība nepiepildījās. Es ar šo pieredzi un bagāžu, kas man ir šobrīd, redzu, ka nesanāks neko veidot, ja nemainīsies varas attieksme pret reģioniem. Līdz ar to mans pienākums vienīgi un tikai ir, nevis nolaist rokas, bet tieši, ja es esmu iekāpis tajā vilcienā, tad man ir jāiet tālāk.«

Politologa Filipa Rajevska ieskatā

šāda prakse vērtējama divējādi:

«Tā viena puse ir, protams, ja deputāta kandidāts pirms pašvaldību vēlēšanām ir šausmīgi sirsnīgi solījis, ka viņš uz četriem gadiem nekad vairs nekur, viņš tagad četrus gadus strādās un šobrīd vienkārši paiet gads un viņš iet projām uz Saeimu, tad, protams, tas nav īsti pareizi un es pat domāju, ka vēlētājs viņam to atcerēsies tieši tajā mirklī, kad vēlētājam būs jābalso par viņu arī šajās Saeimas vēlēšanās. Savukārt, ja deputāta kandidāts ir politiķis, bieži vien viņš jau ir profesionāls politiķis, kurš ir nostartējis gan Saeimā, gan viņš tagad ir pašvaldībā un tad ir nākamais solis, viņš atkal grib Saeimā nokļūt, viņš nav kaut kādus šādus tukšus solījumus bārstījis, tad atkal tas nemaz nav slikti.

Bet politologs Ivars Ījabs to sauc par pašvaldību deputātu dabisku vēlmi kāpt pa politiskās karjeras kāpnēm: «Tas ir apmēram tāpat kā Elīna Garanča arī sapņo un grib dziedāt nevis Latvijas Nacionālajā operā, bet «Covent Garden», tad nacionālā līmeņa politika - Saeima - ir kaut kas līdzīgs. Tas ir vienkārši prestižāk. Un es domāju, ka kaut kādai daļai no šiem potenciālajiem pārgājējiem no pašvaldībām uz Saeimu, tur ir arī tīri praktiski apsvērumi, jo kā mēs zinām, tad

Saeimas darbs ir pilna laika darbs.

Turpretī pašvaldība, īpaši tad, ja tu esi opozīcijā, ir īstenībā darbs - ne nu gluži pilnīgi brīvprātīgs, bet kaut kas uz to pusi.»

Pašvaldību deputātu iekļaušana Saeimas vēlēšanu sarakstos, viņaprāt, liecina arī par partiju īso rezervistu solu. Politologs uzskata, ka nav pareizi, ja parlamenta vēlēšanās kandidē pilsētu vadītāji.

Ījabs: «Tā lielā problēma, manā skatījumā, ir tieši šiem pašvaldību mēriem. Tur patiešām ir tas, kā saka, -- galu galā tā visa vara uz tevis līdz šim ir turējusies un tagad tu iesi sēdēt kaut kādā frakcijā, iespējams pat opozīcijā, kur tev nebūs nekas cits jādara, kā tikai jāpārceļ papīri no vienas kaudzītes otrā. Un tu samaini mūsu pilsētas vadības pašu galveno amatu pret kaut kādu šitādu margināla deputāta amatu.»

Saeimas vēlēšanu sarakstos iekļauti vairāku pašvaldību priekšsēdētāji. No lielajām pilsētām ar augsto otro numuru «Vienotības» Vidzemes sarakstā kandidē ilggadējais Valmieras mērs Inesis Boķis. Viņš skaidro, ka grib stiprināt pašvaldību un konkrēti Vidzemes intereses visaugstākajā politiskajā līmenī un Valmiera, viņaprāt, no tā tikai iegūs.

Inesis Boķis: «Es esmu tiešām veidojis un arī izveidojis, kopā, protams, ar pārējiem darba biedriem, ļoti spēcīgu, gudru un arī gados jaunu komandu. Arī deputātu sastāvs, kas, protams, nav mūsu veidots, bet ievēlēts, ir pietiekami spēcīgs un zinošs. Tas viss kopā, es domāju, dod man tīri labas morālas tiesības pamēģināt startēt Saeimas vēlēšanās, jo Valmiera nekur nepazudīs.»

Lai gan Rīgas mērs Nils Ušakovs nav Saeimas deputāta amata kandidāts, viņa paša vadītā partija Ušakovu ir nominējusi premjerministra amatam. Tas ir pretrunā ar vēlētājiem doto solījumu pirms pašvaldību vēlēšanām, ka viņš nekādā gadījumā nebūs premjera amata kandidāts, jo visu pilnvaru termiņu apņēmies Rīgas atslēgas no rokas neizlaist, par ko viņš nesen pats arī atgādināja.

Nils Ušakovs, Rīgas mērs: «Nē, es vēl pirms gada esmu ļoti skaidri pateicis, ka es otro reizi eju uz Rīgas domes vēlēšanām. Gadījumā, ja esmu ievēlēts par Rīgas domes priekšsēdētāju, tad tās ir manas saistības pret rīdziniekiem nostrādāt četrus gadus.» Ušakovs uzsver, ka ar šādu soli, ko politologi uzskata par taktisku gājienu, lai motivētu «Saskaņas» vēlētājus balsot, viņš nav lauzis rīdziniekiem dotos solījumus.

Ušakovs: «Ja «Saskaņai» būs iespēja dabūt premjerministra amata kandidātu, tad tie solījumi, kas tika doti rīdziniekiem, ko es pirms gada solīju, ka mēs izdarīsim to, to un to pēc programmas, tad mēs to varēsim noteikti mana komanda Rīgā izdarīt. Un šajā situācijā man nebūs kauns skatīties rīdziniekiem acīs.»

Vai šāda rīcība būs ietekmējusi «Saskaņas» startu Saeimas vēlēšanās, kļūs zināms tieši pēc trīs nedēļām, kad tiks paziņoti provizoriskie rezultāti. Vēlētājiem tāpat ir iespēja paust savu attieksmi pret pašvaldību deputātu kandidēšanu Saeimas vēlēšanās, sev tīkamos atzīmējot ar plusu, bet svītrojot tos, kurus viņi nevēlas redzēt parlamentā.

Komentāri (23)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu