Zeme ap aizvēsturiskajiem Stounhendžas megalītu apļiem, izrādās, slēpj daudz plašāku arheoloģijas pieminekļu kompleksu, nekā domāts, liecina pētījums, kurā izmantoti trīsdimensiju lāzerskeneri, magnetometri, aerofotogrfēšanas tehnika un citas neinvazīvas tehnoloģijas.
Četru gadu garumā veicot Stounhendžas digitālo kartēšanu 12 kvadrātkilometru platībā un dziļumā līdz trim metriem zinātniekiem izdevies atklāt vēl 17 līdz šim nezināmus aizvēstures pieminekļus, kuru vecums varētu sasniegt līdz sešiem tūkstošiem gadu.
«Stounhendžas apslēptās ainavas projekts», kas īstenots sadarbībā starp Lielbritānijas Birmingemas un Bredfordas universitātēm un Vīnes Ludviga Bolcmaņa Arheoloģisko pētījumu un virtuālās arheoloģijas institūtu, uzskatāms par unikālu veikumu pasaules līmenī, pastāstījis tā vadītājs, Birmingemas universitātes profesors Vinsents Gefnejs.
Pēc viņa teiktā, tas ne vien parādījis revolucionāras tehnoloģiskās iespējas, ko arheologi var izmantot pagātnes izzināšanā, bet arī
kardināli pārveidojis pētnieku un plašākas sabiedrības priekšstatus par vienu no visvairāk pētītajām ainavām uz mūsu planētas.
«Atklāti jauni pieminekļi un jauni pieminekļu tipi, ko arheologi nekad agrāk nav redzējuši. Visa šī informācija apkopota vienotā digitālajā kartē, kas kalpos kā ceļvedis turpmākajiem Stounhendžas pētījumiem,» norādījis projekta vadītājs.
Kartējot pazemes topogrāfiju, izpētītajos slāņos atklātas milzīgas aizvēsturiskas bedres, no kurām daļa, šķiet, izkārtotas saistībā ar astronomijas zināšanām, kā arī kapu uzkalniņi, tai skaitā viens 33 metrus garš veidojums, vecāks par virszemē redzamo Stounhendžu, kura iekšienē atradusies koka būve, kurā, domājams, notikuši īpaši apbedīšanas rituāli.
