Turpinām rakstu sēriju par profesijām. Šoreiz pievēršamies medicīnai. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs dakteris Aleksejs Višņakovs TVNET atklāj, ka Latvijā trūkst labu jauno ārstu. Bet kādam jābūt ārstam?
Neatliekamās medicīnas klīnikas vadītājs: ārstam jāspēj pārdzīvot neveiksmes
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kas ir ārsts?
Višņakovs skaidro, ka par ārstiem strādā tie, kas gatavi visu dzīvi palīdzēt citiem, kuri nonākuši nelaimē. «Nevienam nav šaubu, ka medicīna ir nozīmīga. Ja rodas veselības problēmas, cilvēki vēršas pie mums. Tāpēc mēs mācāmies, lai palīdzētu jums.»
Viņš par ārstu vēlējās kļūt jau agrā bērnībā, kaut to tiem baidījās: «Atmiņās palikusi vizīte pie lora (ausu, kakla un deguna ārsta). Ārsts izmantoja dažādus briesmīgus ārstniecības instrumentus. Tas ieinteresēja pievērsties ārsta profesijai. Tomēr gala lēmums tika pieņemts vidusskolas laikos, strādājot Austrumu klīnikā par sanitāru.»
Klīnikas vadītājam jāspēj viss
Šobrīd Višņakova darba pienākumi ir plaši un dažādi: sākot ar administratīviem un organizatoriskiem darbiem, beidzot ar atbildību par palīdzības sniegšanu pacientiem un paša dežūrām klīnikā: strādā par ārstu, ķirurgu.
Ne vienmēr izdodas izglābt dzīvību
«Kad strādāju ātrajā palīdzībā, ar šoferi centāmies izglābt jaunu vīrieti, vairākkārt cenšoties viņu atdzīvināt, bet mums tas neizdevās. Bija ļoti grūti to pārdzīvot. Tāpēc
ikvienam, kurš vēlas sevi saistīt ar medicīnu, ir jārēķinās ar to, ka cilvēki mirs.
Arī tad, ja viss tiek darīts tā, kā vajag, vai vairāk,» skaidro pieredzējušais ārsts.
Viņaprāt, ārsta darbs ir komandas darbs, jo parasti ārstēšanā iesaistās vairāki medicīnas speciālisti.
Kā ārstam atbrīvoties no stresa?
«Darba pienākumi paliek darba telpās. Es pēc darba par tiem nedomāju. Labākais veids, kā no stresa atbrīvoties, ir ceļošana. Dievinu ceļot!» stāsta klīnikas vadītājs.
Viņaprāt,
vienīgais veids, kā sevi uzturēt tonusā pēc darba, ir problēmu «nenešana» mājās.
«Ikviens ārsts ir cilvēks, un, pieredzei augot, neveiksmes darbā (kad neizdotas glābt cilvēka dzīvību) tiek uztvertas mierīgāk,» uzskata Višņakovs.
Sabiedrības attieksme pret ārstiem ir dažāda
Višņakovs uzskata, ka bieži mediji par ārstiem izsakās slikti, jo kāds pacients vai aculiecinieks, pat nezinot ārstu darba kārtību, izsaka sūdzības. «Ir jāuzlabo savstarpējā komunikācija, attiecības, jārada cieņa. Mūsu klīnikā katru dienu tiek reāli glābtas cilvēku dzīvības, bet sabiedrību un medijus interesē negatīvas ziņas. Mūsu klīnikā ir vairāk laba nekā slikta. Un ar labo esam gatavi ar citiem padalīties.»
Viņš piebilst, ka ārzemju kolēģi ļoti augstu novērtē Austrumu klīnikas līmeni, kaut finansiālais stāvoklis Austrumu klīnikā ne tuvu nav līdzīgs ārzemju. Labās kvalitātes dēļ uz Latviju tiek sūtīti ārstēties ārzemnieki.
Ārstam jāspēj apslāpēt emocijas
Jaunajiem ārstiem ir jāspēj ātri domāt, jābūt ar stipru nervu sistēmu, empātiskam un izturīgam. Jābūt gatavam garām stundām darbā vai mācībās un jāspēj domāt pozitīvi, uzskata Austrumu klīnikas vadītājs.
Tai pašā laikā Austrumu klīnikai trūkstot labu jaunu ārstu. Bet jaunos studentus, kas apgūst medicīnu, Višņakovs vērtē kā motivētus un ar lielu interesi. Būšot laba nākotne medicīnas nozarē.