Valdība ceturtdien ārkārtas sēdē atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) rosinātās tālākās sankcijas pret Krieviju, ceturtdien pēc sēdes žurnālistus informēja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Straujuma arī pastāstīja, ka valdība sēdē EK priekšlikumus sankcijām detalizēti izvērtēja un definēja Latvijas nostāju.
«Mēs izvērtējam priekšlikumu, kuru ir ierosinājusi EK un šie ierobežojumi pamatā attiecas uz pieciem punktiem - ierobežojumi kapitāltirgus jomā, ierobežojumi aizsardzības jomas uzņēmumiem, ierobežojumi divejāda lietojuma preču ražotājiem, kas ir preces militārām un civilām vajadzībām, dažādu sensitīvo tehnoloģiju ierobežojumi, kas pamatā ir saistīti ar enerģētiku un naftu un ieroču embargo,» sacīja Straujuma, piebilstot, ka sankcijas tiks ieviestas tad, ja no Krievijas puses nesekos soļi konflikta mazināšanai Ukrainā.
Viņa atgādināja, ka Eiropas Savienība (ES) jau ir noteikusi ieroču embargo attiecībā uz jauniem līgumiem ar Krieviju, taču EK apsver iespējas ieroču embargo attiecināt arī uz iepriekš noslēgtajiem līgumiem. Pēc Straujumas teiktā, Latvija šādu nostāju pilnībā atbalsta.
Precīzāku informāciju, par to, vai Latvijai ir kādi priekšlikumi attiecībā uz labojumiem EK sankcijās un kādus uzņēmumus konkrēti Krievijā plānotās sankcijas ietekmētu, viņa pagaidām neatklāja. «Tā ir ierobežotas pieejamības informācija. (..) Mēs izvērtējām [sankciju] ietekmi uz mūsu ekonomiku un mēs gribējām precizējumus [no EK] tieši mums būtiskajos punktos,» sacīja Straujuma.
Viņa apgalvoja, ka
valdībai ir rīcības plāns, ja no Krievijas puses sekos atbildes sankcijas.
«Protams, ka mums ir plāns. Šodien kopā ar ekonomikas, satiksmes un zemkopības ministriem precizējām, šo sankciju apmēru, izvērtējot, kāda varētu būtu kārtējā Krievijas valdības atbildes reakcija,» sacīja Straujuma, piebilstot, ka plānu ir pāragri atklāt, jo tās var nepiepildīties.
Vienlaikus viņa atzīmēja, ka jomas, kurās EK plāno ieviest sankcijas pret Krieviju, Latvijas ekonomiku tiešā veidā būtiski neietekmēs.
Premjerministre arī norādīja, ka EK sankcijas Latvijas šā gada budžetā nekādas izmaiņas neradīs. «Šā gada budžets mums patiešām ir drošs un nav nekādas nepieciešamības mainīt šā gada budžetu,» sacīja Straujuma, piebilstot, ka valdība apsvēra iespējas mainīt nākamā gada budžetu.
Premjere neizslēdza iespēju, ka nākamagad varētu palielināties Latvijas budžeta deficīts, taču par to pagaidām ir pāragri runāt. «Tas [budžeta deficīts nākamajā gadā] ir viens no izskatāmajiem jautājumiem. (..) Bet tas šobrīd nav valdības dienas kārtībā. Protams, mēs par to domājam, bet budžeta deficīts nav izlikts uz papīra. Mēs esam izdomājuši vairākus variantus, kāda varētu būt [valdības] rīcība. Es atkārtoju, ka šogad mums valsts budžetā ir pieteikoši līdzekļu, lai mēs varētu nodrošināt arī atbildes reakciju tajos sektoros, kas ir ļoti jūtīgi,» sacīja Straujuma, piebilstot, ka valstis saņems arī atbalstu no ES stabilizācijas fonda līdzekļiem.
Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka valdība apsvēra iespējas veikt izmaiņas 2015.gada budžetā tikai tādā gadījumā, ja gaidāmās sankcijas būtiski negatīvi ietekmēs Latvijas tautsaimniecību. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka
Latvijas ekonomiku tiešā veidā plānotās sankcijas neietekmēs.
«Tām sankcijām, par kurām lems ES, tiešas ietekmes uz Latvijas ekonomiku nebūs,» sacīja Dombrovskis.
Viņš norādīja, ka Latvijas eksports uz Krieviju saruka jau pirms pusgada un līdz šim pret Krieviju ieviestās sankcijas būtiski Latvijas tautsaimniecību kopumā, neskaitot atsevišķas nozares, nav ietekmējušas. «Tautsaimniecības mērogā šis sankciju efekts nav būtisks, mēs joprojām plānojam ekonomisko izaugsmi, bet, piemēram, šogad par vienu procentpunktu mazāku. Tātad prognozes ir pārskatītas no 3,5 uz 2,5 procentpunktiem,» sacīja Dombrovskis.
Dombrovskis atzina, ka valdība šobrīd mērķtiecīgi meklē jaunus eksporta tirgus Latvijas uzņēmumiem, piemēram, vienā no visvairāk cietušajām nozarēm - piena pārstādes sfērā. «Pārtikas nozarē mēs, varam teikt, esam jau atraduši vairāk par vienu jaunu noieta tirgu - tā ir Baltkrievija, Kazahstāna un Ķīna,» sacīja Dombrovskis, piebilstot, ka Latvijai ir potenciāls šos tirgus veiksmīgi apgūt.
Vienlaikus viņš piebilda, ja no Krievijas puses sekos jaunas sankcijas, tad valdība izvērtēs stratēģiju, kā atbalstu sniegt arī citām nozarēm, kuras cietīs.
Jau ziņots, ka ES valstis ir saņēmušas EK piedāvājumu saistībā ar iespējamām tālākām sankcijām pret Krieviju.
Tāpat ziņots, ka 30.augustā, notikušajā Eiropadomē ES valstu un valdību vadītāji uzdeva EK izstrādāt priekšlikumus tālākām sankcijām pret Krieviju, ņemot vērā nopietno situācijas eskalāciju Ukrainā. Tāpat tiks papildināts to fizisko un juridisko personu loks, kurām tiek piemēroti dažādi ierobežojumi saistībā ar viņu iesaisti situācijas destabilizēšanā Ukrainas Austrumos.
