Žoga izvietošanai pie austrumu robežas varēja pievērsties arī agrāk

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa skaidro: lai Latvijas robežsardze spētu izkontrolēt, kas notiek uz mūsu austrumu robežas, tiek izvietotas videonovērošanas kameras un būvēts 93 km garš žogs: «Šādi spēsim sekot un ierobežot kustību uz Latvijas austrumu robežas.»

Šobrīd visbiežāk pieķertie nelegālie imigranti ir vjetnamieši, kas cenšas iekļūt Latvijā, šķērsojot tieši austrumu robežu.

«Robežu apseko robežsargi ar suņiem, braucamo transportu un helikopteru, kam iebūvēta nakts redzamība,» stāsta Siliņa.

Tikmēr žogs, ko plāno izveidot pie Latvijas austrumu robežas, nebūs vienlaidus, bet sadalīts pa vietām, kur ir biežākā imigrantu plūsma un satiksmes ceļi.

Uz jautājumu, kāpēc žoga izveide netika plānota agrāk, bet tikai pēc 25 Latvijas neatkarības atjaunošanas gadiem, Siliņa atzīst, ka bija ieilgušas sarunas ar Krieviju par robežas sadalījumu kā tādu. Šim jautājumam varēja pievērsties jau agrāk, bet trūka finansējuma.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu